Jelgavas iedzīvotāji ir sašutumā par pilsētas autobusu cenu kāpumu. Ja vēl pirms pāris gadiem biļete maksāja 15 santīmu, tad nu jau tās cena sasniegusi 35 santīmus. «Kas būs vēlāk?» neizpratnē ir pilsētnieki, nevilšus velkot paralēles ar citās valstīs pieredzēto. Protams, ilūzijas, ka arī Jelgavā varētu ieviest līdzīgu praksi, viņi nelolo, tomēr…
Vita Anstrate
Jelgavniece, kas strādā un uzturas Zviedrijā – Rasma Cimermane –, pauž savu nostāju šajā jautājumā: «Zviedrijā es varu nopirkt biļeti pa vienu cenu visas lielās Stokholmas teritorijā, piemēram, uz vienu stundu un pārsēsties no viena autobusa citā vai pat elektriskajā vilcienā. Taču Jelgavā, ja es vēlos doties uz centru mazās darīšanās un atpakaļ, par to abos virzienos kopā jāmaksā 70 santīmi. Tas, manuprāt, nav godīgi pret tiem cilvēkiem, kas nepelna sevišķi daudz,» tā Rasma, neslēpjot, ka Latviju visu laiku cenšas salīdzināt ar citām Eiropas valstīm.
Arī Jelgavas iedzīvotājs Uldis pauž, ka ir sašutis par cenu straujo kāpumu pēdējā gada laikā, proti, no 25 santīmiem nu jau līdz 35. «Ja Londonā es nopērku biļeti uz vienu dienu un pa to pašu cenu varu braukt visas lielās Londonas teritorijā ar jebkuru metro vai autobusu, tad šeit, dodoties kaut vai vienu pieturu tālāk, ir jāmaksā 35 santīmi,» stāsta Uldis.
Protams, katra paša ziņā ir izvēlēties, kā pārvietoties pilsētas robežās, priekšroku dodot sabiedriskajam, privātajam, kādam citam transportlīdzeklim vai pārvietoties kājām.
Jelgavas 4. vidusskolas 11.c klases skolniece Agnese Martinsone teic: «Es pārvietojos ar autobusiem tikai tad, kad jābrauc vairāk nekā 2,5 kilometrus. Ja nebūtu liela laika patēriņa, izvēlētos pārvietoties kājām.» Agnesei šķiet, ka cenas ir «uzskrūvētas» pārāk augstas. «Ja visu gadu būtu ļoti labi laika apstākļi, es noteikti pārvietotos ar velosipēdu,» piebilst jauniete.
Taujāts par kopējo iedzīvotāju noskaņojumu pēc kārtējā biļešu cenu kāpuma, 26. maršruta – RAF – Mežvidi – autobusa šoferis Andris stāsta, ka tad, kad tikko parādījusies autobusu cenu papildiemaksa, cilvēki bija neapmierināti. «Galvenokārt ļaudis brīnījās, kā gan tā var būt?!» atklāj Andris, piebilstot, ka nu ar autobusa biļetes cenu jau samierinājušies, taču, visticamāk, līdz ar jaunu kāpumu neapmierināto atkal netrūks.