Lai samazinātu tādu gadījumu skaitu, kad politiski represētās personas statuss un līdz ar to arī dažādi atvieglojumi cilvēkiem tiek piešķirti nepamatoti, nākotnē politiski represētās personas statusu būs tiesīga noteikt vienīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), nevis pašvaldības, kuras minēto funkciju veica līdz šim.
To paredz šodien izskatīšanai Saeimas komisijām nodotie grozījumi likumā «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem».
Patlaban saskaņā ar minēto likumu politiski represētās personas statusu piešķir vietējā pašvaldība, kurā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu. Savukārt Latvijas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, politiski represētās personas statusu piešķir Tieslietu ministrija. Iesniegto materiālu iepriekšējai izskatīšanai izveidojama komisija, kurā iekļaujami politiski represēto personu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Šāda kārtība pastāv jau aptuveni 20 gadus, taču Latvijas Politiski represēto apvienība vairakkārt paudusi satraukumu par to, ka joprojām tiek piešķirts politiski represētās personas statuss un izsniegtas politiski represētās personas apliecības, lai gan, apvienības ieskatā, šim procesam faktiski bija jābūt pabeigtam. Apvienība norādījusi, ka tas liecina par lēmējinstitūciju nekompetenci, profesionalitātes trūkumu un pat par ļaunprātību, ko gan varētu izskaust, ja politiski represētā statusa jautājumu risināšana notiktu centralizēti ar valsts tiešās pārvaldes iestāžu lēmumiem.
Iepriekš valdība uzskatīja, ka šo kārtību mainīt nav nepieciešams, taču nesen Latvijas Politiski represēto apvienība vērsās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ar informāciju no Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta par vairākiem gadījumiem, kad atsevišķas pašvaldības cilvēkiem nelikumīgi piešķīrušas politiski represētās personas statusu un izsniegušas politiski represēto personu apliecības.
Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijā galu galā tapa grozījumu projekts likumā «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem». Grozījumu mērķis ir nodot politiski represētās personas statusa noteikšanas kompetenci PMLP, lai iespēju robežās samazinātu nepamatotu politiski represētās personas statusa piešķiršanas gadījumu skaitu un līdz ar to – arī nepamatotu valsts un pašvaldību līdzekļu un dažādu atvieglojumu izmantošanu.
Ar likuma grozījumu spēkā stāšanos politiski represētās personas statusa jautājumi pilnībā tiktu nodoti vienas valsts pārvaldes iestādes kompetencē, saglabājot pakalpojuma pieejamību maksimāli tuvu iedzīvotāju dzīvesvietām, kā arī Latvijas Politiski represēto apvienības iesaistīšanu konsultatīvā atbalsta sniegšanai PMLP, skaidro grozījumu izstrādātāji.
Pati PMLP neiebilst pret plānotajām izmaiņām. Tādā gadījumā gan pārvaldei ik gadu būtu nepieciešami papildu 17 000 latu jauno funkciju īstenošanai.
Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, piedāvātais risinājums nodot politiski represētās personas statusa noteikšanas kompetenci PMLP ir visefektīvākais, jo šī statusa noteikšanai, personas iesniegto ziņu pārbaudei un politiski represētās personas apliecības izsniegšanai tāpat ir nepieciešama informācija, kas meklējama Iedzīvotāju reģistrā, savukārt Iedzīvotāju reģistru uztur pati PMLP.
«Nododot politiski represētās personas statusa piešķiršanu vienai valsts pārvaldes iestādei, tiks nodrošināta vienota politiski represēto uzskaite valsts mērogā, jo šobrīd uzskaite notiek katras pašvaldības ietvaros, tāpēc nav iespējams iegūt pietiekami objektīvu informāciju par to, cik personām valstī ir piešķirts politiski represētās personas statuss un izsniegtas apliecības,» grozījumu nepieciešamību argumentē to autori.
Saskaņā ar Latvijas Politiski represēto apvienības sniegto informāciju, kas iegūta no Iekšlietu ministrijas, 2007. gadā politiski represētās personas statuss piešķirts 243 personām, 2008. gadā – 104 personām, bet 2009. gadā – 143 personām.
LETA
8.1 °C,
4 m/s,
60.8 % 
8.1 °C,
4 m/s,
60.8 %