Aģentūras «Mindshare» veiktajā aptaujā par pagājušā gada populārāko sporta veidu Latvijā atzīta vieglatlētika, un tieši šī sporta veida pārstāvju veiksmēm un neveiksmēm mēs visbiežāk sekojam līdzi lielākajos sporta forumos – vasaras olimpiskajās spēlēs vai pasaules un Eiropas čempionātos. Par sporta karalieni dēvētais sporta veids savā ziņā populārs ir arī Jelgavā, tomēr, lai tas attīstītos, vajadzīgas pārmaiņas.
Aplūkojot pilsētas jauniešu rekordus dažādās disciplīnās, acīmredzams, ka tie lielākoties sasniegti vēl pagājušā gadsimta beigās. Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) treneris Austris Cīrulis ar 50 gadu darba stāžu šo situāciju skaidro šādi: «Pirmkārt, tajā laikā pilsētā bija krietni mazāk citu sporta veidu un ar vieglatlētiku nodarbojās masveidīgi. Jauniešus katru gadu nedalīja vecuma grupās, bet gan ik pa diviem gadiem. Otrkārt, mums pieejama bija vieglatlētikas manēža pie bijušās Jelgavas 2. vidusskolas, kurā bija 140 metru garš skrejceļš un visi nepieciešamie sektori.» Interesanti, ka basketbolista Kristapa Kambalas 1994. gadā sasniegtais rezultāts augstlēkšanā (2 metri) viņu pagājušā gada Latvijas čempionātā vieglatlētikā pieaugušo konkurencē ierindotu 1. vietā!
Savukārt šī brīža situāciju Jelgavas vieglatlētikā skaidro BJSS trenere un Sporta servisa centra speciāliste Aļona Fomenko: «Divi galvenie vieglatlētikas kā sporta veida attīstību ietekmējoši faktori ir treneri un infrastruktūra. Ar treneriem situācija šobrīd ir uzlabojusies – BJSS strādā septiņi treneri, vairāki no viņiem ir jauni un ambiciozi. Piemēram, treneru Jeļizavetas Osovijas un Markusa Anzenava audzēkņi jau sevi ir labi parādījuši dažādās bērnu un jauniešu sacensībās, ieņemot godalgotas vietas. Tāpat liels prieks, ka pie mums sākusi strādāt Laila Nagle, kura līdz šim strādāja ar Jelgavas novada vieglatlētiem.»
Trenējas arī Šauļos
Kā otru ietekmējošu faktoru viņa min vieglatlētikas infrastruktūru, kas šobrīd pilsētā faktiski nozīmē 60 metrus garu skrejceļu, kā arī augstlēkšanas un tāllēkšanas sektoru Jelgavas sporta hallē. Citu iespēju Jelgavā kvalitatīvi trenēties vieglatlētikā ziemas sezonā šobrīd nav. «BJSS vieglatlētikas grupās trenējas vairāk nekā 100 audzēkņu, kuriem darba dienu vakaros ir jāsadala treniņu laiks un skriešanas celiņš, lai spētu pilnvērtīgi trenēties un attīstīt savas iemaņas,» secina speciāliste. Jāpiebilst, ka sporta veida, kurš visbiežāk Latvijai atnes kādu godalgu vasaras olimpiskajās spēlēs, infrastruktūra mūsu valstī kopumā beidzot sāk uzlaboties – Kurzemē vieglatlētikas manēžas ir Ventspilī un Kuldīgā un tiek būvēta arī Liepājā, savukārt Vidzemē tiks rekonstruēts vēsturiskais Jāņa Daliņa stadions, kurā plānota arī manēža. Viskritiskākā situācija ir Rīgā un Zemgales reģionā, jo galvaspilsētā joprojām par vieglatlētikas mājām tiek dēvēta 1965. gadā ekspluatācijā nodotā un nopietnu rekonstrukciju nepiedzīvojusī Rīgas Nacionālā sporta manēža, bet Zemgales reģionā vieglatlētikas manēžu nav.
Šādā situācijā jelgavnieki nekautrējas doties trenēties uz Šauļiem. «Mūsu gadījumā izdevīgāk ir doties treniņnometnē uz Šauļiem, kas ir gan tuvāk, gan finansiāli izdevīgāk. Mēs visi priecājamies par skrējējas Annas Ševčenko uzvaru 300 metru distancē Latvijas ziemas čempionātā junioriem, taču bez tehniskās sagatavošanās šādu rezultātu sasniegt būtu ļoti grūti. Mums ziemas apstākļos pilsētā nav iespēju skriet virāžas, bet, ja tās netiek trenētas, tad tiek zaudētas vērtīgas sekunžu simtdaļas un pat desmitdaļas,» uzskata talantīgās A.Ševčenko trenere A.Fomenko.
Ir cerības
A.Ševčenko nebūt nav vienīgais cerību stars Jelgavas vieglatlētikā. Vēl noteikti jāpiemin arī pieredzes bagātā diska metēja Dace Šteinerte, skrējēji Gatis Kupčs un Anastasija Geraseva, daudzpusīgais Artūrs Isajevs, kurš nākotnē varētu kļūt par augsta līmeņa daudzcīņnieku. Pie trenera Viktora Folkmaņa trenējas talantīga garo distanču skrējēja Anastasija Vidončikova, Rīgas klubu «Tērauds» pārstāv šī brīža ātrākais jelgavnieks pusmaratona distancē Raitis Kraslovskis, bet Ozolnieku skrējēju klubu pārstāv gargabalnieks Salvis Brasavs. Nevar nepieminēt ultramaratonu skrējēju Edgaru Simanoviču, kurš pagājušā gadā veiksmīgi startēja 246 kilometrus garajā Spartatlonā, veicot distanci no Atēnām līdz Spartai.
No entuziasma – uz profesionālismu
A.Fomenko stāsta, ka jau šogad varētu tikt izveidota pilsētas skrējēju komanda: «Mums šogad ir doma nokomplektēt Jelgavas komandu, kas startētu skriešanas seriālā «Bigbank Skrien Latvija» un citās vieglatlētikas sacensībās, lai mūsu sportistiem nav jāpārstāv citi klubi un pilsētas. Tas noteikti būtu solis uz priekšu šī sporta veida attīstībā pilsētā.» Ambiciozi plāni ir arī 2014. gadā dibinātajam Jelgavas vieglatlētikas klubam, kurš jau tuvākajā nākotnē plāno sākt vieglatlētikas nodarbību pasniegšanu pirmsskolas vecuma bērniem.
Jau zināms, ka šajā gadā pilsētā notiks vairākas nozīmīgas vieglatlētikas sacensības: 18. jūnijā plānots olimpiskā čempiona J.Lūša kauss šķēpmešanā, 18. jūlijā – Latvijas Vieglatlētikas savienības kausa posms, bet 22. jūlijā – Jelgavas nakts pusmaratons. Tāpat Jelgavā jūnija vidū varētu notikt Pasaules strādājošo un amatieru sporta spēles.
VIEDOKĻI
Juris Kaminskis, Sporta servisa centra vadītājs:
«Līdz šim ar vieglatlētikas attīstību Jelgavā gājis grūti, taču šobrīd tiek atjaunināts treneru sastāvs un uzlabojušies arī sportiskie rezultāti. Kā jau tas Latvijā ierasts, arī mums Jelgavā smagākais ir tieši ziemas periods, kad ir problēmas ar atbilstošu treniņapstākļu nodrošināšanu sportistiem. Neskatoties uz minētajām problēmām, mums ir jauni talanti, kuri jau sevi pierādījuši dažādās valsts līmeņa sacensībās, taču domāju, ka par šo sportistu reālajām spējām varēsim spriest 4 – 5 gadu periodā. Jelgavai ir nepieciešama vieglatlētikas manēža, un šajā jomā es optimistiski skatos uz ideju par apvienotu futbola un vieglatlētikas halles būvniecību.»
Jānis Leitis, Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors:
«Pozitīvi vērtēju sporta skolā notiekošo paaudžu maiņu – sākuši strādāt aktīvi un ambiciozi treneri. Vieglatlētiem ir parādījušies panākumi sacensībās, tādēļ arvien vairāk cenšamies viņiem palīdzēt ar dažādu nometņu nodrošināšanu. Sportistiem ir jājūt, ka viņu panākumi tiek novērtēti un viņi tiek atbalstīti. Nevaru nepieminēt, ka problēmas ir ar treniņu apstākļiem ziemā, taču tās nevar atrisināt īsā laika posmā. No mūsu puses centīsimies talantīgākajiem sportistiem nodrošināt iespēju trenēties maksimāli kvalitatīvos apstākļos.»
Foto: Austris Auziņš