4 °C, 3.2 m/s, 90.3 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraPortugālē smilšu skulptorus pieņem darbā
Portugālē smilšu skulptorus pieņem darbā
22/09/2009

Pagājušās nedēļas nogalē aģentūras «Kultūra» darbinieki atgriezušies no Smilšu skulptūru festivāla Portugālē, kas notiek netālu no Faro pilsētas. Novērtējot redzēto, mūsu speciālisti atzīst, ka šim festivālam ir augsts līmenis, bet pavisam cita organizēšanas koncepcija. Ir lietas, par kurām varētu padomāt, kā tās ieviest praksē mūsu Smilšu skulptūru festivālā.

Ritma Gaidamoviča

Pagājušās nedēļas nogalē aģentūras «Kultūra» darbinieki
atgriezušies no Smilšu skulptūru festivāla Portugālē, kas notiek
netālu no Faro pilsētas. Novērtējot redzēto, mūsu speciālisti
atzīst, ka šim festivālam ir augsts līmenis, bet pavisam cita
organizēšanas koncepcija. Ir lietas, par kurām varētu padomāt, kā
tās ieviest praksē mūsu Smilšu skulptūru festivālā.

 

Aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics stāsta, ka
Portugāles Smilšu skulptūru festivālam ir pavisam citi veidošanas
pamati un šis festivāls atšķirībā no mūsējā, kad mākslinieki
sacenšas par godalgotām vietām un saņem stipendiju, ir bizness –
tiek izveidotas skulptūras un vēlāk par to apskati pelnīta nauda.
«Portugālē Smilšu skulptūru festivāls ir bizness – mākslinieki uz
diviem mēnešiem tiek pieņemti pat darbā un veido skulptūras par
noteiktu tēmu. Šogad tēma saistīta ar kosmosu. 20. maijā parks tiek
atvērts un tas darbojas teju līdz oktobra beigām. Ieejas maksa
parkā – astoņi eiro,» stāsta M.Buškevics.

Tāpat šim smilšu skulptūru festivālam izvēlēta pavisam cita
vieta. Ja mēs esam pieraduši, ka Jūrmalā un Jelgavā festivāls
notiek pilsētas centrā, parkos, tad tur vietas izvēle ir savdabīga,
taču noteikti ietaupa līdzekļus. «Proti, Portugālē smilšu skulptūru
veidošana notiek tādā kā smilšu karjerā, kas izmēru ziņā ir
aptuveni puse no Uzvaras parka. Priekšrocība – smiltis nav jāved,
jo tās jau ir uz vietas. No smiltīm jau izveidotas formas, lai
mākslinieki varētu veidot darbus. Skulptūras izkārtotas pa
perimetru, dažas ir arī vidū. Jāpiebilst, ka tur skulptūras veido
komandas, kurās ir no diviem līdz pat astoņiem māksliniekiem, un
viņi šo divu mēnešu laikā strādā pie vairākām skulptūrām, lai
rezultātā taptu liels skulptūru parks. Mēs esam pieraduši, ka
Latvijā katra skulptūra ir atsevišķi – apskatām vienu, dodamies
tālāk pie nākamās, taču tur, tikko viena beigusies, otra jau sākas.
Ņemot vērā, kas tas ir komandas darbs, vairākas skulptūras pat
veido vienotu ansambli. Piemēram, tur vienā vietā bija uztaisīta
skulptūra kā kino. Vienā daļā rāda, ka tas būs kino, tālāk, ka
cilvēki sēž un skatās, vēl tālāk – izveidots ekrāns, un tā
pakāpeniski uz priekšu. Skulptūras cita citu papildina,» stāsta
M.Buškevics.

Direktors piebilst, ka festivālā lieku reizi varējuši
pārliecināties, ka uz Jelgavu tik tiešām sabrauc labākie pasaules
mākslinieki. Daļa no Portugāles festivāla māksliniekiem
piedalījušies arī Jelgavas Smilšu skulptūru festivālā, piemēram, šā
gada uzvarētājs lietuvietis Andrius Petkus, latvietis Sandis
Kondrāts, krievu mākslinieki Irina Čistjakova un Andrejs Molakovs.
«Daudzi no tur pārstāvētajiem māksliniekiem jau ir sūtījuši
pieteikumus Jelgavas festivālam, taču ierobežoto līdzekļu dēļ mēs
neesam varējuši viņus uzņemt Jelgavā,» tā aģentūras «Kultūra»
projektu vadītājs Ivars Pirvics.  «Līmenis tik tiešām
festivālam augsts, tur ir ko redzēt,» piebilst M.Buškevics.

Projektu vadītājs I.Pirvics pievērsis vairāk uzmanību
tehniskajām niansēm, piemēram, visi elektrības vadi un apgaismes
prožektori ir iestrādāti pašās skulptūrās. Skulptūru apraksti tiek
izgaismoti ar lukturiem, kuri darbojas uz saules baterijām. Ieejot
lielveikalos, tā kā pie mums stāv bankomāts, tur izveidota neliela
smilšu skulptūra ar festivāla reklāmu. «Novērojām arī tādus
reklāmas paņēmienu, kurus pie mums neatļautu – ielu un nacionālās
nozīmes ceļu apgaismes laternās ar drāti piesietas festivāla
reklāmas, kuras uzdrukātas uz kartona. Šis festivāls lika
palūkoties uz smilts citādāku pielietojumu, piemēram, tur ieejas
kases ar visu jumtu bija veidotas no smilts. Protams, jāsaprot arī
tas, ka Portugāles laika apstākļi ļauj veidot daudz sarežģītākas,
niansētākas un sīkāk izstrādātākas skulptūras, kuras pie mums biežo
lietu dēļ būtu grūti saglābjamas,» tā I.Pirvics.
Taujāts par novērojumiem, ko no Portugāles prakses varētu pielietot
Jelgavā, direktors atzīst, ka, protams, ar kolēģiem sarunas jau
bijušas. «Domājām, kā Portugāles praksi par smilšu karjeru varētu
īstenot mūsu pilsētā. Mūsuprāt, arī Pasta salā varētu savest daudz
smilšu, kas tur būtu visu laiku. Protams, sākumā tam vajadzīgi
līdzekļi, taču ar laiku tas noteikti atmaksātos, jo vēlāk tiktu
ietaupīti finanšu resursi, kas tiek izlietoti atvešanai. Tāpat esam
fotogrāfijās iemūžinājuši visus māksliniekus un viņu veikumu, lai
pirms nākamā festivāla, saņemot mākslinieku pieteikumus, mums jau
būtu piemērs, kādas skulptūras viņi citur pasaulē veidojuši,» tā
M.Buškevics.

 

Foto: no aģentūras «Kultūra»