Izglītība

«Vēlamies, lai saikne ar tehnikumu skolēniem veidojas jau pamatskolā, jo esam pārliecinājušies, ka karjeras izglītības pasākumi jauniešiem nesniedz pilnvērtīgu izpratni par profesiju. Mūsu mērķis ir palīdzēt pamatskolu audzēkņiem, īpaši 8. un 9. klašu skolēniem, praksē izprast, kas viņus saista un, būtiski arī, kas nesaista, lai mazinātu to audzēkņu skaitu, kuri pamet mācības 1. kursā, jo nav izdarījuši pareizo izvēli,» Jelgavas tehnikuma profesionālās ievirzes interešu pulciņu nozīmīgumu pamato tehnikuma direktores vietnieks Uldis Sokolovs. Bezmaksas pulciņus, kas 6.–9. klašu skolēniem sniedz ieskatu Jelgavas tehnikuma īstenotajās mācību programmās, izglītības iestāde organizē kopš 2015./2016. mācību gada. Pieteikties šī semestra pulciņiem klātienē varēs jau 5. februārī.

Jelgavas tehnikuma profesionālie interešu
pulciņi sniedz iespēju apgūt zināšanas un pamatprasmes astoņās
specialitātēs: mēbeļu galdnieks, automehāniķis, apdares darbu
tehniķis, programmētājs, datorsistēmu tehniķis, viesmīlības
pakalpojumu speciālists, inženierkomunikāciju tehniķis un klientu
apkalpošanas speciālists. «Pieprasītākās jau vairāku gadu garumā ir
informācijas tehnoloģiju, viesmīlības un automehānikas nozares
nodarbības. Piemēram, 2016./2017. mācību gadā aptuveni puse no
visiem pamatskolas skolēniem, kas apmeklēja mūsu pulciņus,
izvēlējās informācijas tehnoloģiju novirzienu. Jāpiebilst, ka
nākamajā mācību gadā tehnikumā plānojam atvērt jaunu specialitāti –
mērniecības tehniķis, ko apgūstot varēs tālāk studēt LLU, tāpēc
plānojam piedāvāt arī nodarbības šajā specialitātē,» stāsta
U.Sokolovs, papildinot: mācību gadā profesionālos interešu pulciņus
tehnikumā apmeklē ap 80 skolēnu. Lielākoties tie ir Jelgavas skolu
audzēkņi, taču bijuši arī jaunieši no, piemēram, Aizupes un Iecavas
pamatskolas.

No galda kultūras līdz datora
izjaukšanai

Katrs pulciņš ilgst aptuveni divus mēnešus –
tās ir astoņas pusotru stundu garas tikšanās reizes, kuru gaitā
skolēns, praktiski darbojoties, gūst ieskatu izvēlētajā
specialitātē. «Katra pulciņa saturu izstrādā vairāki pedagogi,
iekļaujot 3–4 tēmas no sava mācību priekšmeta,» skaidro
U.Sokolovs.

Piemēram, informācijas tehnoloģiju pulciņu
dalībnieki apgūst datorgrafiku, viņiem tiek dota iespēja izjaukt un
salikt  datoru, lai gūtu priekšstatu par tā uzbūvi, izzinātu,
kā strādā monitors vai kā vecu planšetdatoru pārvērst digitālā
fotorāmītī. «Ieskatu programmēšanā bērniem sniedzam ar «Lego»
robotu palīdzību – tas gan attīsta konstruēšanas prasmes, gan arī
veicina izpratni par to, kā uzprogrammēt kādu konkrētu funkciju, ko
robots izpildīs. Es, piemēram, uzdodu uzprogrammēt funkciju, kas
liek robotam kustēties pa apli vai atrast izeju no labirinta.
Katram ļauju izvēlēties robota konstrukciju, un pēc tam mēs kopā
analizējam, kāds variants bijis veiksmīgāks, jo arī no
konstrukcijas ir atkarīga funkcijas izpildes kvalitāte,» skaidro
Jelgavas tehnikuma skolotājs Uldis Grunde-Zeiferts. Viņš atzīst, ka
sākumā bērniem programmēšana šķiet sarežģīta, bet pēc pirmajiem
veiksmīgajiem eksperimentiem tā aizrauj.

Savukārt viesmīlības pakalpojumu
specialitātes nodarbībās dalībnieki apgūst galda kultūru un paši
eksperimentē ar dažādiem galda klājumiem. «Stāstu bērniem par
viesmīlību, ļauju katram, izvēloties sev tīkamos sīrupus, pagatavot
kādu atspirdzinošu dzērienu. Tāpat pulciņa dalībnieki mācās locīt
salvetes un klāt galdu atbilstoši mūsu ierosinātajai tematikai, ko
cenšamies pielāgot konkrētajā mēnesī aktuālajiem svētkiem,
piemēram, pavasara semestrī iekrīt Valentīndiena, Lieldienas.
Savukārt manas kolēģes rāda, kā veidot galda kartes un dekorus no
mastikas,» ieskatu pulciņa aktivitātēs sniedz tehnikuma skolotāja
Zaiga Miķelsone.

Katrs otrais vēlas būt IT
speciālists

Kaut arī pulciņi paredzēti 6.–9. klašu
skolēniem, dalība tajos netiek atteikta arī jaunākiem. «Ja bērns
izrāda interesi par konkrēto specialitāti, mēs neatsakām – pulciņos
esam uzņēmuši arī kaimiņos esošās 4. sākumskolas 5. klases
skolēnus. Mūsu pieredze rāda, ka tieši jaunāko klašu skolēni ir
ieinteresētāki un atvērtāki, savukārt 8. un 9. klašu audzēkņi,
kuriem mācības tehnikumā būtu aktuālākas, veido vien aptuveni 20
procentus no pulciņu dalībniekiem. Taču nevar noliegt, ka vecāko
klašu jaunieši pie mums nāk jau ar konkrētāku mērķi, savukārt 6. un
7. klašu skolēniem tā ir iespēja izmēģināt sevi dažādās
specialitātēs,» stāsta Jelgavas tehnikuma direktores vietnieks,
skaidrojot: ja pulciņam piesakās tikai viens interesents, pedagogi
strādā ar viņu individuāli, bet, ja dalībnieku ir vairāk par
pieņemto maksimumu – 12 bērniem vienā pulciņā –, tiek veidotas
divas grupas.

«Informācijas tehnoloģiju jomā tehnikumā var
apgūt programmēšanas un datorsistēmu tehniķa specialitāti, un kā
Uzņemšanas komisijas vadītājs varu apgalvot: katrs otrais skolēns,
kurš iesniedz dokumentus tehnikumā, vēlas strādāt informācijas
tehnoloģiju jomā, un tas mums ļauj rīkot konkursu. Jomas
popularitāti apliecina arī interese par šiem pulciņiem – pēdējos
gados katram organizējam divas skolēnu grupas,» skaidro U.Sokolovs.
Ir arī skolēni, kuri nodarbības apmeklē vairākus semestrus – vai nu
padziļinot zināšanas kādā konkrētā jomā, vai izmēģinot dažādas. «Ir
bērni, kas pie manis nāk jau trešo reizi, un tad es viņiem
piemeklēju citus uzdevumus, kaut arī tāpat katru semestri cenšamies
ieviest izmaiņas aktivitātēs. Tie, kas pulciņu apmeklē vairākus
gadus, kļūst par maniem palīgiem nodarbībās,» nosaka
U.Grunde-Zeiferts.

Mācību vidi iepazīst
neformāli

«Protams, astoņas nodarbības nesniedz plašas
priekšzināšanas konkrētajā jomā, taču būtiskākais skolēna ieguvums,
apmeklējot pulciņus, ir motivācija izzināt specialitāti, interese
un piederības izjūta mūsu izglītības iestādei,» vērtē direktores
vietnieks. Arī uzrunātie Jelgavas tehnikuma audzēkņi, kuri iepriekš
apmeklējuši profesionālās ievirzes pulciņus, atklāj, ka,
iestājoties tehnikumā, jau bijis priekšstats par to, ko no viņiem
sagaida, tāpat nav bijusi sveša izglītības iestādes vide.

«Kokapstrādes nodarbībās iesaistījos 9. klasē
– to, ka vēlos apgūt galdnieka profesiju, zināju jau no agras
bērnības, jo gan mans tētis, gan vectēvs strādā šajā nozarē un,
būdams mazs, mēdzu braukt viņiem līdzi uz darbu. Šobrīd jau esmu
savā pirmajā darba praksē uzņēmumā «Nakts mēbeles» un uzskatu, ka
tehnikumā iegūtās zināšanas man ļauj labi pildīt uzticētos
pienākumus,» vērtē izglītības programmas «Mēbeļu galdniecība» 2.
kursa students Nauris Lejnieks. Viņš atklāj: uzsākot mācības
tehnikumā, visvairāk novērtējis faktu, ka tās notiek viņam zināmā
vidē.

«Nodarbības notiek pie vairākiem skolotājiem,
vairākās telpās, tādēļ, pateicoties tam, ka biju apmeklējis
pulciņu, man nebija sveša iestāde un mācību process. Man patika, ka
pulciņā varējām attīstīt loģisko domāšanu, jo tika doti uzdevumi,
kuros liela nozīme bija paša izpratnei,» stāsta 2. kursa audzēknis
Mareks Mateša, kurš programmēšanas nodarbības apmeklēja gan 8., gan
9. klasē, bet šobrīd jau tehnikumā apgūst programmēšanas tehniķa
specialitāti. Viņa motivācija, apmeklējot profesionālās ievirzes
pulciņu, bija izprast, vai izvēlētā nozare patiesi saista. «Esmu
apmierināts ar mācību procesu un sapratis, ka mani vairāk interesē
grafiskais dizains – brīvajā laikā apstrādāju attēlus, veidoju
banerus,» tā viņš.

Pulciņu dalībniekiem vieglāk
iestāties tehnikumā

«Varētu teikt, ka šobrīd mēs strādājam
perspektīvā – tā kā vairums pulciņu dalībnieku ir jaunāko klašu
skolēni, varam sagaidīt, ka nākamajā un aiznākamajā mācību gadā
daļa no viņiem kļūs par mūsu audzēkņiem. Pēdējos mācību gados katrā
specialitātē vismaz viens divi skolēni, iesniedzot dokumentus,
uzrāda arī mūsu pulciņu dalībnieka apliecinājumu, kas ir priekšroka
situācijā, ja, izvērtējot skolēnu vidējo vērtējumu, mums ir iespēja
rīkot konkursu,» uzsver U.Sokolovs. Tāpat viņš skaidro, ka semestrī
trīs četri skolēni pulciņu pamet jau pēc pāris apmeklējumiem – dažs
saprot, ka konkrētā specialitāte viņu tomēr nesaista.

«Man bija skaidrs, ka vēlos apgūt
profesiju jau pēc 9. klases. Redzēju informāciju par tehnikuma
piedāvājumu, un mani uzrunāja tieši viesmīlības pakalpojumu
specialitātes pulciņš, jo māsa mācījās līdzīgā nozarē. Nodarbībās
man ļoti patika skolotāju attieksme un tas, ka bija daudz praktisku
uzdevumu. Tieši darbošanās pulciņā ļāva jau pamatskolā uzzināt, ko
šeit no manis prasīs pedagogi,» stāsta Jelgavas tehnikuma
viesmīlības pakalpojumu specialitātes 2. kursa students Jānis
Dobelis. Mācību laikā jaunietis sapratis, ka viņu saista gan
viesmīlība, gan arī darbs administrācijā, un savu pirmo darba
praksi aizvadīja viesnīcas saimnieciskajā dienestā.

«Būtiska priekšrocība, iestājoties
tehnikumā, bija par dalību pulciņā saņemtais diploms, ko ņēma vērā
vērtēšanas komisija. Tāpat jau biju guvis priekšstatu par
pedagogiem, vidi, jo, lai pilnvērtīgi izprastu konkrēto
specialitāti, ar astoņām nodarbībām, protams, ir par maz. Mani ļoti
iedvesmoja skolotājs Kaspars Ļubinskis, kurš prata ieinteresēt par
mācībām tehnikumā – šāda personiska attieksme ir daudz efektīvāka
par vienkārši izlasītu informāciju mājaslapā vai bukletā,» vērtē 2.
kursa audzēknis Toms Popakuls. Toms šobrīd apgūst datorsistēmu
tehniķa profesiju un ir audzēkņu domes prezidenta vietnieks. Viņam
ir prieks, ka papildus mācībām izglītības iestādē viņam ir iespēja
iesaistīties pasākumu organizēšanā – skaņošanā, gaismošanā,
filmēšanā. «Domāju, ka mums, tehnikuma audzēkņiem, ir nodrošināta
laba infrastruktūra un iekārtas, kādas nav katrā skolā,» papildina
jaunietis.

Tehnisko pulciņu dalībnieki netiek
laisti pie virpām un darba mašīnām, bet, apmeklējot tehnikuma
pulciņus, viņiem ir iespēja izjust reālu darba vidi. Varbūt kādam
jau uzreiz kļūst skaidrs, ka nepatīk iekārtu radītais troksnis vai
kādi citi apstākļi, un arī tas ir ieguvums, jo tā jaunieti var
atturēt no nepareizas izvēles par turpmāko izglītību.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis», no
Jelgavas tehnikuma arhīva