Pilsētā

Jūlija Kuzminčuka, LLU Ekonomikas fakultātes uzņēmējdarbības
un vadības specialitātes 2. kursa studente:

«Jau septīto mēnesi strādāju bistro «Silva» par bufetes
pārdevēju – vasarā tas nebija grūti, taču, septembrī atsākoties
mācībām, darbam jau gribēju mest mieru, jo sapratu, ka studēšanu ar
strādāšanu apvienot ir grūti, taču saņēmos. Par laimi, darba devējs
ir pretimnākošs – tagad esam vienojušies, ka galvenokārt strādāju
otrajā maiņā. Un tad nu no rīta līdz pulksten 12 man ir lekcijas,
bet no pulksten 12 līdz astoņiem vakarā strādāju. Dažkārt ir ne
tikai fiziski, bet arī psiholoģiski grūti – kaut esmu nogurusi, man
vienalga ir jāsmaida un jābūt laipnai pret klientiem. Kopumā nedēļā
strādāju četras dienas. Kad mācos? Naktīs! Sevi uzskatu par to
apzinīgo studenti, kurai ir svarīgi visu izdarīt laikā. Protams,
dažreiz jau gadās arī nokavēt kādu lekciju, taču rēķinos ar to, ka
pasniedzēji strādājošajiem studentiem nekādas atlaides nedod.
Šķiet, darba dēļ mācību kvalitāte tomēr mazliet cieš, kaut gan,
iespējams, tas tāpēc, ka 2. kursā arī priekšmeti ir grūtāki. Tomēr,
ja jutīšu, ka darbu ar mācībām apvienot kļūs pavisam grūti, no
darba nāksies atteikties.

Līdz šim iztiku tikai ar vecāku doto naudu – 15 – 20 latiem
nedēļā, taču, vidēji rēķinot, studentam mēnesī vajag nedaudz vairāk
par 200 latiem. Manā gadījumā pozitīvi ir tas, ka studēju budžeta
grupā un dzīvoju pie vecākiem. 160 latus nopelnu pati, taču arī
vecāki mani turpina atbalstīt, tāpēc kopumā jau nav nemaz tik
traki.   

Protams, gribētos strādāt savā profesijā, taču apzinos, ka
grūti apvienot darbu manā specialitātē ar studijām, tādēļ, kamēr
neatradīšu ko piemērotāku, visticamāk, turpināšu strādāt «Silvā».
Starp citu – manā grupā studijas ar darbu apvieno tikai trīs
cilvēki.»