«Spriežot pēc fiksēto satiksmes negadījumu skaita, Jelgavā melnie punkti ir Katoļu ielā 18 un Rīgas ielā 11A – tie ir lielveikalu stāvlaukumi. Pieaugot kopējai satiksmes intensitātei, proporcionāli aug arī negadījumu skaits, jo pilsētas galvenā maģistrāle – Lielā iela – kļuvusi par izteiktu tranzīta ielu, tāpat kā Jāņa Čakstes bulvāris, lai gan šīs ielas projektētas ar citu mērķi. Ar luksoforu signālplāniem neko būtiski uzlabot vairs nevar, un risinājums ir Ziemeļu tilts un apvedceļš, kur novirzīt tranzīta plūsmu, kas savieno Rīgas un Dobeles virzienu,» situāciju satiksmes jomā komentē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Aivars Putniņš, uzsverot, ka, tikai pateicoties pēdējos gados veiktajām investīcijām ielu un satiksmes infrastruktūras attīstībā, izdevies izvairīties no nopietnākiem sastrēgumiem ikdienā.
Sarunā ar pilsētas ceļu policijas priekšnieku – plašāk par policijas darba prioritātēm satiksmes uzraudzības jomā un to, kā mainījušies satiksmes dalībnieku paradumi.
Kas šobrīd ir ceļu policijas prioritāte?
Divas trešdaļas no satiksmes negadījumos cietušajiem ir autovadītāji vai transportlīdzekļu pasažieri, un galvenais iemesls šiem negadījumiem ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana vai nepareiza ātruma izvēle konkrētā situācijā, kā rezultātā tiek zaudēta kontrole pār transportlīdzekļa vadību, kam sekas ir gan frontālas sadursmes, gan nobraukšana no ceļa, uzbraukšana kokiem, stabiem vai automašīnas apgāšanās. Ikdienā redzam, ka vidējais ātrums uz ielām un ceļiem samazinās – to ietekmē gan fotoradari, gan netrafarētās policijas automašīnas, gan autovadītāju paradumu maiņa –, tomēr ātruma pārsniegšana joprojām ir visbiežāk fiksētais pārkāpums. No 12 414 sastādītajiem administratīvā pārkāpuma protokoliem 2017. gadā mūsu apkalpotajā teritorijā, kura aptver Jelgavas pilsētu un novadu, kā arī Ozolnieku novadu, 37 procenti bija par ātruma pārsniegšanu. Otrs biežākais pārkāpums ir drošības jostu nelietošana – par šo pārkāpumu administratīvo protokolu esam sastādījuši 1485 autovadītājiem. Tāpat aizvadītā gada laikā esam sastādījuši protokolus 1002 gājējiem un 941 velosipēda vadītājam, tostarp 101 bija alkohola reibumā.
Aprīlī aizvadīts ātruma kontroles maratons, kura gaitā pastiprināti kontrolējāt, kā autovadītāji ievēro atļauto braukšanas ātrumu. Kādi ir būtiskākie secinājumi pēc šīs akcijas?
Šajā ziņā būtisku izmaiņu nav – jo vairāk ekipāžu strādā, jo vairāk protokolu tiek sastādīti. Pozitīvās tendences gan ir tās, ka krītas vidējais ātrums, ir mainījušies cilvēku paradumi un pārgalvīgo šoferu kļūst mazāk. Šogad salīdzinoši daudz pārkāpumu fiksējām automašīnām ar Lietuvas numura zīmēm.
Vai lietuvieši nomaksā uzliktos sodus?
Ne visi, tomēr tie, kas brauc uz Latviju regulāri, maksā, jo gadījumā, ja sods nav nomaksāts gada laikā, mums, apturot autovadītāju, kuram tas piemērots, ir tiesības aizturēt autovadītāja apliecību līdz soda nomaksai. Tas disciplinē.
Valsts līmenī 2017. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir vēsturiski zemākajā līmenī – pērn uz ceļiem dzīvību zaudējuši 134 cilvēki, kas ir par 15 procentiem mazāk nekā 2016. gadā. Tāpat rekordzems bijis bojāgājušo gājēju skaits – 50 –, kas samazinājies par deviņiem procentiem salīdzinājumā ar 2016. gadu. Kāda šajā ziņā ir statistika Jelgavas pilsētā un tuvākajā apkārtnē? Vai varam teikt, ka satiksmes drošības situācija uzlabojas?
Pilsētā vidējais braukšanas ātrums ir zemāks, tādēļ smagi satiksmes negadījumi notiek salīdzinoši retāk. Ātrums pilsētas teritorijā nav galvenais ceļu satiksmes negadījumu iemesls. 2016. gadā Jelgavā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja divi gājēji, 2017. gadā – viens velosipēdists, bet 2018. gadā, par laimi, esam iztikuši bez upuriem. Pēc šiem skaitļiem gan būtiskus secinājumus izdarīt nevaram, jo situācija var mainīties vienā dienā. Taču nedaudz samazinājies reibumā aizturēto autovadītāju skaits – ja pēdējos gados vidēji tie bija ap 200 autovadītāju, tad pērn – 159.
Vai varam runāt par kādu noteiktu pārkāpēju portretu?
Šobrīd automašīna vairs nav luksusa prece, to var iegādāties teju ikviens, tādēļ arī noteikumus pārkāpj visdažādākie cilvēki. Mazāk pieredzējuši autovadītāji bieži vien noteikumus pārkāpj nezināšanas un pieredzes trūkuma dēļ, savukārt pieredzējušākie mēdz būt pārdroši. Zināmu portretējumu var dot reibumā aizturētajiem velosipēdistiem – pārsvarā tie ir pusmūža vai vecāka gadagājuma vīrieši no lauku rajoniem, kuri ikdienā pārvietojas ar velosipēdu.
Kā pēdējo gadu laikā mainījusies ceļu satiksmes negadījumu statistika, ņemot vērā, ka vairākās pilsētas maģistrālajās ielās veikta rekonstrukcija un daļēji mainīta arī satiksmes organizācija? Vai joprojām pilsētā varam runāt par tā sauktajiem melnajiem punktiem?
Grūti pat prognozēt, kāda pie šābrīža satiksmes intensitātes būtu situācija, ja pilsētas galvenās ielas nebūtu rekonstruētas. Būtiskākais ieguvums ir tas, ka velobraucēji un gājēji tiek nošķirti no automašīnu plūsmas. Pirms Dobeles šosejas rekonstrukcijas tur regulāri notika ceļu satiksmes negadījumi, kuros bija iesaistīti velosipēdu vadītāji, bet šobrīd šādu izsaukumu vairs nav. Līdzīgi ir citās rekonstruētajās ielās. Vissarežģītākā situācija gan ir Lielajā ielā, kur pīķa stundās ir ievērojama satiksmes intensitāte. Zīmīgi, ka Lielajā ielā satiksmes intensitāte zināmā līmenī saglabājas arī nakts laikā, turpretim tādās pilsētās kā Liepāja vai Ventspils satiksmes nakts laikā praktiski nav.
No novembra Latvijā varēs reģistrēt automašīnas ar stūri labajā pusē. Kā tas varētu ietekmēt drošību uz ceļiem, ņemot vērā, ka šīs mašīnas otrreizējā tirgū ir lētākas nekā automašīnas ar stūri kreisajā pusē?
Šādu automašīnu ienākšana satiksmē drošības situāciju uz ceļiem noteikti nepaaugstinās, tomēr šaubos, ka šādas automašīnas būs pieprasītas, jo, lai tās reģistrētu, būs jāveic zināma pārbūve, pielāgojot lukturus un uzstādot automašīnā kameru. Arī apdrošinātāji visdrīzāk šīs automašīnas uzskatīs par paaugstināta riska transportlīdzekļiem un piemēros lielākas prēmijas apdrošināšanas polisēm. Kopumā tas varētu mazināt vēlmi iegādāties automašīnu ar stūri labajā pusē.
Līdz ar silto laiku pilsētas ielās atgriezušies velobraucēji. Cik disciplinēti satiksmē, pēc jūsu novērojumiem, ir velosipēdu vadītāji?
Ir divu kategoriju velosipēdu vadītāji: tie, kas velosipēdu izmanto atpūtas braucieniem, un tie, kas ar to pārvietojas ikdienā. Biežāk dažādos negadījumos iekļūst tie, kas brauc ikdienā, jo viņi ir drošāki un pārvietojas ar lielāku ātrumu. Joprojām samērā daudz velobraucēju diennakts tumšajā laikā pārvietojas bez atstarojošajām vestēm, lai gan šim jautājumam pastiprinātu uzmanību pievēršam jau vairākus gadus, tostarp velosipēdu vadītājiem izdalot atstarojošās vestes.
Veloinfrastruktūra pēdējos gados pilsētā ir attīstījusies, daudzviet plūsmas ir nodalītas, tomēr atsevišķās vietās starp velosipēdistiem un citiem satiksmes dalībniekiem joprojām veidojas konfliktsituācijas. Uzteicams ir risinājums, kuru izmantoja uzņēmums «Jelgavas komunālie pakalpojumi», proti, pie izbrauktuves no savas teritorijas Dobeles šosejā 34 izvietoja barjeras, lai velosipēdisti, braucot garām, samazinātu ātrumu un spētu reaģēt uz automašīnām, kuras izbrauc no teritorijas.
Latvijas līmenī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde izceļas ar to, ka pie atbildības esat saukuši visvairāk autovadītāju par kukuļdošanu policijas darbiniekiem. Vai šī tēma joprojām ir aktuāla?
Sabiedrības attieksme mainās, un to var attiecināt arī uz kukuļa došanu ceļu policijas darbiniekiem. Arī statistika liecina, ka šādu gadījumu skaits samazinās. Ja 2016. gadā par šādu pārkāpumu tika sodīti 24 autovadītāji, tad pērn – tikai 14, bet šogad esam sodījuši trīs cilvēkus. Pēdējais gadījums bija, kad Lietuvas pilsonis mēģināja atpirkties ar 200 Norvēģijas kronām.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
1.9 °C,
2.9 m/s,
87.8 % 
1.9 °C,
2.9 m/s,
87.8 %