Tieši pirms 190 gadiem šajā dienā, 5. janvārī, Jelgavā izdota pirmā avīze latviešu valodā «Latviešu Avīzes» ar domu mudināt latviešu zemniekus lasīt un izglītoties. Pirmās avīzes numurā tās redaktors Kārlis Frīdrihs Vatsons sacījis: «Mēs gribam latviešu zināšanas vairot, dažas ziņas no klātienes un tālienes atnezdami, dažu labu padomu dodami, dažas gudrības izpaudēdami, ir brīžam pasmiedamies, ko labu mācīt, un tā, cik spēdami, piepalīdzēt pie arāju ļaužu prātu cilāšanas un labklāšanas…»
Ritma Gaidamoviča
Jelgava ne reizi vien vēstures lappusēs minēta kā pirmā saistībā ar grāmatniecības un periodikas attīstību. Mūsu pilsētā aizsākusies Latvijā tik populāro kalendāru – Laika grāmatu – izdošana, te iznāca pirmais vispārēja satura žurnāls latviešu valodā «Latviska Gada Grāmata» (1797/1798), pirmais ilustrētais literārais žurnāls «Pagalms» (1881). Jelgavā 1822. gadā iznāca arī pirmais laikraksts latviešu valodā – «Latviešu Avīzes»: tas savas gaitas sāka ar 200 eksemplāriem, un to iespieda Jelgavas tipogrāfs J.F.Stefenhāgens, kura tipogrāfija atradās tagadējā Raiņa ielas 20. nama vietā. Ceļš līdz avīzei bija grūts, taču tai bijis garš mūžs, garākais latviešu periodikas vēsturē – tā iznāca līdz pat 1915. gadam. «K.F.Vatsons darbojās Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā, kur jau vairākus gadus iepriekš bija ierosinājis izdot laikrakstu latviešu valodā, kas palīdzētu latviešiem gūt skaidrību par savu tiesisko stāvokli, vairot priekšstatus par politiku, cilvēku dzīvi citās zemēs, taču tas neguva varas iestāžu atbalstu,» stāsta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Laila Galeniece. K.F.Vatsons, apguvis teologa profesiju un 23 gadus nostrādājis par mācītāju, pie šīs domas atgriezās 1821. gadā. «Tas ir laiks, kad atcelta dzimtbūšana, izveidotas pagastu pašvaldību iestādes (pagasttiesas) un radās nepieciešamība pēc izdevuma, kurš informētu zemniekus par visu to, kas viņiem jāzina saimnieciskajās un tiesas lietās, kā arī lai būtu vieta, kur publicēt valdības rīkojumus un sludinājumus,» vēsturi atstāsta muzeja speciāliste.
Laikraksta abonēšanas maksa – divi sudraba rubļi gadā Neskatoties uz sarežģījumiem, 1822. gada 5. janvārī tomēr iznāk pirmais nedēļas izdevuma numurs vecajā drukā ar četrām lappusēm. Izdevuma pirmo lappusi aizņēma informācija par dažādiem notikumiem Krievijā, Vācijā, citviet pasaulē. Muzeja darbiniece stāsta, ka tā bija primitīva, bet tomēr informācija. Pārējās lapās – rakstiņi par vēstures jautājumiem, zemnieku attiecībām ar muižu, dažādi saimnieciski padomi. Jāpiebilst gan, ka šī avīze vienmēr bijusi ar reliģisku saturu.
Diemžēl mūsu muzejā pirmā numura nav, tas kā retums glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Muzeja krājumā ir avīžu komplekti no 1850. un 1860. gadiem. Laikraksta abonēšanas maksa bija divi sudraba rubļi gadā. Muzeja darbiniece teic, ka tolaik 100 sudraba rubļi bija kārtīga gada alga, tāpēc laikrakstu varēja atļauties vien turīgie saimnieki, kuri to iedeva izlasīt arī kaimiņiem. «Bija laiks, kad katra kārtīga saimnieka mājās uz galda atradās kāda lasāmviela – «Latviešu Avīzes», kalendārs un Bībele,» piebilst L.Galeniece. Avīzi varēja iegādāties visā Latvijas teritorijā, taču lielākais pieprasījums bija mūsu pusē – Zaļeniekos, Glūdā, Dobelē, Tukumā – un Durbē, Nīcā.
Interesēja tirgus ziņas, sludinājumi Gandrīz visos laikos «Latviešu Avīžu» redaktori bijuši mācītāji. Pavisam avīzes pastāvēšanas laikā nomainījušies 13 redaktori. Gandrīz katrā laikrakstā bijušas ievietotas tirgus ziņas, kurās salīdzinātas labības un preču cenas Liepājas un Rīgas tirgos, tāpat nozīmīgi bijuši sludinājumi. Toreiz gan šo sadaļu sauca «Sludināšanas» un tā bijusi viena no lasītākajām. Piemēram, 1854. gada laikraksta numurā publicēts sludinājums: «Lielbērzes muižā dabūjamas ziņas par zemes izīrēšanu.» 1858. gadā: «Kāds neprecējies dārznieks, kas savu amatu pareizi prot un kam labas parādīšanas, top meklēts Lielbērsteles muižā.» Tajā pašā gadā: «Labu medu, kas derīgs priekš bišu barības, un šķeteriņu dzijas. Dabūjams Jelgavā Katoļu ielā.»
