Vakar divi jelgavnieki piedalījās starptautiskās konferences «Developing visions of the school of the future» tiešsaistes preses konferencē, kurā jaunieši no 12 Eiropas valstīm prezentēja savu nākotnes skolas vīziju par vērtībām, sabiedrību, mācību vidi, mācību metodēm un skolotāju apmācību. Dalībnieki no Latvijas rezumējumu vēlāk plāno iesniegt arī Izglītības un zinātnes ministrijai.
www.jelgavasvestnesis.lv Vakar divi jelgavnieki piedalījās starptautiskās konferences «Developing visions of the school of the future» tiešsaistes preses konferencē, kurā jaunieši no 12 Eiropas valstīm prezentēja savu nākotnes skolas vīziju par vērtībām, sabiedrību, mācību vidi, mācību metodēm un skolotāju apmācību. Dalībnieki no Latvijas rezumējumu vēlāk plāno iesniegt arī Izglītības un zinātnes ministrijai.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka Latviju konferencē pārstāvēja divas skolas – Valmieras Pārgaujas ģimnāzija un Jelgavas 6. vidusskola, no kuras uz konferenci bija devies 10. klases skolēns Pāvels Zahorčukovs un skolotāja Aina Jēgere. Jāpiebilst, ka, lai cīnītos par iespēju piedalīties konkursā, no Latvijas bija pieteikušās 90 skolas. Jelgavnieki savu vīziju par nākotnes skolu bija izstrādājuši kopā ar jauniešiem no Ukrainas, Ziemeļīrijas un Slovākijas.
Pēc Eiropas jauniešu domām, nākotnes skolai jābūt multikulturālai un starpreģionālai, piedāvājot visiem vienlīdzīgas iespējas atbilstoši katra spējām. Izglītības procesā vairāk esot jāiesaista arī vecāki, veicinot skaidrāku un labāku saziņu starp vecākiem un skolotājiem.
Jaunieši arī uzsvēra mācību vides nozīmi un nepieciešamību palielināt atpūtas vietu un zaļo stūrīšu skaitu, kā arī pielāgot mācību vidi skolēniem ar īpašām vajadzībām. Viņi arī akcentēja tehnoloģiju nozīmi mācību darbā, vienlaikus norādot uz nepieciešamību saglabāt līdzsvaru starp tehnoloģijām un īsto dzīvi.
Konferences dalībnieki lielu nozīmi arī piešķīra mācībām ārpus skolas telpām, tostarp arī dažādiem apmaiņas braucieniem un ekskursijām, kā arī grupu un individuālajam darbam. Viņi arī pauda uzskatu, ka skolēnam jābūt tam, kurš mācās un kurš izlemj, kā un ko mācīties.
Savukārt izmaiņas skolotāju apmācībā, mācoties psiholoģiju un to, kā praktiski mācīt, pēc skolēnu domām, veicina arī pozitīvas izmaiņas skolotāju attieksmē pret skolēniem, nodrošinot katram izglītojamam individuālu pieeju.
Kā preses konferences noslēgumā norādīja Britu padomes vadītājs Deivids Martins, daudzas no šīm idejām nav nekas jauns, bet ir būtiski, ka tās izskan no skolēnu mutes.
1.2 °C,
6.6 m/s,
95.9 % 
1.2 °C,
6.6 m/s,
95.9 %