Latvijā

Pirmajās dienās pēc eiro ieviešanas pircēji pārsvarā norēķinās ar latiem, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) apkopotā informācija par latu un eiro izmantošanas proporciju veikalos Latvijā.

Pirmajās dienās pēc eiro ieviešanas
pircēji pārsvarā norēķinās ar latiem, liecina Latvijas Tirgotāju
asociācijas (LTA) apkopotā informācija par latu un eiro
izmantošanas proporciju veikalos Latvijā.

Kā norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs,
patlaban precīzāki rādītāji par latu un eiro izmantošanas
proporciju, izmantojot grāmatvedības programmas, paralēlās aprites
laikā vēl tiks aprēķināti.

Taču aptuvenie aprēķini dažādos Latvijas
veikalos liecina, ka, piemēram, «Mego» veikalos uz svētdienas
pēcpusdienu ar eiro maksājuši 20%, ar banku kartēm – 20%, latiem –
60% pircēju.

Zīmola «LaTS» veikalos pirmajās latu un eiro
paralēlās aprites dienās Lielvārdes un Jumpravas tirdzniecības
vietās aptuveni 10% pircēju norēķinājušies ar eiro, aptuveni 35-40%
– ar banku kartēm un 50% – latos.

Izņēmums ir zīmola «LaTS» veikals Valkā, kur
nāk pircēji no Igaunijas ar eiro, tādēļ šī proporcija ir gandrīz
vienāda – 50% izmanto eiro un 50% latus. Tāpat ievērojams skaits
arī izmantojuši banku kartes.

SIA «ARN» veikalā Rīgā ar eiro norēķinājušies
18%, ar banku kartēm – 22% un latos – 60%. «Ikdienā parasti to
pircēju skaits, kas norēķinās ar kartēm, ir lielāks, bet patlaban
šķiet, ka visi cenšas iztērēt vēl atlikušo skaidro naudu latos.
Pirmajā dienā gan lūdzām norēķināties ar kartēm, jo uztraucāmies,
vai pietiks eiro izdošanai,» stāsta «ARN» īpašnieks Arnolds
Taukulis.

Zīmola «Aibe» veikalā Viesītes novadā pirmajās
gada dienās aptuveni 20% pircēju maksāja ar eiro, ar banku kartēm
aptuveni 10%, bet lielākoties pircēji norēķinājās latos – ap 70%.
Ikdienā gan parasti liels skaits izmanto banku kartes. Veikala
vadība prognozē, ka tuvākajā laikā palielināsies to cilvēku skaits,
kas uz veikalu dosies ar banku kartēm, jo šajās dienās cilvēki
saņem pirmās algas un pensijas.

Savukārt grāmatu namā «Valters un Rapa», kam
pirmā darba diena bija 2. janvāris, aptuveni vienādās proporcijās
20% robežās cilvēki norēķinājās ar eiro un kartēm, ar latiem – 60%.
Turklāt pārsvarā tā bija sīknauda, stāsta grāmatu nama «Valters un
Rapa» valdes locekle Iveta Ozola.

«Varētu pat teikt, ka pārdevējas bija šokētas
– latu monētās nodevām 18 000 latu. Nākamā darba diena, 3.
janvāris, liecināja, ka bankomāti izsniedz liela nomināla
banknotes, tāpēc, lai nodrošinātu atlikuma izdošanu pircējiem,
mums, komersantiem, bankā jāpērk piecu eiro banknotes un sīknauda,»
atzīmē I.Ozola.

Viņa norāda, ka 3. janvārī jau 40% pircēju
norēķinājās ar eiro, aptuveni 35% ar banku kartēm un atlikušie 25%
ar latiem. Grāmatu nams nebija rēķinājies, ka tikai liela nomināla
naudas zīmes ieplūdīs visās filiālēs un cilvēki veikalus izmantos
kā naudas maiņas vietas.

Jau ziņots, ka Latvija līdz ar gadu miju
pievienojās eirozonai, tādējādi nomainot latus pret eiro.

LETA