Pēc Pašvaldības policijas iniciatīvas darbiniekiem tika noorganizētas mācības, kurās vides speciālisti stāstīja, kā izskatās un kā pamanīt aizsargājamos augus zāļu pušķīšos tirgū. Policisti ik gadu ap Jāņu laiku pastiprinātu uzmanību pievērš tam, vai netiek tirgoti aizsargājamie augi, tāpēc zināšanas ik pa laikam jāatsvaidzina.
Ilze Knusle-Jankevica
Pieci Pilsētas iecirkņa grupas inspektori Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru biroja darbinieces vadībā uzzināja, kuri aizsargājamie augi vairāk sastopami Zemgales reģionā, kādi tie izskatās, kā tos atpazīt. Pēc speciālistes teiktā, mūsu pusē galvenokārt sastopami tādi sarkanā grāmatā iekļauti augi kā Baltijas dzegužpirkstīte, plankumainā dzegužpirkstīte, fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole, bruņucepuru dzegužpuķe, Sibīrijas skalbe, pļavas silpurene, jumstiņu gladiola, dzeltenā dzegužkurpīte.
Kā skaidro Pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņa grupas vecākais inspektors Sandris Miezis, Sugu un biotopu aizsardzības likums nosaka, ko nedrīkst darīt ar īpaši aizsargājamiem augiem: lasīt, noplūkt un izrakt, kā arī postīt, savvaļā ievāktus augus aizliegts audzēt, kolekcionēt, transportēt, dāvināt, pārdot vai mainīt, kā arī piedāvāt pārdošanai vai apmaiņai. Sods par šo noteikumu pārkāpšanu fiziskajām personām ir no desmit līdz 500 latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām – no 50 līdz 1000 latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas. Pašvaldības policijas vecākais inspektors norāda, ka par savvaļas augu plūkšanu tiek piemērots administratīvais sods, bet vēl saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tiek noteikta kompensācija par valstij radītajiem zaudējumiem.
Līdz šim Pašvaldības policija vēl nav sastādījusi nevienu administratīvā pārkāpuma protokolu par aizsargājamo augu tirgošanu – ir izteikti tikai aizrādījumi un bijušas pārrunas.
Foto: Ivars Veiliņš, Latvijas Botāniķu biedrība, Vikipēdija, Augu vēstniecība, dabasdati