5.8 °C, 2.8 m/s, 94.9 %

Dažādi

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsDažādiPirmo Gada balvu airēšanā saņem jelgavnieki
Pirmo Gada balvu airēšanā saņem jelgavnieki
16/11/2017

Šogad Latvijas Airēšanas federācija pirmo reizi sporta veida vēsturē pasniegusi Gada balvu akadēmiskajā airēšanā desmit nominācijās. Par labākajiem Latvijā šogad atzīti arī divi jelgavnieki – Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) airētāji Jānis Timbors un Kristīne Bumbiere. «Es lepojos ar jauniešu sasniegumiem un ceru, ka entuziasms un cīņasspars neapsīks arī nākamajā sezonā,» saka jauniešu trenere Agita Puriņa, piebilstot: šāda balva ir novērtējums tam, ko sportisti darījuši sezonas garumā.

J.Timbors atzīts par labāko airētāju junioru A grupā (līdz 18
gadu vecumam), bet K.Bumbiere – par labāko juniori C grupā (vecumā
līdz 14 gadiem). «Starp balvas pretendentiem bija vairāki
jelgavnieki, taču Gada balvu ieguva divi – Jānis un Kristīne. Mēs
par to priecājamies, jo katrs novērtējums sportistam ir ļoti
svarīgs. Gada balva pasniegta labākajiem sportistiem ne tikai
žūrijas, bet arī sabiedrības balsojumā, un tas, manuprāt, arī
sniedz lielāko gandarījumu – ja novērtē to, ko tu dari,» tā
trenere, kura Gada balvai bija izvirzīta nominācijā «Gada
treneris».

Latvijas Airēšanas federācijas prezidente Renāte Līne uzsver, ka
Gada balvas pasākums ir iespēja vienuviet sapulcināt Latvijas
airētājus un kopīgi izvērtēt iepriekšējo sezonu, pārrunāt turpmākos
plānus. «Jau sen domāju par to, kāpēc visos sporta veidos ir sava
Gada balva, bet mums – airētājiem – nav. Manuprāt, šāda balva
saliedē sportistus, dod iespēju viņiem satikties ne tikai uz ūdens,
kur viens uz otru raugās kā uz konkurentiem, bet arī šādā svinīgā
pasākumā, iepazīstoties tuvāk citos apstākļos,» tā federācijas
prezidente, cerot, ka iedibinātā tradīcija turpināsies.

J.Timboram aizvadītā sezona bija ļoti veiksmīga – izcīnīta 1.
vieta Latvijas ziemas divcīņā airēšanā, 1. vieta vīriešiem
vieniniekos, divniekos un četriniekos Latvijas junioru čempionāta A
grupā, 2. vieta Latvijas čempionātā vīriešiem, 3. vieta Latvijas
čempionātā četriniekos vīriešiem un 8. vieta pasaules junioru
čempionātā, 1. vieta Baltijas čempionātā 2000 un 500 metru distancē
vīriešiem. «Sezona Jānim ir bijusi laba, taču, lai tiktu līdz šādam
rezultātam, ieguldīts milzīgs darbs,» atzīst trenere.

Nākamsezon Jānis sāks startēt U-23 vecuma grupā, un, kā norāda
trenere, tas būs ļoti grūts uzdevums – konkurēt ar piecus gadus
vecākiem puišiem, turklāt vasarā Jānis absolvēs Jelgavas Valsts
ģimnāziju, tāpēc būs jādomā, kā studijas apvienot ar treniņiem.
«Uzlabojoties rezultātiem, bija cerība piesaistīt finansējumu no
Latvijas Olimpiskās komitejas, bet diemžēl pagaidām esam saņēmuši
atteikumu. Viens no kritērijiem atbalsta saņemšanai ir vieta
sešiniekā pasaules čempionātā, bet Jānis bija astotais, turklāt vēl
pāries uz citu vecuma grupu, kur savas pozīcijas jāiekaro no
jauna,» tā trenere, sakot paldies par atbalstu pašvaldībai – bez tā
diez vai izdotos gūt panākumus. Sportists ir apņēmības pilns
strādāt un pierādīt sevi.

Savukārt K.Bumbiere aizvadītajā sezonā izcīnīja 2. vietu
Latvijas ziemas divcīņā airēšanā, 2. vietu sacensībās «Latvijas
pavasara kauss», 4. vietu Latvijas junioru čempionātā sievietēm
vieniniekos B grupā un 2. vietu Latvijas junioru čempionātā
četriniekos sievietēm B grupā. «Kristīne ir mūsu nākamā čempione.
Meitene ar airēšanu nodarbojas tikai nedaudz vairāk kā gadu, taču
jau ar atzīstamiem panākumiem. Viņa ir ļoti atbildīga, čakla un
centīga. Kristīnei ir potenciāls, darbaspējas, tikai jāstrādā un
jātiecas uz jaunām virsotnēm. Es ceru, ka viņas entuziasms
neapsīks,» saka trenere, piebilstot, ka K.Bumbierei ne tikai
padodas airēšana, bet arī mācības – vidējā atzīme ir 9,8 balles –,
turklāt papildus airēšanai viņa paspēj apmeklēt Jelgavas Mūzikas
skolu. Kristīne ļoti cer, ka akadēmiskajai airēšanai pievērsīsies
vairāk meiteņu, lai Jelgavā varētu nokomplektēt četrinieku – šajā
disciplīnā viņa gribētu izmēģināt spēkus nākamsezon.

Jāpiebilst, ka BJSS akadēmiskajā airēšanā trenējas ap 20
jauniešu. A.Puriņa uzsver, ka akadēmiskā airēšana ir grūts sporta
veids un nopietni rezultāti sportistiem sāk parādīties pēc 20 gadu
sasniegšanas. Diemžēl Latvijā sportisti pēc U-23 vecuma ar šo
sporta veidu lielākoties vairs nenodarbojas nepietiekamā valsts
atbalsta dēļ.

Foto: Santis Zībergs