Pilsētā

Pēdējā gada laikā Valsts policijas Jelgavas iecirknī saņemti 15 iesniegumi no cilvēkiem, kuri iesaistījušies finanšu tirgū interneta platformās un zaudējuši visu tur ieguldīto naudu. «Policija te gan nevar palīdzēt, jo tas nav noziedzīgs nodarījums – personas šajos darījumos ir iesaistījušās no brīvas gribas –, bet cilvēcīgi cietušo ir žēl, tāpēc gribam par to runāt, lai cilvēkus atturētu no iesaistīšanās šajās sarežģītajās virtuālajās shēmās,» norāda Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa priekšniece Tatjana Flandere.

Cilvēki visbiežāk tiek uzrunāti, piezvanot pa
tālruni, un zvani lielākoties pienāk no ārzemēm, piemēram, Šveices,
Igaunijas, Ukrainas, Lielbritānijas. Runātājs runā krievu valodā un
piedāvā iespēju ātri nopelnīt, iesaistoties finanšu tirgū interneta
platformā. Ir arī gadījumi, kad cilvēks sākumā atsaka, bet viņam
zvana atkārtoti, kamēr pierunā iesaistīties. «Bija gadījums, kad
kādu jaunu puisi pierunāja ar trešo mēģinājumu,» portālam
www.jelgavasvestnesis.lv pastāstīja Jelgavas iecirkņa
Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektore Marina Gavriļaka.

Cietušais piereģistrējas interneta platformā,
izveido savu profilu un atver virtuālo kontu, kurā tiek ieskaitīta
nauda – cilvēks fiziski veic pārskaitījumu no sava bankas konta uz
citu, un parasti šī nauda reāli nonāk kādas ārvalstu bankas kontā.
Starta summas ir dažādas – atkarībā no platformas, kurā cilvēks
reģistrējies –, bet policijas inspektore norāda, ka tās var būt no
pāris simtiem līdz pat 2000 eiro. Nu jau klientam zvana daudz
biežāk un stādās priekšā kā dažādi speciālisti, piemēram,
asistents, personīgais brokeris, analītiķis un tamlīdzīgi. Pēc
policistu domām, tas cilvēkā rada maldīgu priekšstatu, ka viņš
iesaistījies lielā kompānijā ar plašu struktūru. Nereti konsultanti
detalizēti pasaka, kura poga jāspiež – tas iespējams, jo, piezvanot
skaipā, tiek izmantota ekrānu kopīgošanas funkcija un zvanītājs
redz otra cilvēka datora ekrānu.

Nereti sākotnēji virtuālie darījumi vedas, un
ieguldītā summa aug – klients seko līdz izmaiņām virtuālajā kontā
un priecājas. Problēmas rodas tad, kad viņš nolemj daļu naudas
atprečot – tad seko daudz dažādu atrunu, kāpēc tas nav iespējams,
un tikpat daudz iemeslu, kāpēc klientam jāpārskaita vēl nauda. «Ir
teikts, ka banku ārzemēs tūlīt slēdz ciet, jo beidzas darba laiks,
tāpēc ātri jāpārskaita noteikta summa uz citu banku. Tāpat tiek
skaidrots, ka virtuālās valūtas konvertācijas rezultātā radusies
starpība, kas klientam jānosedz,» stāsta Jelgavas iecirkņa
Kriminālpolicijas nodaļas inspektore Marina Torgošova. Un daudzi
cilvēki uzķeras un turpina ieguldīt naudu šajos augsta riska
pasākumos. «Bija kāda sieviete gados, kurai vajadzēja veikt
medicīnisku operāciju. Viņa aizņēmās naudu, bet nevis lai samaksātu
par operāciju, bet lai ieguldītu šādā shēmā. Tāpat mums ir zināms
gadījums, kad kāda pensijas vecuma kundze ieslīga tik dziļos
parādos, ka tagad nākas dzīvot ļoti trūcīgos apstākļos,» stāsta
M.Torgošova, uzsverot: «Frāze par iespēju ātri nopelnīt uz
cilvēkiem iedarbojas neizprotamā un neaprakstāmā veidā. Viss, ko
mēs varam ieteikt, ir: atcerieties, ka bezmaksas siers ir tikai
lamatās, un visus piedāvājumus izvērtējiet kritiski.»

Policijā norāda, ka šīs interneta finanšu
platformas lielākoties ir reģistrētas ārzemēs un tajās ir
detalizēti aprakstīti spēles noteikumi: tur ir gan brīdinājums par
augsta riska darījumiem, gan par to, ka noteiktās situācijās no
virtuālā konta var tikt noņemta nauda, un citi riski. Tomēr cilvēks
parasti ar noteikumiem un vietnes darbības principiem neiepazīstas,
nepakonsultējas ar kādu zinošāku cilvēku un cer, ka viņam
paveiksies un viņš tiks pie lielā laimesta. «Policija nevienam
nevar aizliegt iesaistīties šādos darījumos, bet varam aicināt
operēt tikai ar tādām naudas summām, ko cilvēks ir gatavs zaudēt,»
norāda M.Torgošova.

Cietušie, kuri ir vērsušies policijā, ir no
22 gadiem līdz pensijas vecumam, turklāt gan sievietes, gan
vīrieši. Lielākā pazaudētā summa ir 23 000 eiro.

Foto: imedinews.ge