Jauniešiem

Jau četrus mēnešus bērnu un jauniešu centrā «Junda» skolotājiem vadīt nodarbības palīdz brīvprātīgā jauniete no Polijas Anna Zemaneka. Lai labāk saprastos ar audzēkņiem, iepazītu mūsu valsti un kultūru, viņa apgūst latviešu valodu. Anna atzīst: «Grūti, bet smieklīgi! Pēc četriem mēnešiem jau saprotu, ko bērni man nodarbībās saka, un nebaidos aiziet uz veikalu vai kafejnīcu ko pajautāt.» Interesanta ir arī Annas metode, kā apgūt mūsu valsts valodu, – viņa veido zīmējumus, plānus, pierakstot attiecīgos vārdus, meklē smieklīgas bildes internetā. Kā tas notiek, piedāvājam iepazīties arī jums.

Ritma Gaidamoviča

Jau četrus mēnešus bērnu un jauniešu
centrā «Junda» skolotājiem vadīt nodarbības palīdz brīvprātīgā
jauniete no Polijas Anna Zemaneka. Lai labāk saprastos ar
audzēkņiem, iepazītu mūsu valsti un kultūru, viņa apgūst latviešu
valodu. Anna atzīst: «Grūti, bet smieklīgi! Pēc četriem mēnešiem
jau saprotu, ko bērni man nodarbībās saka, un nebaidos aiziet uz
veikalu vai kafejnīcu ko pajautāt.» Interesanta ir arī Annas
metode, kā apgūt mūsu valsts valodu, – viņa veido zīmējumus,
plānus, pierakstot attiecīgos vārdus, meklē smieklīgas bildes
internetā. Kā tas notiek, piedāvājam iepazīties arī
jums.

Anna pērn Polijā ieguvusi maģistra grādu kā
ģeodēziste, bet tagad nolēmusi iesaistīties Eiropas brīvprātīgajā
darbā, smeļoties pieredzi Latvijā – Jelgavā, kuru nu jau no janvāra
sauc par savām mājām. Tieši tik ilgi viņa pie Jelgavas 4.
vidusskolas skolotājas Sanitas Baltiņas apgūst latviešu valodu un
zina teikt, ka ir jūtams progress. «Salīdzinot latviešu ar poļu
valodu, latviešu, šķiet, ir vieglāka, bet, ja pielīdzina angļu vai
vācu valodai – grūtāka,» atzīst Anna. Četros mēnešos gan neko ļoti
sarežģītu viņa neesot iemācījusies. «Pati smejos, ka esmu
atgriezusies bērnībā un mācos no sešgadniekiem domātām grāmatām.
Interesanti,» nosaka Anna, piebilstot, ka īpaši «pieklibojot»
deklinācijas un galotņu lietojums. Neskatoties uz to, Annai ļoti
patīk mācīties latviešu valodu. «Jo īpašs prieks ir brīžos, kad
saprotu, ko bērni runā ar mani. Tagad varu nebaidoties aiziet uz
veikalu vai kafejnīcu un pateikt, ko es gribu,» tā Anna, gan
piebilstot, ka vairāk gan klausās valodu, pati runā retāk.

Anna spriež, ka mācīties latviešu valodu ir
jautri, jo ir vārdi, kuriem poļu valodā ir pavisam cita nozīme.
Kura – tā nav vista (poļu valodā «kura» nozīmē «vista»), dīvāns –
tas nav paklājs (poļu valodā «dywan»), ola – tas nav poļu meitenes
vārds Ola, bet «pupa» poļu valodā nozīme «apakša».

Anna prot četras valodas – poļu, angļu, vācu,
krievu un tagad apgūst latviešu valodu.

Anna Jelgavā strādā ar programmas «Jaunatne
darbībā» atbalstu projektā «One 4 All – All 4 One». Projekts ir
tapis ar Eiropas Komisijas finansiālo atbalstu.

Foto: no Annas personīgā arhīva