Jelgavas dome līdz jaunā pilsētas teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim ierobežojusi būvatļauju, tehnisko projektu, detālplānojumu u.c. ar projektēšanu saistīto dokumentu apstiprināšanu potenciālajās plūdu riska teritorijās.
Anna Afanasjeva
www.jelgavasvēstnesis.lv jau rakstīja par martā izdarītajiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā. Līdzšinējais Aizsargjoslu likums par applūstošām uzskatīja vietas, kas zem ūdens nonāk vismaz reizi simts gados. Atbilstoši tam plūdu briesmām bija pakļauta gandrīz puse Jelgavas teritorijas. Pēc grozījumiem likumā vairs nefigurē apzīmējums «reizi simts gados applūstošās teritorijas». Likums kļuvis saprotamāks.
Pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte pozitīvi vērtē, ka tagad šajās teritorijās būs atļauta esošo būvju renovācija, kā arī aizsargbūvju izveide esošās apbūves pasargāšanai no applūšanas. Pašvaldība strādā pie kartes, kur atbilstoši grozījumiem būs norādītas apdraudētās teritorijas, kas applūst reizi 20 gados un kuras nepieciešams noteikt kā virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas. Reāli par plūdu apdraudētām vietām varētu tikt uzskatīta Lielupes un Svētes paliene.
Likuma grozījumi paredz, ka metodika, kā noteikt applūstošās teritorijas, Vides ministrijai jāizstrādā līdz 1. jūnijam. Jelgavas pašvaldība, nesagaidot jauno metodiku, turpina darbu pie pilsētas teritorijas plānojuma laikam no 2008. līdz 2020. gadam. Pašvaldība prognozē, ka pēc noteikumiem veidotā plūdu karte daudz neatšķirsies no tās, pie kuras tiek strādāts. Tajā būs samazinātas līdz šim par applūstošām uzskatītās teritorijas. Plānojuma sabiedriskās apspriešanas otrā kārta varētu notikt jūnijā.
Vasaras beigās, strādājot pie attīstības plāna, būs pieejama jauna datorizēta vairākdimensiju pilsētas karte. Tā būs izmantojama pilsētas teritorijas attīstības plānošanā. Tāpat tajā varēs modelēt plūdu iespējamību pa gadiem, balstoties uz pieejamo informāciju, kā arī būs iespējams apzināt plūdu briesmas katrai konkrētajai teritorijai uzreiz pēc informācijas saņemšanas par ūdens līmeņa celšanos Lielupē vai Svētē.
Kamēr jaunais pilsētas teritorijas plānojums nav līdz galam izstrādāts un stājies spēkā, kā arī tajā nav iekļautas ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā saistītās izmaiņas, domnieki nolēma apturēt projektēšanas un arhitektūras uzdevumu, būvatļauju, tehnisko noteikumu un atļauju detālplānojumu izstrādei izsniegšanu, tehnisko projektu un detālplānojumu apstiprināšanu potenciālajās plūdu riska teritorijās.