Cukura rūpniecība 20. gadsimta 20. un 30. gados piedzīvoja strauju attīstību (1932. gadā – Krustpils Cukura fabrika, 1933. gadā – Liepājas Cukura fabrika). Jelgava tajā ieņēma īpašu vietu – šeit tika atklāta pirmā Cukura fabrika Latvijā.
www.jelgavasvestnesis.lv
Latvijas cukura rūpniecības tēvs bija Jānis Laže (1886 – 1969), bez kura ticības cukurrūpniecības lielajai nozīmei Latvijas ekonomiskajā attīstībā, iespējams, nekas nebūtu izdevies. Uzņēmīgais zemnieka dēls 1907. gadā iestājās Maskavas Tehniskajā skolā. Izglītību viņš papildināja Berlīnes Cukura institūtā pie slavenā cukurrūpniecības speciālista profesora O.Špenglera, bet pirmā reālā iepazīšanās ar cukurbiešu kultūru notika Ukrainā. Pēc Pirmā pasaules kara J.Laže atgriezās Latvijā, lai ar cukurrūpniecībā gūto pieredzi palīdzētu celt savas valsts ekonomisko labklājību.
Latvijas valsts noticēja J.Lažes idejai, ka cukurbiešu kā nozīmīgas agrārās kultūras audzēšana palīdzēs Latvijas zemkopjiem attīstīties, kā arī nodrošinās pilsētās strādniekus ar darbu.
1925. gada 8. janvārī notika akciju sabiedrības «1. Latvijas Cukura fabrika» pilnsapulce, kur pieņēma lēmumu Cukura fabriku būvēt Jelgavā. Ražošanas kompleksa arhitekts bija Eižens Laube. 1925. gada 18. jūnijā Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste iemūrēja Jelgavas Cukura fabrikas pamatakmeni. 1926. gada 14. novembrī notika Jelgavas Cukura fabrikas svinīgā atklāšana.
Darbības sākumā Jelgavas Cukura fabrika piedzīvoja arī finansiāli mazāk veiksmīgus laikus, bija gadi, kas cukurfabrikai nesa finansiālus zaudējumus. Lai nepieļautu bankrotu, Latvijas valsts 1927. gada aprīlī pārņēma akciju sabiedrību savā īpašumā, vienlaikus sākot ļoti aktīvu vietējā cukura reklāmu. Vēl tagad vecākā paaudze atceras teicienu, ka tējai vai kafijai jāpievieno trīs karotītes cukura – par katru fabriku vienu.
Jau 1934. gadā Latvija pilnībā nodrošināja iekšzemes patēriņu ar Latvijas zemnieku izaudzēto cukurbiešu cukuru, bet 1935. gadā Latvija kļuva par cukura eksportētājvalsti.
Jelgavas Cukura fabrikā cukuru pārtrauca ražot 2007. gadā. Lai gan arī pašlaik veikalu plauktos redzam tik ierasto marķējumu «Jelgavas cukurs», tam ar Jelgavu nekāda sakara nav.
Foto: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs