Jauniešiem

Aprunā klasesbiedrus saziņas vietnēs, raksta rupjības sociālajos tīklos, izķēmo svešas fotogrāfijas un veido viltus profilus – tie ir tikai daži piemēri tam, kā internetā arī Jelgavas bērnu un jauniešu vidū notiek emocionālā pazemošana jeb kibermobings. Šobrīd internets ir uzskatāms par publisko telpu, un jebkurš īstenots likumpārkāpums pret personu virtuālajā vidē ir vienlīdzīgs pārkāpumam reālajā dzīvē – par to gan jaunie varmākas bieži vien aizdomājas tikai tad, kad situācija jau nonāk policijas redzeslokā. Gada laikā Jelgavā Valsts policija saņēmusi ap 20 iesniegumu par situācijām, kad internetā emocionāli pazemoti jaunieši – šajos gadījumos pāridarītājiem jau nācies atbildēt par savām izdarībām ne tikai aizskartā jaunieša vai vecāku, bet arī likuma priekšā.

«Tā ir digitālās paaudzes lielākā problēma – tiešsaistē bērniem
un jauniešiem rodas pārākuma sajūta, ilūzija, ka viņi var darīt, ko
vien vēlas, palikt anonīmi, un tur nekādas kontroles nav, taču tas
ir maldīgs priekšstats,» norāda Valsts policijas Zemgales reģiona
pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā
inspektore Jeļena Visocka. Viņas teikto apstiprina arī šogad
Latvijā veikts pētījums, kurā tika atklāts – 73 procenti jauniešu
atzīst, ka viņu uzvedība internetā atšķiras no uzvedības reālajā
dzīvē, savukārt 45 procenti neslēpj, ka ir tikuši aizskarti vai
apvainoti sociālajos tīklos.

J.Visocka uzsver – ne visi apzinās, ka arī par tik izplatīto
bērna emocionālo pazemošanu tiešsaistē jaunietim no 14 gadu vecuma
var tikt piemērota gan administratīvā, gan atsevišķos gadījumos arī
kriminālā atbildība.

Izķēmo svešas bildes un aprunā kopīgos
čatos

«Šobrīd Jelgavas iecirknī mēnesī saņemam vidēji divus
iesniegumus no kibermobinga upuriem. Pārsvarā tie ir gadījumi, kad
bērns vēršas pret bērnu vai audzēknis pret pedagogu. Piemēram, ir
saņemti iesniegumi par to, ka WhatsApp sarakstē jauniešu grupa
rupji apceļ kādu konkrētu bērnu, vēlāk to izslēdzot no kopējās
sarakstes. Tāpat varmāka privāti sūtījis naidīgas ziņas vai atklāti
rakstījis rupjus komentārus sociālajos tīklos. Bijušas vairākas
epizodes, kad bērni uzfilmē kautiņu un vēlāk par to iesmej
tiešsaistē. Tāpat nācies saskarties ar nopietnu gadījumu, kad
samontēts un sociālajos tīklos publicēts aizvainojošs video. Esam
izmeklējuši arī gadījumus, kad tiek izveidots viltus profils, kas
konkrētā jaunieša vārdā ievieto pazemojošas fotogrāfijas,»
situācijas raksturo J.Visocka, papildinot, ka šobrīd populārākās
platformas, kurās novērota bērnu emocionālā pazemošana, ir
WhatsApp, Instagram, Snapchat, Youtube.com un Facebook.com.
Savukārt vecums, kurā aktuāla pazemošana internetā, ir no 11 līdz
15 gadiem.

«Internetu slēgt nevaram»

Šobrīd populārākajos sociālajos tīklos Latvijā vecuma cenzs ir
13 gadi, bet atsevišķos gadījumos vairāk, piemēram, aplikāciju
WhatsApp drīkst lietot vien no 16 gadu vecuma. Ņemot vērā, ka
daudzi bērni kļūst par šo vietņu lietotājiem krietni agrāk, viņi
mēdz publicēt informāciju, nepadomājot par sekām. Valsts policijas
Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Igors
Helmanis norāda, ka pilsētā bijuši gadījumi, kad pazemošana
internetā saistīta pat ar erotiska rakstura fotogrāfiju nosūtīšanu
draugam. «Pie pirmā jauniešu kašķa šādi reiz nosūtītie fotoattēli
tiek nopludināti draugiem vai sociālajos tīklos, tādējādi iestājas
sekas… Mēs varam izdzēst fotogrāfiju no konkrētās vietnes, bet,
kur ir garantija, ka tā netika nokopēta un ievietota citur?
Internetu jau slēgt nevaram – viss, kas tur reiz nonācis, tur
paliek,» brīdina I.Helmanis, papildinot, ka bērnu vecākiem būtu
vairāk jāseko līdzi tam, kāds saturs tiek publicēts bērna
sociālajos tīklos, kā arī jāskaidro, ar kādām fotogrāfijām labāk
nedalīties pat ar draugiem. Savukārt tiem, kas nodarbojas ar šādu
bilžu izsūtīšanu, jāņem vērā – pat joka dēļ izplatīts seksuāla
rakstura materiāls atsevišķos gadījumos var draudēt ar
kriminālatbildību.

Pateicoties laikiem un šēriem, konflikts uzpeld atkal un
atkal

«Šobrīd kibermobings ir aktuāls visā valstī, un Jelgavā
konstatētās situācijas no gadījumiem citviet Latvijā neatšķiras.
Tendences ir vienas un tās pašas,» atzīst Latvijas Drošāka
interneta centra vadītāja Maija Katkovska. Viņa uzsver – kasīšanās
un apcelšana bērnu un jauniešu vidū notikusi visos laikos, tomēr,
ja agrāk kādu nepatīkamu situāciju varēja pēc dažām dienām
aizmirst, tad šobrīd virtuālajā vidē tā seko bērnam 24 stundas
diennaktī. «Agrāk puiši varēja kaut ko nesadalīt un sarunāt kautiņu
parkā – izkāvās, noskaidroja attiecības un jau pēc nedēļas atkal
viens otru cienāja ar šokolādi. Tagad kautiņš tiek uzfilmēts un
ielikts Youtube.com, katru dienu kauninot to, kurš kāvies sliktāk.
Un šis video nepazūd, bet, pateicoties laikiem un šēriem,
sociālajos tīklos uzpeld atkal un atkal, atgādinot par konfliktu,»
piemēru min M.Katkovska, papildinot, ka pēc tam nākas saskarties ar
sekām – bērns nevēlas iet uz skolu, viņam ir zems pašvērtējums,
depresija. Šādai rīcībai mēdz būt dažādi iemesli – kāds neveiksmīgi
pajoko, neaizdomājoties, kā jūtas cits, bet reizēm bērns pats ir
piedzīvojis pazemojumu vai vardarbību, tādēļ atkārto savu pieredzi
ar citiem.

