No ekspedīcijas Grenlandē atgriezušies Latvijas polārpētnieki – ekspedīcijas gaitā savākti nepieciešamie dati to tālākai apstrādei, kā arī pētnieki savākuši vairāk nekā 200 paraugu, uzņemts ap 2000 fotogrāfiju un ap piecām stundām video. Viņus atbalstīja mūsu uzņēmums SIA «Ceļu būvniecības sabiedrībai «Igate»», un perspektīvā paredzēts, ka pētnieki veiks iežu pētījumus arī «Igates» minerālmateriālu karjeros.
Pirmajā pētnieku ekspedīcijā uz Rasela ledāju Grenlandē izdevies izpildīt visus izvirzītos uzdevumus. Vairākas dienas zinātnieki pavadīja uz paša ledāja, veicot ģeofizikālos mērījumus, kā arī ievācot ledus un ūdens paraugus no virsledāja un pieledāja ezeriem. Tāpat arī pētnieki izstaigājuši plašu pieledāja teritoriju un ievākuši augsnes un nogulumu paraugus. Kopējais visu paraugu skaits pārsniedz divus simtus. To analīzei, kurai nepieciešami vismaz vairāki mēneši, ir piesaistīti vēl vairāki eksperti. Iegūtie dati zinātniekiem ļaus noskaidrot zemledāja reljefa izmaiņas, iekšledāja tuneļu izplatības likumsakarības un tādus ekoloģiskus jautājumus, kā augšņu veidošanos pēc ledāja atkāpšanās, aļģu un ciānbaktēriju attīstību gan virs paša ledāja, gan pieledāja ezeros. Tāpat arī tiks analizēta cilvēku un dabisko procesu rezultātā radīto kvēpu ietekme uz ledāju kušanu Grenlandē. Finansiālu atbalstu ekspedīcijai nodrošināja SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»», AS «Latvijas balzams» un Latvijas Universitātes Studentu padome.
Ekspedīcijas laikā uzņemts vairāk par 2000 fotogrāfijām, no kurām labākās drīzumā būs aplūkojamas izstādē. Ekspedīcijas norise tika filmēta, un no gandrīz 5 stundu garā video materiāla plānots izveidot dokumentālo filmu.
Ekspedīcijas dalībnieks Kristaps Lamsters stāsta, ka pirmie elpu aizraujošie iespaidi radušies, jau pārlidojot Grenlandes ledus vairogu. «No 11 kilometru augstuma novērot, kā liela daļa ledus vairoga virsmas kūst, ir patiesi grandiozi. Ledus virsmu kušanas zonu izraibina spilgti zilu virsledāja ezeru un upju tīkls. Tik blīvu un zarotu virsledāja upju tīklu ir grūti iedomāties. Kā stāsta pētnieks, Grenlandes ledus vairoga kušana aprīlī sākusies īpaši strauji un jūlijā ledus virsmas kušana ir ietekmējusi gandrīz 50 procentus no visa ledus vairoga platības.
Kā atklāj ekspedīcijas dalībnieks Jānis Karušs, viens no spilgtākajiem iespaidiem ekspedīcijā ir tas, ka pētījumu vieta tiešām bija tālu projām no civilizācijas. Ziemeļbriežus, lapsas un zaķus, kuri nebaidījās no cilvēkiem, novēroti pat nometnē. Ziņkārīgo lapsu dēļ pārtikas krājumi katru dienu tika rūpīgi noglabāti zem akmeņu kaudzes. Tā kā īstu tumsu pētnieki nepiedzīvoja, aktīva darbošanās un paraugu ievākšana parasti notika 16 stundas diennaktī.
Turpmākais galvenais ekspedīcijas dalībnieku mērķis ir nākamā vai aiznākamā gada janvārī/februārī doties uz Antarktiku un veikt pētījumus Ukrainas Vernadska polārstacijas apkārtnē. Ekspedīcijas uz polārajiem apgabaliem tiks realizētas regulāri, un nākamajā vasarā pētnieki plāno atgriezties arī Islandē, kur pētījumi uzsākti jau divās iepriekšējās ekspedīcijās.
«Uzņēmumā «Igate» lēmums atbalstīt šo ekspedīciju nācis samērā operatīvi, jo to sekmējusi apjausma, ka ģeologi – tie ir savējie! Pabeigtie ceļi, ko cilvēki ikdienā lieto, ir rezultāts darbībai, kura sākas minerālmateriālu raktuvēs, kādas ir arī «Igatei». Un nepieciešamie materiāli šādās raktuvēs ir veidojušies procesos, kurus pēta ģeologi. Tāpat ar zināmu pētniecību mēdz nodarboties uzņēmuma laboratorija,» skaidro «Igates» pārstāvis Jānis Stundiņš.
Grenlandes ekspedīcijā uzņēmuma vadība saskatīja iespēju arī paši, ko dot, finansiāli atbalstot tādu ekspedīciju, kuras pētījumi būs saistīti arī ar vidi un klimata pārmaiņām. «Ņemot vērā to, ka uzņēmuma «Igate» darbība ir saistīta arī ar ceļu būves materiālu ražošanu un izejvielu ieguvi, tostarp arī ar ģeoloģisko izpēti, mēs ar lepnumu atbalstām savējos, par kādiem uzskatām LU ģeologus. Tāpat tiek domāts par ciešāku sadarbību ar zinātniekiem arī nākotnē, šajā sadarbībā iesaistot arī uzņēmuma «Igate» laboratoriju un minerālmateriālu ieguves struktūras. Katrā ziņā LU pētnieku ekspedīcija uz Grenlandi ir arī vēsturisks notikums Latvijas zinātnē, tas ir jauns pavērsiens,» uzskata «Igates» līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.
Foto: no ekspedīcijas arhīva
16.1 °C,
0.9 m/s,
93.7 % 
16.1 °C,
0.9 m/s,
93.7 %