1863. gadā Jelgavā dzīvoja 22 735 cilvēki Ziņu temati patiesībā daudz neatšķiras no šodienas. Tiek rakstīts par to, kas notiek pasaulē, tepat uz vietas. Piemēram, 1867. gada ziņās rakstīts: «Jelgavā caur ātru un neprātīgu braukšanu nelaime dažkārt esot notikuse. Kurzemes gubernators izsludinājis, ka uz priekšu katru dienu astoņi žandarmi uz to vienu tiltiņu nolikti, lai braucējus vaktē, kā neparasti brauc un kā katrs braucot ceļu griež par labu roku.» Laikrakstā publicēti arī daudz dzejoļu un dažādi stāsti turpinājumos, teksti no Bībeles. 1860. gados lasāmi arī interesanti raksti par Jelgavu. Piemēram, 1863. gada 6. jūnijā minēts, ka Jelgavā pavisam dzīvo 22 735 cilvēki, tai skaitā 11 147 vīrieši un 11 588 sievietes, bet 13. jūnija avīzē norādīts, ka Dobelē dzīvo 467 cilvēki. Par izglītības jautājumiem var uzzināt 1865. gada 4. februāra «Latviešu Avīzēs»: «Jelgavas lielā ģimnaziuma skolā izgājušā gadā bijuši 244 jaunekļi, kas tur mācījušies, un tur ir 22 augsti mācīti skolas kungi, kas tos māca. Šī lielā skola 7 klasēs iedalīta, un tur mācās ticību, ebrieru, grieķeru, latineru, vācu, krievu un franču valodu, zemu un augstu rēķināšanu, vecu un jaunu laiku stāstus, rakstīt, ceiķerēt (zīmēt), dziedāt, turnēt (vingrot). Ģimnaziumam ir liels grāmatu krājums ar 30 880 grāmatām.»
Lielākais eksemplāru skaits – 4000 L.Galeniece stāsta, ka redaktora Rūdolfa Šulca laikā (1849 –1866) «Latviešu Avīzēm», kad tās iemantoja savu popularitāti, sāk iznākt arī atsevišķi pielikumi – «Baznīcas Ziņas», «Misiones Ziņas», «Ceļa Biedris». Viņa lēš, ka vislielāko abonementu skaitu «Latviešu Avīzes» piedzīvoja 1850. un 1860. gados – ap 4000. «Iemesls tam: lasītāji pastiprināti interesējušies par karadarbību, īpaši Krimas karu 1855. gadā, jo avīzē tika ievietotas ne tikai karstas ziņas par karadarbību, bet arī lantkartes – kartes par karadarbības rajoniem. Tās vēlējās izpētīt daudzi,» tā nodaļas vadītāja. «Latviešu Avīžu» nozīme mazinājās 1860. un 1870. gados, sākoties jaunlatviešu kustībai, kad parādījās spēcīgi konkurenti – laikraksti «Baltijas Vēstnesis» (1868) un «Baltijas Zemkopis» (1875). «Situāciju mainīja arī tas, ka par redaktoriem nāca žurnālistikā nekompetenti mācītāji. Piemēram, mācītāja Zakranoviča laikā laikraksts ignorēja pat tādus latviešu tautai nozīmīgus pasākumus kā pirmie Latviešu dziesmu svētki 1873. gadā, pirmā Vispārējā latviešu skolotāju sapulce un otrā Vispārējā zemkopju sapulce. Laikrakstā nav atrodams ne vārds par tiem,» stāsta nodaļas vadītāja. Mācītāja Veismaņa laikā (1897 – 1908) «Latviešu Avīzēs» parādījās arī literatūras kritika, dažādi apcerējumi par grāmatām. 1880. gadā lasītāji pieprasīja «Latviešu Avīzēs» vairāk padomu zemkopībā, tāpēc sāka izdot zemkopības un saimniecības pielikumu. Viņa vadībā «Latviešu Avīžu» redakcijā sāka darboties latviešu rakstnieki Līgotņu Jēkabs, Jēkabs Janševskis.
Sākas latviešu avīžniecības vēsture Līdz 1900. gadam «Latviešu Avīzes» iznāca reizi nedēļā, ar 1901. gadu – jau divas reizes, ar 1911. gadu – trīs reizes, bet ar 1913. gadu – jau katru dienu. «Latviešu Avīžu» iznākšanu pārtrauca Pirmais pasaules karš 1915. gadā. L.Galeniece uzsver, ka laikraksta pozitīvais devums ir latviešu periodikas tradīciju iedibināšana, kā arī tas, ka laikraksts deva iespēju augt pirmajiem latviešu tautības autoriem – Neredzīgajam Indriķim, Ansim Līventālam, Ansim Leitānam.
Lai uzzinātu ko vairāk par «Latviešu Avīžu» attīstību un nozīmi, jo īpaši jaunieši, muzejs avīzes 190. jubilejas gadā organizē lekcijas par preses un grāmatniecības attīstību Jelgavā. Tām iespējams pieteikties pie L.Galenieces pa tālruni 63021855 vai pie muzeja direktores vietnieces Marijas Kauperes pa tālruni 63023383.
Foto: Māris Grīnbergs
20.6 °C,
1.8 m/s,
75.7 % 
20.6 °C,
1.8 m/s,
75.7 %