Diena, ko pavadām kopā ar Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3. nodaļas inspektoru Aleksandru Maniševu, ir samērā mierīga, taču viņa 30 gadu garajā darba stāžā ceļu policijā bijušas arī skaudras epizodes. Tiesa, pieredze stimulējusi sasniegt tādu rūdījumu, ka, šķiet, nekas vairs šajā darbā nevar nedz pārsteigt, nedz emocionāli izsist no līdzsvara.
Daiga Laukšteina
Dežūrai vajadzētu sākties pulksten astoņos no rīta, taču pirmais izsaukums liek posties uz darbu stundu agrāk. Dobeles ielā 7 pie veikala «Iki» notikusi divu automašīnu – «Renault Master» un «Renault Midlum» – neliela sadursme. Viena no tām brauca atpakaļgaitā, bet otra – taisni garām. Šajā ceļu satiksmes negadījumā automašīnas guva vien nelielus bojājumus.
Nokļūšana notikuma vietā Avārijas vietā pilsētas robežās policijai vajadzētu ierasties 15 minūšu laikā, bet rajonā – atkarībā no tā, cik tālu noticis negadījums. «Maksimālais attālums var būt 48 kilometri no Jelgavas. Apmēram tik tālu var nākties braukt uz Jūrmalas vai Bauskas pusi. Pēc izsaukuma saņemšanas uzreiz dodos ceļā. Bet negadījumā nokļuvušajiem jāņem vērā, ka ceļā var paiet pat 40 minūtes un vairāk. Stundas laikā parasti ierodamies. Ceļu policija noteikti jāsagaida,» uzsver A.Maniševs. Nav teikts, ka notikuma vietā ieradīsies tieši dežurējošais inspektors. Īpaši sliktos laika apstākļos var gadīties vairākas avārijas vienlaicīgi. Kad dežurējošais inspektors ir aizņemts un ir brīvas citas ceļu policijas ekipāžas, tās arī var braukt formēt negadījumu. Pilsētā katru dienu strādā divas līdz četras ekipāžas. «Kad esmu aizņemts, uz negadījuma vietu sūtām nākamo ekipāžu, jo pilsētas robežās 10 – 15 minūšu laikā avārijas vietā policijas vienībai vajadzētu ierasties. Dažkārt braucu viens. Savukārt rajona teritorijā vai arī smagu avāriju gadījumā ņemu līdzi vēl kādu inspektoru. Katrā ziņā esmu pirmais, kurš dodas ceļā,» dežurējošā inspektora nianses klāsta A.Maniševs.
Policista darbs «Jā, kopumā tas ir smags,» policijas iecirknī gaidot kārtējo izsaukumu, klāsta A.Maniševs. Lielākais mīnuss ir tas, ka arvien grūtāk strādāt ar pārkāpējiem – cilvēkiem algas allaž šķiet pārāk mazas, lai vēl daļu maksātu par pārkāpumiem. Daudzi negrib atzīt savu vainu. «Tiesa, rupju lamāšanos neatminos, bet šoferu saltus melus gan esmu piedzīvojis. Cilvēki ir dažādi.» Dažkārt šķiet, ka policisti vairāk, kā saka, piesien aci vecāka izlaiduma automašīnu modeļiem. Vai ir tāda tendence apturēt kādas konkrētas automašīnas? Izrādās, ka ne – tādas neesot. A.Maniševam arī nav baiļu sajūtas, kad darīšana ar kādu jaunākā izlaiduma BMW markas automašīnas vadītāju skūtu galvu. «Ir bijuši arī apturētie ar ieročiem, bet no kā gan man baidīties?» smaida policists.
Dežūru grafiks un atalgojums «Man sanāk kādas 16 dežūras mēnesī. Viena maiņa ilgst 12 stundas.» Vispirms dežurējošais inspektors nostrādā no pulksten astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā, bet jau nākamajā dienā jāpošas nakts maiņai no pulksten astoņiem vakarā. Pēc tam divas dienas brīvas. «Nē, noguruma gan nav. Ar tādu režīmu esmu jau apradis, tomēr labāk patika, kā bija agrāk, kad vajadzēja strādāt 24 stundas no vietas, tad vairāk brīvu dienu pēc kārtas. Tā nostrādāju 24 gadus, bet sešus – 12 stundu režīmā.» No šī gada sākuma A.Maniševa mēneša atalgojums pēc nodokļu nomaksas ir 550 latu. «Man tas šķiet normāli. Labi, ka šogad 100 latu algas pielikums. Vienalga jau inflācija ir augsta,» nopūšas policists. Jāņem vērā, ka viņa darbs nav no vieglākajiem un drošākajiem, kā arī jāstrādā jebkādos laika apstākļos. «Bet man tas ir vienalga. Darbs apmierina. Kur citur lai eju? Tiesa, man ir augstākā izglītība. Esmu beidzis LLU. Apgūtā specialitāte saistīta ar autotransportu. Vai labāk strādāt kādā servisā?» retoriski jautā A.Maniševs. Vēl pavisam nesen – 1. aprīlī – ceļu policija Latvijā atzīmēja savu 70. gadadienu. Par ieguldījumu ceļu satiksmes drošībā tika apbalvots arī A.Maniševs. Tiesa, jubilejas dienā viņam bija jāstrādā. Protams, godam nopelnīto naudas prēmiju viņš saņēma. Tie bija 100 lati. Pareizāk sakot, 68 lati pēc nodokļu nomaksas. Policists pasmaida: «Daudz, ne? Tik ilgi esmu nostrādājis, bet 68 lati…»
Notikusi avārija Vēl pirmspusdienā notiek otrs un šajā dienā pēdējais ceļu satiksmes negadījums, kurā A.Maniševs noformē visus nepieciešamos dokumentus. Kāda sieviete netika galā ar automašīnas vadību atpakaļgaitā Jelgavā, Driksas ielā 1 un uzbrauca ceļa zīmei «Iebraukt aizliegts». «Sieviete ir sieviete,» lakoniski un pietiekami skaidri izsakot savas domas par autovadītājām, notikušo komentē inspektors. Viņš izrādīja lielu sapratni un pretimnākšanu, atļaujot kundzei nogādāt savus mazos bērnus vajadzīgajā vietā, kamēr tiek aizpildīti visi nepieciešamie protokoli. Par laimi, automašīna nav bojāta, taču tautā sauktais «ķieģelis» gan nogāzts gar zemi.
Biežākie negadījumi Ceļu satiksmes negadījumu neuzmanības dēļ ir daudz. Itin bieži autovadītājs nokļūst avārijā, braucot atpakaļgaitā, krustojumos, daudzi pārsniedz atļauto ātrumu. «Es gan te neko daudz nevaru komentēt, jo ar radaru nestrādāju, nevaru spriest par lielākajiem ātruma pārsniegumiem pilsētas robežās. Esmu dežurējošais policists, kam jādodas uz izsaukumiem kā pilsētā, tā rajonā. Abās vietās ceļu satiksmes negadījumu vienlīdz daudz. Kā kuru dienu. Rajonā biežāk tiek notriekti meža zvēri, parasti stirnas, bijis arī briedis. Bet dažkārt ziņo arī gadījumos, kad notriektas lapsas. Īsāk sakot, ceļu policiju sauc, kad bojāta automašīna un tās saimnieks nokārtojis «Kasko» apdrošināšanu. Turpretī pilsētā nereti transportlīdzekļi nobrauc no ceļa, uzbrauc gājējiem. Notikumu amplitūda ir plaša.»
Smagākais ceļu satiksmes negadījums Tūlīt, tūlīt aprīlī apritēs 30 gadi, kopš A.Maniševs strādā ceļu policijā. Attiecīgi nācies piedzīvot gan smagas avārijas, gan asarās, pārdzīvojumos slīkstošus cilvēkus. Diemžēl arī ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušos. No tā nevar izvairīties neviens ceļu policists. «Kā es to pats sevī spēju pārdzīvot?» atbildi uz šo jautājumu A.Maniševs patur sevī, taču vairākkārt lēnām atkārto, ka 30 gadu laikā noformējis 790 avārijas ar cietušajiem un 97 – ar bojā gājušajiem. Te viņš runā par smagām avārijām, nemaz nepieminot un neuzskaitot sīkos sasitumus. Tā policists liek noprast, ka viņam jau izstrādājusies imunitāte pret personīgiem pārdzīvojumiem attiecīgajos brīžos. «Daudzas avārijas ir smagas, bet nopietnākā, ko atceros, notika Platonē. Četri jaunieši alkohola reibumā ar vieglo automašīnu ietriecās kokā. Transportlīdzeklis sadega, un visi gāja bojā. Tas varēja būt pirms kādiem desmit gadiem. Padomājiet… Četri jauni cilvēki… Bija liecinieki, kas apstiprināja alkohola lietošanu.»
Saskaņotais paziņojums Ja nav cietušo, sadursmē nokļuvušie autovadītāji var nokārtot saskaņoto paziņojumu, kad ceļu policijas iejaukšanās nemaz nav nepieciešama. Autovadītāji savstarpēji vienojas, panāk kompromisu. Nelielos ceļu satiksmes negadījumos tā notiek bieži. Konkrētajā dienā tādi bija veseli četri. Arī mierīgās dienās dežurējošais inspektors nesēž kabinetā. Viņš mēdz pievienoties citu inspektoru ekipāžām pilsētā. «Tagad braukšu paēst. Pēc tam var gadīties izsaukumi,» vēl pusdienlaikā sacīja A.Maniševs.
Neziņa kliedē rutīnu Lai arī sešus gadus nostrādājis, uz ceļa ar zizli rokās apturot un pārbaudot autovadītājus, jau 24 gadus Maniševa kungs noformē ceļu satiksmes negadījumus. «Kas mani darbā saista? Nekad nezinu, kā diena paies – ar lielām avārijām vai pavisam mierīgi. Esmu taču dežurants!» Inspektoram savs darbs nemaz nešķiet tik bīstams: «Holivudas filmu cienīgi piedzīvojumi nav gadījušies. Arī šaut nav bijis vajadzības. Atsevišķus autovadītājus gan esmu ķēris, kad pēc avārijas ar cietušajiem vainīgie mēģina bēgt no notikumu vietas. Tad ar skaņas signālu un iedegtām bākugunīm viņiem sekojam.» Par slavenajiem «piecīšiem», ar ko šoferi viegli un ātri mēģina atpirkt savu vainu, A.Maniševs nemāk spriest. «Ziniet, avāriju gadījumos piecīšus nepiedāvā. Man neviens nepiedāvā. Laikam tādēļ, ka strādāju jau ilgus gadus…» Un arī tagad pieredzējušais policists par darba vietas maiņu nedomā.
2.3 °C,
3.2 m/s,
96.7 % 
2.3 °C,
3.2 m/s,
96.7 %