Pilsētā

«Skolotāji pieprasa algu pielikumu. Tikai jājautā – par ko, ja
uz ielas aptaujātie skolēni nezina, kas ir Lāčplēša diena. Ko tad
skolās māca? Vai Latvijas valsts vēsture nebūtu jāzina katram
skolēnam? Bet varbūt to nezina pašas skolotājas?

 

Jūsu laikrakstā lasu, cik grūti Jelgavas pilsētas pašvaldībai
ar naudas līdzekļiem, lai palīdzētu tās iedzīvotājiem un pilsētai.
Klausies un brīnies! Televīzijas raidījumā atskan, ka Jelgavas
pilsētas mērs Andris Rāviņš uzkāris sev kaklā vairāk nekā četrus
tūkstošus. Tā, lūk, dzīvo bagātie un paēdušie. Pensionāra iztiku
nedēļā sauc par šovu. Dzīvoju ar cerību, ka šādu šovu kādreiz
piedzīvos šie labklājībā ieslīgušie cilvēki.» Šādu vēstuli
«Jelgavas Vēstneša» redakcija saņēma no jelgavnieces
Lienes. 

«Ja cilvēkam uz ielas pēkšņi pajautātu nosaukt kādu ķīmijas
formulu vai fizikas likumu – vai viņš to spētu? Visticamāk, ka ne,
un tieši tādēļ nebūtu godīgi diskutēt par to, vai bērns uzreiz zina
vai nezina pateikt, kas noticis konkrētā datumā. Šajā gadījumā –
11. novembrī. Tas ir ļoti subjektīvs viedoklis,» lasītājas sašutumu
komentē Jelgavas Vēstures un sociālo zinību skolotāju metodiskās
apvienības vadītāja Jeļena Rjazanceva, norādot, ka priekšmeta
«Latvijas un pasaules vēsture» skolotāji strādā ļoti apzinīgi un
saskaņā ar programmu. Jāpiebilst, ka saskaņā ar valsts standartiem
Latvijas vēsture pamatskolēniem aizņem vienu trešo daļu no visas
mācību vielas, taču, kā norāda J.Rjazanceva, bieži vien Latvijas
vēsturei tiek atvēlēts vairāk laika.

«Nedrīkst aizmirst arī to, ka pilsoniskā apziņa pirmām kārtām
tomēr veidojas ģimenē un vēstures stundas var tikai to papildināt.
Vai šī lasītāja ar savu bērnu vai mazbērnu bija pie Lāčplēša
pieminekļa? Vai valsts svētkos stāstīja par Latvijas vēsturi? Kopā
noskatījās filmu «Rīgas sargi»?» retoriski jautā metodiskās
apvienības vadītāja.

Savukārt pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta,
komentējot viedokli par pilsētas mēra Amata ķēdi, norāda, ka tā ir
Jelgavas pašvaldības īpašums, kuru kā goda un varas simbolu ir
tiesīgs lietot tikai Jelgavas domes priekšsēdētājs, pildot amata
pienākumus valsts svētku un atceres dienu pasākumos, Jelgavas
pilsētas svētku svinībās un citos oficiālos pasākumos. Vēsturiskā
Jelgavas pilsētas galvas Amata ķēde pēc Otrā pasaules kara nonāca
kolekcionāra G.Graudiņa rīcībā. Jelgavas pašvaldība vēlējās šo
vēsturisko pilsētas simbolu atgūt, taču sarunas ar kolekcionāru
nebija veiksmīgas, tieši tādēļ pieņemts lēmums to izgatavot no
jauna. 

«Lēmumu par Amata ķēdes precīzas vēsturiskās kopijas
izgatavošanu pieņēma 2005. gadā. Amata ķēdes izgatavošana bija
tehniski sarežģīta, un tā tika pabeigta tikai 2008. gada rudenī,
tas ir, pēc nepilniem trim gadiem,» atgādina L.Klismeta.

Sagatavoja Sintija Čepanone