«Jelgavas poliklīnika ir viena no vadošajām veselības aprūpes iestādēm reģionā ar 192 darbiniekiem, tādēļ apzinos, ka vadīt šo kolektīvu nebūs viegli. Esmu iepazinusies ar iestādi, un man ir skaidrs redzējums par pirmajiem darbiem. Uzsvaru noteikti liksim uz pakalpojumu pieejamību un to, lai pacienti pie mums justos ērti un gaidīti,» saka SIA «Jelgavas poliklīnika» valdes locekle Gunta Arnīte, kura līdz šim pildīja Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas Juridiskā sektora vadītāja vietnieces pienākumus un tika atzīta par labāko kandidātu poliklīnikas valdes locekļa amatam konkursā starp 12 pretendentiem.
Jānis Kovaļevskis
«Nekādas straujas izmaiņas poliklīnikas darbībā neplānoju – mūsu prioritāte ir pacienti un sniegto pakalpojumu kvalitāte un pieejamība,» sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» uzsver G.Arnīte, kura amata pienākumus sāka pildīt 3. augustā.
Piedaloties izsludinātajā konkursā uz SIA «Jelgavas poliklīnika» valdes locekļa amatu, komisijai iesniedzāt arī savu redzējumu par šīs kapitālsabiedrības attīstību. Kuras būs jūsu prioritātes?
Medicīnā šobrīd ir divas būtiskas problēmas – naudas trūkums un no tā izrietošā nepietiekamā pakalpojumu pieejamība un speciālistu trūkums. Tādēļ mans galvenais uzdevums ir nodrošināt poliklīnikas piedāvātos pakalpojumus vismaz līdzšinējā apjomā un iespēju robežās paplašināt sniegto pakalpojumu loku, lai jelgavniekiem un apkārtnes iedzīvotājiem nebūtu jābrauc uz Rīgu. Ir jomas, kurās šobrīd poliklīnikā nav iespējams saņemt pakalpojumus vai veidojas garas rindas tieši speciālistu trūkuma dēļ, piemēram, mums ir vakances ultrasonogrāfijas speciālistam un radiologam.
Lai sniegtu kvalitatīvu pakalpojumu, svarīga ir arī atbilstoša infrastruktūra. Šobrīd poliklīnikā trūkst telpu attīstībai. Tāpat jārisina jautājums par Sieviešu konsultāciju centra telpām Raiņa ielā 16, kuras poliklīnika īrē, bet saimniekiem attiecībā uz tām ir citi plāni. Meklēsim risinājumu, kur turpmāk varētu atrasties šis centrs.
Kas iedrošināja kandidēt uz Jelgavas poliklīnikas valdes locekļa amatu, ņemot vērā, ka jūsu līdzšinējā profesionālā pieredze nav bijusi saistīta ar veselības aprūpes jautājumiem?
Valdes locekļa galvenie pienākumi ir saistīti ar administratīviem jautājumiem. Piemēram, līgumu slēgšana, finanses, personāla vadība. Tie ir jautājumi, ar kuriem esmu ikdienā strādājusi arī līdz šim. Gan Eiropā, gan Latvijā tā ir pietiekami izplatīta prakse, ka veselības aprūpes vai kādas citas specifiskas jomas iestādes un uzņēmumus vada cilvēki bez pieredzes konkrētā jomā. Tā ir iespēja uz uzņēmumu paraudzīties no malas. Savā līdzšinējā profesionālajā darbā esmu ieguvusi pieredzi gan jautājumos, kas saistīti ar pašvaldības kapitālsabiedrībām, gan arī kolektīva vadības jomā. Mana motivācija, kandidējot uz poliklīnikas valdes locekļa amatu, bija vēlme savu pieredzi un zināšanas realizēt jaunā kvalitātē. Vēlos veidot iedzīvotājiem pieejamu, kvalitatīvu, sakārtotu un pozitīvu vidi Jelgavas poliklīnikā, kurā strādā kvalificēti medicīnas nozares profesionāļi, kuri sniegs savu ieguldījumu ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanā.
Minējāt, ka poliklīnikai pietrūkst telpu. Vai ir jau ieceres, kā šo jautājumu risināt?
Tā noteikti nav pirmā līmeņa prioritāte, jo, kā jau minēju, uzsvaru liksim uz to, lai spētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Lai to paveiktu, ir jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums mūsu speciālistiem, jāiegādājas nepieciešamais aprīkojums un tehnoloģiskās iekārtas. Tikai tad, ja atliks līdzekļi, varēsim domāt par nopietnākām investīcijām infrastruktūras attīstībā. Poliklīnikai ir izstrādāts skiču projekts par 5. stāva bēniņu telpu pielāgošanu administrācijas vajadzībām, līdz ar to 4. stāva telpas, kurās šobrīd atrodas administrācija, būtu iespējams nodot ārstniecības vajadzībām. Tomēr pagaidām šim projektam nav nedz izmaksu tāmes, nedz realizācijas termiņu.
Kāds ir poliklīnikas finanšu stāvoklis?
Vēl neesmu detalizēti iepazinusies, bet uzņēmums 2014. gadā ir strādājis ar nelielu peļņu, un tendences šajā ziņā nav negatīvas. Turklāt gandrīz katru gadu ir veikti ieguldījumi attīstībā.
Vai redzat iespējas, kā uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību? Kvotas gada beigās parasti ir izsmeltas.
Diemžēl tā ir valsts politika – noteikt kvotas valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Šādā sistēmā tas būs kā apburtais loks – kvotu vienmēr būs par maz attiecībā pret nepieciešamajiem pakalpojumiem, un rindas uz šiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem neizbēgami veidosies. No savas puses mēģināsim sadalīt kvotas vienmērīgi, lai tās netiktu izsmeltas gada pirmajos mēnešos. Darbs poliklīnikā tiek plānots tā, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību. Tāpat gadījumā, ja Jelgavas poliklīnikā konkrētā pakalpojuma kvotas ir izsmeltas, aicinām pacientus konsultēties Nacionālajā veselības dienestā un saņemt informāciju, kurā no ārstniecības iestādēm valsts apmaksātu pakalpojumu iespējams saņemt visātrāk.
Kā vērtējat veselības ministra ieceri ierobežot valsts apmaksāto izmeklējumu skaitu, lai vienus un tos pašus izmeklējumus neveiktu vairākkārt? Vai Jelgavā veiktie izmeklējumi būs pietiekami kvalitatīvi, lai tos atzītu Rīgas lielajās slimnīcās?
Šī iecere noteikti neuzlabos pacientu veselības stāvokli, jo bieži vien nepieciešams veikt atkārtotus izmeklējumus, lai precīzi noteiktu diagnozi. Skaidrs ir tas, ka daudzi pacienti ierobežotās rocības dēļ nevarēs atļauties veikt atkārtotus izmeklējumus, līdz ar to iedzīvotāju veselības stāvoklis varētu pasliktināties. Tomēr tas izskaudīs nelietderīgus izmeklējumus un mudinās ārstniecības iestādes vairāk sadarboties. Apzināmies, ka tas uzliks vēl lielāku atbildību mediķiem, kuri veic šos izmeklējumus.
Valsts līmenī e-medicīna joprojām nav ieviesta – vai redzat, kā šie pasākumi varētu atvieglot pilsētas pacientu ikdienu?
E-veselības modelis joprojām ir izstrādes stadijā. Tas ir valsts piedāvāts resurss, kurā tiks iesaistīti visi veselības pakalpojumu sniedzēji, kas vēlēsies saņemt valsts finansējumu. No sistēmas pārskatāmības viedokļa tas noteikti būs ieguvums – ja vien sistēma tiks izstrādāta korekti, tā sniegs precīzu pārskatu par pacientiem, kas atvieglos mediķu darbu. Samazināsies patērētais laiks, jo būs iespēja elektroniski veikt dažādas darbības, kuras šobrīd tiek veiktas klātienē – tā būs elektroniskā reģistrēšanās pie ģimenes ārstiem, elektroniskās konsultācijas ar ģimenes ārstiem, elektroniskā pieraksta veikšana pie ārstiem, ārstniecības rezultātu aplūkošana un citas iespējas, kas kopumā nodrošinās augstāku ārstēšanas kvalitāti. Iedzīvotāju ikdienu atvieglos arī automātiskā medicīnas izdevumu daļas iekļaušana ienākumu deklarācijās, kas ļaus vienkāršāk atgūt attaisnotos izdevumus par medicīnas pakalpojumiem.
Minējāt, ka viena no problēmām ir speciālistu trūkums. Kā to risināsiet?
Tā ir valsts mēroga problēma, jo daudzi mediķi aizbrauc no Latvijas, bet lielākā daļa pēc studijām paliek Rīgā. Mums jāmeklē argumenti, ar kuriem atvilināt speciālistus no Rīgas. Jelgavā šajā ziņā esam elastīgi un ar pašvaldības atbalstu mēģinām nodrošināt, lai mediķiem te būtu labi darba apstākļi. Tas attiecas ne tikai uz jaunajiem speciālistiem, bet arī uz tiem, kuri jau sasnieguši pensijas vecumu, taču joprojām spēj profesionāli veikt savus pienākumus.
Pilsētā šobrīd ir trīs pašvaldības kapitālsabiedrības, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus: Jelgavas slimnīca, bērnu poliklīnika jeb SIA «Optima 1» un Jelgavas poliklīnika. Kā plānojat sadarboties?
Katra no iestādēm sniedz dažādus pakalpojumus, tomēr daudzās jomās varam sadarboties. Tas attiecas gan uz izmeklējumiem, katrai no iestādēm specializējoties kādā konkrētā jomā, gan sabiedrības veselības jomā. Paralēli ārstniecībai mums noteikti būtu vairāk jādara sabiedrības izglītošanā par veselīgu dzīvesveidu. Profesionāls mediķa padoms vietā un laikā daudzus var pasargāt no saslimšanas. Jāpiekrīt, ka veselības aprūpes iestādes pēdējā laikā vairāk koncentrējušās uz ārstniecību un sabiedrības veselības jautājumi palikuši novārtā. Tā ir joma, kurā redzu plašas sadarbības iespējas ne tikai starp pilsētas medicīnas aprūpes iestādēm, bet arī ar skolām, nevalstiskajām organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm.
Foto: Raitis Supe
Saistītās ziņas
Jelgavas poliklīnikas valdes locekles amatam virza Guntu Arnīti