«Jūs tur paši tieciet galā» – nav
risinājums

Pērn veiktais pētījums par Latvijas skolēna digitālo IQ liecina,
ka 78 procentus problēmsituāciju tiešsaistē bērni risina paši,
neiesaistot pieaugušo, tādēļ M.Katkovska uzsver – kibermobingu
svarīgi laicīgi pamanīt. Veidi, kā par to uzzināt, ir dažādi –
runāt ar bērnu par attiecībām ar vienaudžiem, kontrolēt viņa
darbības sociālajos tīklos, pievērst uzmanību uzvedībai.
«Galvenais, ko nevajadzētu darīt vecākam, uzzinot par kibermobingu,
ir nosodīt vai teikt: «Tās ir jūsu darīšanas, paši tieciet galā.»
Jābūt saprotošam un jārīkojas operatīvi. Pirmkārt, jānoskaidro,
kādā vietnē un kādā veidā notiek pazemošana. Ja tie ir rupji
komentāri sociālajos tīklos – iespējams bloķēt pieeju kontam
konkrētai personai. Ja tās ir privātas viltus profila publicētas
fotogrāfijas – var ziņot par pārkāpumu sociālās vietnes
administratoriem, lūdzot dzēst saturu. Ja ģimenē bērns pats veic
kibermobingu pret vienaudzi – jānoskaidro iemesls, jārunā par
sekām, jālūdz izdzēst pazemojošo informāciju un atvainoties
cietušajam. Vienlaikus, ja tas notiek skolā vai interešu izglītības
vietā, svarīgi sazināties ar pedagogiem, lai par atbildīgu mobilā
telefona un interneta lietošanu runātu arī ar citiem bērniem,»
uzsver M.Katkovska. Viņa norāda – kibermobingā vienmēr ir
pāridarītājs, cietušais un tas, kurš visu redz, bet klusē, jo tas
viņu neskar. Arī gadījumā, kad tiek aizvainots kāds bērna draugs
vai klasesbiedrs, par šādām situācijām ir jāziņo vecākiem vai
pedagogam.

Arī vecākiem nepieciešams padoms

Speciālisti atzīst, ka arī vecāki mēdz šaubīties par pareizāko
rīcību bērna kibermobinga gadījumā. Saņemt atbalstu iespējams,
vēršoties vietnē Drossinternets.lv, kā arī konsultējoties ar Valsts
bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (VBAI) un likumsargiem.
«Drošāka interneta centrā var saņemt operatīvu palīdzību, tomēr
tikai darba dienās. Speciālisti palīdzēs arī praktiski – mums ir
tiešs kontakts ar sociālo tīklu uzturētājiem, tādēļ mēs varam ātrāk
ziņot par pārkāpumu. Piemēram, ir bijušas situācijas, kad jādzēš
nopludināts bērna kailfoto vai agresīvs viltus profils,» stāsta
M.Katkovska. Savukārt VBAI speciālisti pa bezmaksas Uzticības
tālruni 116111 konsultācijas nodrošina visu diennakti. «Aicinām
zvanīt arī vecākus. Palīdzēsim noskaidrot situāciju un rast
risinājumu,» teic VBAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta
direktore Amanda Vēja, skaidrojot, ka vairumā gadījumu bērnu
pazemošana un agresija tiešsaistē patiesībā ir tikai sekas
konfliktam, kas ar draugu vai klasesbiedru jārisina reālajā
dzīvē.

Nopietnos gadījumos jāvēršas Valsts policijā. Tāpat ziņot par
kibermobingu var arī Valsts policijas aplikācijā «Mana drošība» –
sūdzību rindas kārtībā izskatīs izmeklētāji, norādot, vai
konkrētais gadījums ir likumsargu kompetencē. Jāpiebilst, ka
jebkurā no situācijām būtu svarīgi fiksēt mobingu, veicot
ekrānšāviņu – tas saglabāsies kā pieradījums arī tad, ja
pāridarītājs izdzēsīs sūtīto ziņu vai publikāciju.

Jelgavas vecāku
pieredze

«Arī vecākiem jāmācās uzvesties»

Dēla mamma, viņas bērns tika pakļauts kibermobingam:

«Manā ģimenē dēla saskaršanās ar mobingu
internetā notika 7. klasē – mācību gada sākumā. Kaut ko nesadalot
ar vienu pusi skolā, sācies konflikts. Zēns veidoja WhatsApp
sarakstes, uzskatāmi apceļot un izslēdzot manu dēlu. Izmaiņas bērna
uzvedībā pamanīju tikai pēc laika – tad arī viss atklājās.
Neslēpšu, ka biju izmisumā. Ar ko sākt? Kur iet? Šobrīd es
sākotnēji vērstos skolā pie pedagoga, bet tobrīd šķita, ka pati
visu nokārtošu. Piezvanīju puiša vecākiem un saņēmu atbildi, ka
mans dēls pats ir neadekvāts. Tad sekoja konflikts vecāku vidū…
Jāatzīst, ka pati jutos kā iesaistīta mobingā, lai gan esmu
pieaudzis cilvēks. Vēlāk ar pedagogu starpniecību viss tika mierīgi
izrunāts un atrisināts, tomēr vēlētos aicināt arī citus mācīties no
manām kļūdām – nekad nevajag vienatnē censties celt traci. Ja ir
problēma, ir speciālisti, kuri var ieteikt labāko risinājumu.
Turklāt pret citiem ir jāizturas ar empātiju, dažkārt arī
neraugoties uz to, ka paša bērns ir cietis.»

