«Vēlamies, lai saikne ar tehnikumu skolēniem veidojas jau pamatskolā, jo esam pārliecinājušies, ka karjeras izglītības pasākumi jauniešiem nesniedz pilnvērtīgu izpratni par profesiju. Mūsu mērķis ir palīdzēt pamatskolu audzēkņiem, īpaši 8. un 9. klašu skolēniem, praksē izprast, kas viņus saista un, būtiski arī, kas nesaista, lai mazinātu to audzēkņu skaitu, kuri pamet mācības 1. kursā, jo nav izdarījuši pareizo izvēli,» Jelgavas tehnikuma profesionālās ievirzes interešu pulciņu nozīmīgumu pamato tehnikuma direktores vietnieks Uldis Sokolovs. Bezmaksas pulciņus, kas 6.–9. klašu skolēniem sniedz ieskatu Jelgavas tehnikuma īstenotajās mācību programmās, izglītības iestāde organizē kopš 2015./2016. mācību gada. Pieteikties šī semestra pulciņiem klātienē varēs jau 5. februārī.
Jelgavas tehnikuma profesionālie interešu pulciņi sniedz iespēju apgūt zināšanas un pamatprasmes astoņās specialitātēs: mēbeļu galdnieks, automehāniķis, apdares darbu tehniķis, programmētājs, datorsistēmu tehniķis, viesmīlības pakalpojumu speciālists, inženierkomunikāciju tehniķis un klientu apkalpošanas speciālists. «Pieprasītākās jau vairāku gadu garumā ir informācijas tehnoloģiju, viesmīlības un automehānikas nozares nodarbības. Piemēram, 2016./2017. mācību gadā aptuveni puse no visiem pamatskolas skolēniem, kas apmeklēja mūsu pulciņus, izvēlējās informācijas tehnoloģiju novirzienu. Jāpiebilst, ka nākamajā mācību gadā tehnikumā plānojam atvērt jaunu specialitāti – mērniecības tehniķis, ko apgūstot varēs tālāk studēt LLU, tāpēc plānojam piedāvāt arī nodarbības šajā specialitātē,» stāsta U.Sokolovs, papildinot: mācību gadā profesionālos interešu pulciņus tehnikumā apmeklē ap 80 skolēnu. Lielākoties tie ir Jelgavas skolu audzēkņi, taču bijuši arī jaunieši no, piemēram, Aizupes un Iecavas pamatskolas.
No galda kultūras līdz datora izjaukšanai
Katrs pulciņš ilgst aptuveni divus mēnešus – tās ir astoņas pusotru stundu garas tikšanās reizes, kuru gaitā skolēns, praktiski darbojoties, gūst ieskatu izvēlētajā specialitātē. «Katra pulciņa saturu izstrādā vairāki pedagogi, iekļaujot 3–4 tēmas no sava mācību priekšmeta,» skaidro U.Sokolovs.
Piemēram, informācijas tehnoloģiju pulciņu dalībnieki apgūst datorgrafiku, viņiem tiek dota iespēja izjaukt un salikt datoru, lai gūtu priekšstatu par tā uzbūvi, izzinātu, kā strādā monitors vai kā vecu planšetdatoru pārvērst digitālā fotorāmītī. «Ieskatu programmēšanā bērniem sniedzam ar «Lego» robotu palīdzību – tas gan attīsta konstruēšanas prasmes, gan arī veicina izpratni par to, kā uzprogrammēt kādu konkrētu funkciju, ko robots izpildīs. Es, piemēram, uzdodu uzprogrammēt funkciju, kas liek robotam kustēties pa apli vai atrast izeju no labirinta. Katram ļauju izvēlēties robota konstrukciju, un pēc tam mēs kopā analizējam, kāds variants bijis veiksmīgāks, jo arī no konstrukcijas ir atkarīga funkcijas izpildes kvalitāte,» skaidro Jelgavas tehnikuma skolotājs Uldis Grunde-Zeiferts. Viņš atzīst, ka sākumā bērniem programmēšana šķiet sarežģīta, bet pēc pirmajiem veiksmīgajiem eksperimentiem tā aizrauj.
Savukārt viesmīlības pakalpojumu specialitātes nodarbībās dalībnieki apgūst galda kultūru un paši eksperimentē ar dažādiem galda klājumiem. «Stāstu bērniem par viesmīlību, ļauju katram, izvēloties sev tīkamos sīrupus, pagatavot kādu atspirdzinošu dzērienu. Tāpat pulciņa dalībnieki mācās locīt salvetes un klāt galdu atbilstoši mūsu ierosinātajai tematikai, ko cenšamies pielāgot konkrētajā mēnesī aktuālajiem svētkiem, piemēram, pavasara semestrī iekrīt Valentīndiena, Lieldienas. Savukārt manas kolēģes rāda, kā veidot galda kartes un dekorus no mastikas,» ieskatu pulciņa aktivitātēs sniedz tehnikuma skolotāja Zaiga Miķelsone.
Katrs otrais vēlas būt IT speciālists
Kaut arī pulciņi paredzēti 6.–9. klašu skolēniem, dalība tajos netiek atteikta arī jaunākiem. «Ja bērns izrāda interesi par konkrēto specialitāti, mēs neatsakām – pulciņos esam uzņēmuši arī kaimiņos esošās 4. sākumskolas 5. klases skolēnus. Mūsu pieredze rāda, ka tieši jaunāko klašu skolēni ir ieinteresētāki un atvērtāki, savukārt 8. un 9. klašu audzēkņi, kuriem mācības tehnikumā būtu aktuālākas, veido vien aptuveni 20 procentus no pulciņu dalībniekiem. Taču nevar noliegt, ka vecāko klašu jaunieši pie mums nāk jau ar konkrētāku mērķi, savukārt 6. un 7. klašu skolēniem tā ir iespēja izmēģināt sevi dažādās specialitātēs,» stāsta Jelgavas tehnikuma direktores vietnieks, skaidrojot: ja pulciņam piesakās tikai viens interesents, pedagogi strādā ar viņu individuāli, bet, ja dalībnieku ir vairāk par pieņemto maksimumu – 12 bērniem vienā pulciņā –, tiek veidotas divas grupas.
«Informācijas tehnoloģiju jomā tehnikumā var apgūt programmēšanas un datorsistēmu tehniķa specialitāti, un kā Uzņemšanas komisijas vadītājs varu apgalvot: katrs otrais skolēns, kurš iesniedz dokumentus tehnikumā, vēlas strādāt informācijas tehnoloģiju jomā, un tas mums ļauj rīkot konkursu. Jomas popularitāti apliecina arī interese par šiem pulciņiem – pēdējos gados katram organizējam divas skolēnu grupas,» skaidro U.Sokolovs. Ir arī skolēni, kuri nodarbības apmeklē vairākus semestrus – vai nu padziļinot zināšanas kādā konkrētā jomā, vai izmēģinot dažādas. «Ir bērni, kas pie manis nāk jau trešo reizi, un tad es viņiem piemeklēju citus uzdevumus, kaut arī tāpat katru semestri cenšamies ieviest izmaiņas aktivitātēs. Tie, kas pulciņu apmeklē vairākus gadus, kļūst par maniem palīgiem nodarbībās,» nosaka U.Grunde-Zeiferts.
Mācību vidi iepazīst neformāli
«Protams, astoņas nodarbības nesniedz plašas priekšzināšanas konkrētajā jomā, taču būtiskākais skolēna ieguvums, apmeklējot pulciņus, ir motivācija izzināt specialitāti, interese un piederības izjūta mūsu izglītības iestādei,» vērtē direktores vietnieks. Arī uzrunātie Jelgavas tehnikuma audzēkņi, kuri iepriekš apmeklējuši profesionālās ievirzes pulciņus, atklāj, ka, iestājoties tehnikumā, jau bijis priekšstats par to, ko no viņiem sagaida, tāpat nav bijusi sveša izglītības iestādes vide.
«Kokapstrādes nodarbībās iesaistījos 9. klasē – to, ka vēlos apgūt galdnieka profesiju, zināju jau no agras bērnības, jo gan mans tētis, gan vectēvs strādā šajā nozarē un, būdams mazs, mēdzu braukt viņiem līdzi uz darbu. Šobrīd jau esmu savā pirmajā darba praksē uzņēmumā «Nakts mēbeles» un uzskatu, ka tehnikumā iegūtās zināšanas man ļauj labi pildīt uzticētos pienākumus,» vērtē izglītības programmas «Mēbeļu galdniecība» 2. kursa students Nauris Lejnieks. Viņš atklāj: uzsākot mācības tehnikumā, visvairāk novērtējis faktu, ka tās notiek viņam zināmā vidē.
«Nodarbības notiek pie vairākiem skolotājiem, vairākās telpās, tādēļ, pateicoties tam, ka biju apmeklējis pulciņu, man nebija sveša iestāde un mācību process. Man patika, ka pulciņā varējām attīstīt loģisko domāšanu, jo tika doti uzdevumi, kuros liela nozīme bija paša izpratnei,» stāsta 2. kursa audzēknis Mareks Mateša, kurš programmēšanas nodarbības apmeklēja gan 8., gan 9. klasē, bet šobrīd jau tehnikumā apgūst programmēšanas tehniķa specialitāti. Viņa motivācija, apmeklējot profesionālās ievirzes pulciņu, bija izprast, vai izvēlētā nozare patiesi saista. «Esmu apmierināts ar mācību procesu un sapratis, ka mani vairāk interesē grafiskais dizains – brīvajā laikā apstrādāju attēlus, veidoju banerus,» tā viņš.
Pulciņu dalībniekiem vieglāk iestāties tehnikumā
«Varētu teikt, ka šobrīd mēs strādājam perspektīvā – tā kā vairums pulciņu dalībnieku ir jaunāko klašu skolēni, varam sagaidīt, ka nākamajā un aiznākamajā mācību gadā daļa no viņiem kļūs par mūsu audzēkņiem. Pēdējos mācību gados katrā specialitātē vismaz viens divi skolēni, iesniedzot dokumentus, uzrāda arī mūsu pulciņu dalībnieka apliecinājumu, kas ir priekšroka situācijā, ja, izvērtējot skolēnu vidējo vērtējumu, mums ir iespēja rīkot konkursu,» uzsver U.Sokolovs. Tāpat viņš skaidro, ka semestrī trīs četri skolēni pulciņu pamet jau pēc pāris apmeklējumiem – dažs saprot, ka konkrētā specialitāte viņu tomēr nesaista.
«Man bija skaidrs, ka vēlos apgūt profesiju jau pēc 9. klases. Redzēju informāciju par tehnikuma piedāvājumu, un mani uzrunāja tieši viesmīlības pakalpojumu specialitātes pulciņš, jo māsa mācījās līdzīgā nozarē. Nodarbībās man ļoti patika skolotāju attieksme un tas, ka bija daudz praktisku uzdevumu. Tieši darbošanās pulciņā ļāva jau pamatskolā uzzināt, ko šeit no manis prasīs pedagogi,» stāsta Jelgavas tehnikuma viesmīlības pakalpojumu specialitātes 2. kursa students Jānis Dobelis. Mācību laikā jaunietis sapratis, ka viņu saista gan viesmīlība, gan arī darbs administrācijā, un savu pirmo darba praksi aizvadīja viesnīcas saimnieciskajā dienestā.
«Būtiska priekšrocība, iestājoties tehnikumā, bija par dalību pulciņā saņemtais diploms, ko ņēma vērā vērtēšanas komisija. Tāpat jau biju guvis priekšstatu par pedagogiem, vidi, jo, lai pilnvērtīgi izprastu konkrēto specialitāti, ar astoņām nodarbībām, protams, ir par maz. Mani ļoti iedvesmoja skolotājs Kaspars Ļubinskis, kurš prata ieinteresēt par mācībām tehnikumā – šāda personiska attieksme ir daudz efektīvāka par vienkārši izlasītu informāciju mājaslapā vai bukletā,» vērtē 2. kursa audzēknis Toms Popakuls. Toms šobrīd apgūst datorsistēmu tehniķa profesiju un ir audzēkņu domes prezidenta vietnieks. Viņam ir prieks, ka papildus mācībām izglītības iestādē viņam ir iespēja iesaistīties pasākumu organizēšanā – skaņošanā, gaismošanā, filmēšanā. «Domāju, ka mums, tehnikuma audzēkņiem, ir nodrošināta laba infrastruktūra un iekārtas, kādas nav katrā skolā,» papildina jaunietis.
Tehnisko pulciņu dalībnieki netiek laisti pie virpām un darba mašīnām, bet, apmeklējot tehnikuma pulciņus, viņiem ir iespēja izjust reālu darba vidi. Varbūt kādam jau uzreiz kļūst skaidrs, ka nepatīk iekārtu radītais troksnis vai kādi citi apstākļi, un arī tas ir ieguvums, jo tā jaunieti var atturēt no nepareizas izvēles par turpmāko izglītību.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis», no Jelgavas tehnikuma arhīva