Latvijā pirmās kārtis iespiestas nevis Rīgā vai kur citur, bet gan Jelgavā 1876. gadā. To izdošanas iniciators bijis Jelgavas grāmattirgotājs Johans Frīdrihs Šablovskis. Interesanti, ka pirmās Latvijā izdotās kārtis bijušas nevis spēļu kārtis, bet gan zīlēšanas kārtis.
www.jelgavasvestnesis.lv
Latvijā pirmo izdoto kāršu vēsturi centusies izzināt arī ezoterikas pētniece Ilvija Melne. Viņa atklāj, ka reiz kāda zīlniece viņai parādījusi ļoti vecas, sadzeltējušas un trauslas lapiņas ar simboliskiem zīmējumiem. Liels bijis pārsteigums ieraugot, ka teksts uz tām ir latviešu valodā.
«Lai uzzinātu ko vairāk par šīm kārtīm, devos uz Kuldīgu, kur tikos ar Latvijā lielākās kāršu kolekcijas īpašnieku Jāni Mētru, kurš rūpīgi pētījis Latvijā izdoto kāršu vēsturi un par to sastādījis divus izdevumus. Izrādījās, ka viņa kolekcijā ir pat trīs šo seno latviešu zīlēšanas kāršu versijas – ar uzrakstiem vecajā drukā, jaunajā drukā un vācu valodā. Kārtis vecajā drukā viņam atnesusi kāda kundze. Sākumā viņš neko daudz par tām nezinājis, līdz Krievijā Pēterhofas Spēļu kāršu muzeja katalogā ieraudzījis tieši šīm kārtīm veltītu lappusi. No tās arī uzzinājis, ka kārtis izdotas 1876. gadā Jelgavā, un to autors bijis grāmattirgotājs J.Šablovskis,» stāsta I.Melne.
Pēc atgriešanās no Krievijas J.Mētra konstatējis, ka šīs latviešu zīlēšanas kārtis ir ne tikai senākās nākotnes lūkošanas kārtis latviešu valodā, bet arī vispār pašās pirmās un vecākās Latvijā iespiestās kārtis. Viņš secinājis, ka J.Šablovska izdotās kārtis likušas pamatakmeni kāršu iespiešanai Latvijā, un tās uzskatāmas par īpašām kārtīm. To apliecina arī fakts, ka tās iekļautas Pēterhofas Spēļu kāršu muzeja katalogā, jo šādos katalogos parasti iekļauj tikai pašus ievērojamākos un vērtīgākos muzeja krājumu eksemplārus.
I.Melne centusies atrast informāciju par šīm kārtīm arī interneta resursos: «Jāatzīst, ka bagātīgajā elektroniskās informācijas krātuvē nebija viegli atrast jebkādas ziņas par šīm kārtīm. Pēc ilgiem meklējumiem izdevās atrast tikai autentisko kādreizējās kāršu iepakojuma kastītes attēlu, kas glabājas arī Pēterhofas Spēļu kāršu muzejā, un vairāku kāršu attēlus kādas čehu zīlnieces personīgajā mājas lapā. Jāatzīmē, ka arī tur šīs kārtis nosauktas par ļoti vērtīgām un zīlnieku kolekcijās reti sastopamām, turklāt tas liecina arī par to, ka senās latviešu zīlēšanas kārtis aizceļojušas arī uz citām Eiropas valstīm.»
No Pēterhofas Spēļu kāršu muzeja kataloga noprotams, ka kāršu iepakojuma kastītes attēls bijis dzeltenā krāsā, un tajā redzama sieviete, kura uz galda izliek kārtis. Uz attēla lasāms uzraksts vecajā gotu drukā «Laimes spēle (Laimes spehle), par izlustēšanos vaļas brīžos», kāršu izdošanas gads – «1876» – un vieta – «Jelgawa» –, kā arī norāde «pēc J. Schablowska», kas nešaubīgi apstiprina šī attēla autentiskumu.
I.Melne arī interesējusies par kāršu izdošanas idejas autoru vācu izcelsmes grāmatizdevēju J.Šablovski (1840-1918), kurš izaudzis un strādājis Jelgavā. Kā izdevumā «Jelgavas grāmata» raksta Līvija Labrence, J.Šablovskis bijis grāmatu iesējējs, maksas bibliotēkas un grāmatu veikala Jelgavā, Katoļu ielā 9, īpašnieks. I.Melne arī noskaidrojusi, ka J.Šablovskis dzimis 15. septembrī nevis 19. septembrī, kā kļūdaini norādīts vairākās interneta vietnēs.
Preses materiālos atrodams, ka J.Šablovska dzīves laikā Jelgava bijusi izteikti vāciska pilsēta – vācu valoda bijis galvenais saziņas līdzeklis gan valsts iestādēs, gan skolās un veikalos. Tā dominēja arī izkārtnēs un ielu nosaukumos, tāpēc vietējie iedzīvotāji bijuši pārsteigti uz J.Šablovska atvērtā grāmatu veikala lasīt uzrakstu «Latweeschu grahmatu bohde». Daži literatūrzinātnieki arī diezgan asi un kritiski izteikušies, ka J.Šablovskim drīzāk piemērojams nevis grāmatizdevēja, bet gan grāmattirgotāja vārds, jo savā darbībā viņš galvenokārt orientējies uz peļņas gūšanu un pārsvarā izdevis pircēju iecienīto «lubu» literatūru, nevis izglītojuša rakstura izdevumus. Pētnieki secinājuši, ka komerciālos nolūkos viņš rūpējies arī par savu izdevumu vizuālo noformējumu un apdari – viņa izdoto grāmatu vāki bijuši tam laikam neraksturīgi krāsaini, ar bildēm un pat latviešu mākslinieku oriģinālzīmējumiem.
I.Melne pieļauj, ka, iespējams, tieši dzinulis pēc naudas bijis iemesls, kādēļ J.Šablovskis izdevis arī latviešu zīlēšanas kārtis. Viņa noskaidrojusi, ka līdzīgās domās ir arī J.Mētra: «J.Šablovskis bija tirgotājs. Man šķiet, ka viņš vienkārši izdomāja, ka tā būtu «ejoša prece». Cilvēkiem tādas lietas vienmēr ir interesējušas. Varbūt, ka viņš pats tādas kārtis kaut kur ārzemēs bija nopircis, tad pārtulkojis visdrīzāk no vācu valodas un izgatavojis pārdošanai te, Latvijā.» Kādu motīvu vadīts J.Šablovskis patiesībā iespiedis šīs kārtis, var tikai minēt. Šis un citi «Laimes spēles» kāršu noslēpumi kopā ar pašu izdevēju jau teju 100 gadus atdusas Jelgavas Jāņa kapsētā.
Pēc I.Melnes domām, šīs senās latviešu kārtis ir uzskatāmas gan par interesantu ar Jelgavu un tās vēsturi saistītu suvenīru, gan par vērtīgu ieguvumu latviešu kāršu vai zīlēšanas kāršu kolekcijās. Ja jūsu rīcībā ir kāda papildu informācija vai personīgs stāsts par šīm kārtīm, vēlaties apskatīt vai iegūt tās, iespējams sazināties ar I.Melni, rakstot uz e-pastu ilvija.melne@inbox.lv.
Vairāk informācijas par grāmattirgotāju J.Šablovski var uzzināt Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas Novadpētniecības datu bāzē .
Foto: no I.Melnes arhīva
1.3 °C,
2.8 m/s,
88.9 % 
1.3 °C,
2.8 m/s,
88.9 %