«Es neko neķēmoju, tikai pasmejos»

Meitas mamma, viņas bērns tika iesaistīts kibermobingā:
     

«Mobings mūsu ģimenē bija aktuāls, kad meita
tikko sāka mācīties vidusskolā. Savā būtībā viņa ir ļoti mīļš
bērns, taču tagad zinu – kāda cita vienaudža ietekmē viss var
mainīties par 180 grādiem. Meita sadraudzējās ar meitenēm, kuras
regulāri pazemoja citus klasesbiedrus internetā. Uzzināju par to
netīšām, datorā izlasot neaizvērtu meitas saraksti Facebook kontā.
Biju neizpratnē un jautāju meitai: «Kāpēc tu to dari? Tu zini, kā
jūtas tas, kurš tiek filmēts un kura bildes tu izķēmo? Saproti,
kādas var būt sekas?» Viņa man atbildēja: «Es neko neķēmoju, tikai
pasmejos.» Šajā gadījumā jāsaprot divi aspekti – bērns ne vienmēr
domā par to, ka citam var sāpēt šie jociņi, tādēļ vecāku pienākums
ir bērnam to izskaidrot. Otrs – jānoskaidro, kādēļ viņš piedalās
mobingā, un problēma ir jārisina saknē. Pēc tam, kad ziņoju par šo
situāciju skolā un notika pārrunas, izrādījās – meitas draudzenes
tika apceltas pamatskolā, savukārt jaunajā klasē viņas vēlējās kļūt
populāras, bet meita tajā visā piedalījās, jo baidījās, ka smiesies
par viņu…»

«Pasaule apgriezās kājām gaisā»

Divu meitu mamma, viņas bērns veica kibermobingu:

«Meita sāka lietot mobilo jau pirmajās klasēs.
Pašsaprotami, ka 6. klasē viņa internetā sērfoja trīsreiz labāk
nekā jebkurš pieaugušais. Pati arī kontrolēju šo procesu –
pārskatīju WhatsApp sarakstes, lejuplādētās aplikācijas. Vēlāk gan
izrādījās, ka ar to nebija gana, jo vajadzīgais no manis tika
noslēpts. Meita ar draudzenēm mobingoja savu kādreizējo draudzeni –
fotografēja neērtās situācijās, pat izveidoja viņas viltus profilu.
Kad ar pretenzijām zvanīja šīs meitenes mamma, pasaule apgriezās
kājām gaisā, un iestājās izmisums. Mans eņģelītis? Neticu! Pēc
ilgas sarunas ar meitu viņa skaidroja – pēc kāda neliela kašķa
draudzene Tēva dienā neveiksmīgi publiski noskandināja, ka mana
meita jau apsveikumu varot sūtīt kaimiņam, tēva taču neesot. Tas
viņai ļoti sāpēja, bet bija kauns šo situāciju kādam stāstīt, un
mobings internetā kļuva par risinājumu, tādējādi izliekot dusmas.
Šobrīd saprotu, ka jāsāk ar uzticību – visu nokontrolēt nevar. Ar
bērnu vairāk jārunā – un nevis par to, vai viņš ir paēdis un
izpildījis mājasdarbus, bet gan par to, kas viņu uztrauc un kas
viņam sāp.»

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva