Pilsētā

Apkopoti mūsu pilsētas bibliotēku aizvadītā gada darba rādītāji. Kaut arī lasītāju skaits pilsētas bibliotēkās divos iepriekšējos gados bijis teju nemainīgs – 2017. gadā Jelgavas pilsētas bibliotēkā, Pārlielupes, Miezītes bibliotēkā un bērnu bibliotēkā «Zinītis» kopumā bija reģistrēti 10 914, bet 2018. gadā – 10 916 lasītāji –, apmeklējumu skaits kopumā audzis par 12 620.

Lasītāju skaita kāpums pērn reģistrēts vienīgi pilsētas
bibliotēkā, kur bija par 209 lasītājiem vairāk nekā 2017. gadā.
Savukārt viskrasāk lasītāju skaits samazinājies Pārlielupes
bibliotēkā – 2017. gadā tur bija reģistrēti 2048 lasītāji, bet pērn
– 1872. Jāpiebilst, ka visās bibliotēkās kopumā pērn pieaudzis
lasītāju skaits no Jelgavas un Ozolnieku novada, kā arī lasītāju
vidū ir vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam. «Pilsētas bibliotēkas
lasītāju skaita kāpumu veicinājusi bibliotēkas aktīvā darbošanās un
atpazīstamības veicināšana. Mēs dodamies pie potenciālajiem
bibliotēkas apmeklētājiem un stāstām, kādas iespējas pavērsies,
kļūstot par mūsu lasītāju, kādus pakalpojumus piedāvājam. Savukārt
Krišjāņa Barona zāles restaurācijas pabeigšana 2018. gada sākumā ir
pavērusi plašas iespējas dažādu pasākumu organizēšanā – pilsētnieku
un pilsētas viesu interese ir liela,» vērtē Jelgavas pilsētas
bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa. Viņa papildina, ka lasītāju
skaitu ietekmē arī arvien pieaugošās bibliotēkas attālinātās
izmantošanas iespējas. «Pilsētas bibliotēkas tīmekļa vietnē
pilnveidota sadaļa, kurā atspoguļoti grāmatu jaunumi, un lasītājiem
ir iespēja rezervēt sev vēlamo izdevumu un saņemt to jebkurā no
Jelgavas bibliotēkām,» tā L.Zariņa.

Apmeklējumu skaits bibliotēkās kopumā pērn audzis par 12 620.
Vislielākais kāpums reģistrēts Jelgavas pilsētas bibliotēkā – par
10 558 vairāk nekā 2017. gadā. Tāpat vairāk lasītāju devušies uz
«Zinīti», kur 2018. gadā reģistrēts par 2312 apmeklējumiem vairāk
nekā iepriekš. Vidēji dienā pilsētas bibliotēkās pērn ieradās 406
lasītāji. «Pagājušajā gadā pilsētas bibliotēkā notika daudz
pasākumu, piemēram, Ģimenes dienas, Muzeju nakts, ģimeņu
sacensības, jāpiemin arī tematiskās tikšanās, ekskursijas, ko
bibliotēkas darbinieki vadīja gan dažādu izglītības iestāžu
audzēkņiem, gan citiem interesentiem – arī tas palielinājis
apmeklējumu skaitu. Savukārt, ja runājam par filiālbibliotēkām, tad
uzskatām, ka bērnu bibliotēkas «Zinītis» lasītāju pulks ir stabils
– nedaudz sarucis pieaugušo lasītāju skaits, bet kolēģes pērn
pievērsa lielu uzmanību lasītprieka vairošanai un apmeklēja daudzus
bērnudārzus un skolas, iesaistījās lasītveicināšanas programmās un
iepazīstināja bērnus ar grāmatām ārpus bibliotēkas telpām,» tā
direktore. Viņa uzskata, ka nelielais Miezītes bibliotēkas
apmeklējuma samazinājums skaidrojams ar ēkā notiekošajiem
remontdarbiem, savukārt Pārlielupes bibliotēkas apmeklējuma
rādītāji uz Latvijas kopējā fona ir stabili. «Bibliotēka ir
atradusi savu specifiku, lai mikrorajona iedzīvotāji atrastu ceļu
uz vietējo gaismas pili,» norāda L.Zariņa.

Arī izvērtējot izsniegumu skaitu, pozitīva tendence vērojama
pilsētas bibliotēkā un «Zinītī». Pērn Jelgavas pilsētas bibliotēkā
reģistrēts 111 231 izsniegums, kas ir par 6856 vairāk nekā 2017.
gadā, bet bērnu bibliotēkā «Zinītis» izsniegumu skaits audzis par
2019. Pilsētas bibliotēkās kopumā pērn reģistrēti 206 486
izsniegumi, tostarp 37 207 bērniem līdz 18 gadu vecumam. «Jelgavas
bibliotēku lasītāji iesaistījās izaicinājumā «100 grāmatas
Latvijai», viena gada laikā cenšoties izlasīt simts latviešu autoru
darbus. Daudziem tas izdevās, piedalījās ģimenes, un īpaši šāda
sacensība patika bērniem, tāpēc arī bērnu bibliotēkā grāmatu
izsniegums ļoti palielinājās. Protams, aktīvais darbs
lasītveicināšanas programmās «Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija» un
«Mūsu mazā bibliotēka» arī sekmē to, ka grāmatas tiek lasītas
vairāk,» papildina L.Zariņa.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva