Godinot profesora un bijušā LLU rektora Kazimira Špoģa piemiņu, 27. martā Ekonomikas fakultātē (EF) viņa 85. dzimšanas dienas atceres pasākumā tika atklāta profesora vārdā nosauktā auditorija, piešķirtas pirmās K.Špoģa stipendijas un prezentēta jaunā profesora dzīves un darba gaitām veltītā grāmata.
www.jelgavasvestnesis.lv
«Cilvēks dzīvo, kamēr viņu atceras. Patīkami ir tas, ka profesoru atceras ļoti daudz cilvēku un viņa darbs ir novērtēts. Mūža nogalē profesors ar ļoti lielu prieku un degsmi strādāja ar studentiem, un atzina, ka, ja būtu zinājis, cik ļoti šis darbs ir viņam patiks, būtu visus citus darbus atlicis un jau no paša sākuma nācis strādāt universitātē. Paldies visiem, kas profesoru atceras un kas piedalījās jaunās grāmatas veidošanā,» atceres pasākumā sacīja K.Špoģa dzīvesbiedre Helēna Špoģe.
Grāmata par K.Špoģi tapusi kā viņa EF kolēģu cieņas apliecinājums profesora darbīgajam un notikumiem bagātajam mūžam. Profesora skolnieki un darba biedri sešās grāmatas nodaļās apkopojuši laikabiedru atmiņas par kopīgajiem darba gadiem, doktorantu atziņas par K.Špoģa ieguldījumu jaunās paaudzes izglītošanā, un caur daudziem dzīves un darba gaitu faktiem atklājuši arī profesora spilgto personību, informē portāls www.llu.lv.
«Tas laiks, kurā profesors dzīvoja, bija ļoti dažāds. Vēsturiskais laiks un daudzie ieņemamie augstie amati veidoja ļoti daudzšķautņaino un visiem ne viegli saprotamo profesora personību, jo K.Špoģis mēdza būt arī ļoti stingrs un skarbs savos vērtējumos, it īpaši pret nejēdzībām un lietām, kas neritēja tā, kā vajadzētu. Tie, kas ar viņu kopā strādāja un pie viņa mācījās, zina arī to, cik reizē labestīgs, sirsnīgs un cilvēcīgs profesors bija,» atmiņās kavējas EF dekāne Irina Pilvere.
Profesora K.Špoģa vārdā tika nosaukta EF 310. auditorija. Tieši šī auditorija profesoram veltīta tāpēc, ka viņš tajā jutās labi un bieži vadīja lekcijas maģistrantiem un vēlāk arī doktorantiem. Telpa ir gaiša, ne pārāk liela, un vasarā tā tika izremontēta. Pie sienas auditorijā atrodas jau otrais pazīstamā mākslinieka Jāņa Oša gleznotais K.Špoģa portrets un attēli ar informāciju par profesora dzīves un darba gaitām, lai studenti varētu iepazīties ar K.Špoģa spilgto personību, kā arī nozīmīgo ieguldījumu fakultātes un universitātes attīstībā.
Atceres pasākumā tika ieviesta jauna tradīcija – pasniegt K.Špoģa vārdā nosauktās stipendijas, kuras tika nodibinātas pateicoties profesora kundzes H.Špoģes ziedojumam. Uz stipendiju var pretendēt EF doktora studiju programmas «Agrārā un reģionālā ekonomika» absolventi, un šī LLU Attīstības fondā ir pirmā kāda profesora vārdā nosauktā stipendija.
Par pirmajām K.Špoģa stipendiātēm kļuva ekonomikas doktore Agnese Radžele-Šulce, kura aizstāvējusi promocijas darbu «Loģistikas pielietojuma ekonomiskie ieguvumi agrārajā sfērā», un pēdējā K.Špoģa doktorante, promocijas darba «Gaļas ražotāju un patērētāju interešu konverģences iespējas» autore Dina Popluga.
K.Špoģis savā 83 gadu mūžā devis milzīgu ieguldījumu ne tikai LLU, bet arī Latvijas valstij. Profesors bijis Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskā institūta direktors (1965-1973), Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas zinātniski pētnieciskā institūta direktora pirmais vietnieks (1973-1976). 1976. gadā viņš tika iecelts par Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektoru, 1980. gadā – par Latvijas PSR Lauksaimniecības ministru. Profesors izveidojis un vadījis arī EF doktorantūru.
Kopš 1978. gada K.Špoģis bija ekonomikas profesors, no 1982. gada – Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, no 2003. gada Valsts emeritētais zinātnieks un no 2004. gada emeritētais profesors. 2000. gadā profesors tika iecelts par Latvijas Trīszvaigžņu ordeņa komandieri, apbalvots ar 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, 1998. un 2002. gadā K.Špoģis saņēma Valdības Atzinības rakstus par pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latvijas valsts un tautas labā.
16.9 °C,
0.8 m/s,
90.9 % 
16.9 °C,
0.8 m/s,
90.9 %