«Pēdējās nedēļās Jelgavā auto satiksmi bremzē «ceļu meistari», kas ar piķi un sīkiem akmentiņiem nobārsta ceļu, uzskatot – darbs padarīts, iela salabota. Bet, ja nobrauc pa šo «salaboto» ceļu pēc divām nedēļām, vairs nekas neliecina, ka iela remontēta – bedres kādas bijušas, tādas arī palikušas,» «Jelgavas Vēstnesim» raksta jelgavnieks Māris, jautājot, vai «acu mālēšanai» nepieciešams tērēt līdzekļus tikai divām nedēļām. Viņaprāt, lietderīgāk būtu līdzekļus mazliet pataupīt un ielu salabot «pēc pilnas programmas».
Māris vēstulē arī min, ka savulaik Ventspilī bijuši skandāli par izbruģētām ielām, tomēr ieguldītie līdzekļi simtprocentīgi attaisnojušies. «Jelgavā bieži plīst dažādas komunikācijas, līdz ar to notiek jaunā asfalta pārrakšana un aizrakšana, kā rezultātā atkal veidojas nekvalitatīvi ceļi. Ja izmanto bruģi, tad to viegli var izņemt un viegli atkal atlikt atpakaļ – tieši tāpat kā ar jebkuru bedri, kas izveidojas uz bruģa,» viņš ierosina eksperimenta kārtā vienu ielu nobruģēt, lai varētu pārliecināties par tā piemērotību vai, gluži otrādi, – nepiemērotību Jelgavas ielu segumam. Atbildot uz iedzīvotāja jautājumu, pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns norāda: «Asfalta seguma remonts ar bitumena emulsiju un sīkšķembu iestrādi nebūt nav lieka naudas izšķērdēšana un izveidotie ielāpi saglabājas krietni ilgāk par divām nedēļām – līdz pat diviem gadiem. Sīkšķembu iestrādi paredz ielās, kur ar asfaltbetona palīdzību nav iespējams veikt ielas seguma uzlabošanu, jo segumā nav izteiktu bedru, taču ir plaisas, un, iestrādājot sīkšķembas ar bituma emulsiju, paildzinās asfaltbetona seguma kalpošanas laiks.» Savukārt, komentējot Māra ierosinājumu eksperimenta kārtā Jelgavā nobruģēt kādu ielu, A.Baļčūns, uzsver – Ventspilī var pārliecināties, ka izbruģētās ielas nebūt nav tik gludas, turklāt izbūvēt segumu no asfaltbetona ir nesalīdzināmi lētāk nekā no bruģa. «Arī remontēt bruģa iesēdumus ir dārgāk nekā asfaltbetona iesēdumus, jo to iespējams veikt, vien izmantojot roku darbu,» paskaidro «Pilsētsaimniecības» direktors. Sagatavoja Sintija Čepanone