Lai gan pēdējo piecu gadu laikā pašvaldība izveidojusi trīs jaunus bērnudārzus ar 670 vietām un būtiski paaugstināts arī līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem, joprojām pieprasījums pēc vietas dārziņā pārsniedz piedāvājumu. «Tuvākā gada laikā būs jāpieņem lēmums par vēl viena pašvaldības bērnudārza izveidi, jo šābrīža tendence ir tāda, ka izmaksas uz vienu bērnu pašvaldības iestādē ir zemākas nekā privātajā iestādē,» saka Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un sporta jautājumos Aigars Rublis, uzsverot, ka pašvaldība ir gatava izskatīt arī piedāvājumus par kāda pilsētas privātā bērnudārza pārņemšanu.
Sarunā ar A.Rubli – plašāk par pedagogu algu reformas atskaņām, skolu infrastruktūras attīstības iecerēm, aizķeršanos ar Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas projektu un to, kā Jelgava plāno ieviest jauno – kompetencēs balstīto – izglītības modeli.
No pilsētas kopējā naudasmaka izglītības nozarei tiek atvēlēti vairāk nekā 40 procenti finansējuma. Kādas ir šāgada izglītības budžeta prioritātes?
Raugoties no pašvaldības skatupunkta, ieguldījumus izglītībā var sadalīt divās daļās – tā ir izglītības iestāžu infrastruktūra un efektīva mācību procesa organizācija. Redzamākā daļa ir tieši infrastruktūra. Šogad tie būs energoefektivitātes uzlabošanas un labiekārtošanas darbi bērnudārzos «Sprīdītis» un «Rotaļa», ēdināšanas bloka remontdarbi 2. pamatskolā un 2. internātpamatskolā. Tāpat šogad tiks uzsākta projektēšana Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas viena korpusa renovācijai un jaunu dabaszinātņu kabinetu izbūvei. Būvprojekti tiks izstrādāti Amatu vidusskolas mācību korpusu modernizēšanai, Jelgavas tehnikuma sporta zāles celtniecībai un 4. sākumskolas stadiona rekonstrukcijai. Būvniecības darbi šajos objektos plānoti nākamgad. Tāpat gaidām arī Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu par Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas darbu iepirkumu, lai celtnieki varētu sākt strādāt.
Kā Valsts ģimnāzijas audzēkņus un pedagogus ietekmēs tas, ka saistībā ar būvnieku iepirkuma procedūras pārsūdzībām vērienīgie rekonstrukcijas darbi joprojām nav uzsākti? Kad pēc rekonstrukcijas skola varētu atgriezties savās telpās?
Darbus bija plānots uzsākt 2016. gada nogalē, bet būvniecības konkursa rezultāti tika apstrīdēti, un tas šo procedūru ir aizkavējis. Ņemot vērā lielo darbu apjomu, rekonstrukciju bija plānots pabeigt divu mācību gadu laikā, proti, līdz 2018. gada septembrim. Šobrīd prognozējam, ka Valsts ģimnāzija savās telpās varēs atgriezties ne agrāk kā 2019. gadā. Taču skola ir labi iekārtojusies Jelgavas pilī, mācību process notiek bez aizķeršanās, tādēļ lielus sarežģījumus šī aizkavēšanās neradīs.
Minējāt, ka būtiska sadaļa pilsētas izglītības budžetā ir arī kvalitatīvs mācību process.
Jā, būtībā šī sadaļa ir vēl nozīmīgāka par ieguldījumiem infrastruktūrā, lai gan finanšu ziņā prasa mazāk līdzekļu. Tas ir stāsts par to, kam radītas skolas. Mums var būt vislabākais aprīkojums, vismodernākās ēkas, bet tas vēl neko negarantē, tādēļ jau vairāku gadu garumā dažādos izglītības līmeņos, sākot no bērnudārza, ieviešam jaunas mācību metodes, lai bērniem sniegtu vispusīgas attīstības iespējas. Pilsēta piedāvā tādas izzinošas un pasaules praksē pierādītas bērnu attīstību un redzesloku veicinošas programmas kā «FasTracKids», «Miniphanomenta», Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā ir izveidota Junioru universitāte, kur talantīgākie skolēni var padziļināti apgūt matemātiku un dabaszinātnes. No šī gada septembra uzsāksim jauna projekta realizāciju ES finansētajā programmā «Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai», kur īpašu uzmanību pievērsīsim bērniem ar mācību grūtībām, lai agrīnā periodā novērstu atpalicību. Noslēdzot pagājušo mācību gadu, 450 skolēniem bija tā sauktie vasaras darbi, un tie ir pieci procenti no kopējā skolēnu skaita. Ar šī projekta palīdzību vēlamies būtiski samazināt nesekmīgo skolēnu skaitu, intensīvāk strādājot nodarbībās pagarinātās dienas grupās. Tāpat minētajā projektā papildu līdzekļi tiks atvēlēti darbam ar talantīgākajiem audzēkņiem. Paplašināsim arī Junioru universitātes piedāvājumu. Kopumā šai iniciatīvai šogad tiks novirzīti 400 tūkstoši eiro, bet darbs turpināsies arī nākamgad.
Pēc pedagogu algu reformas Jelgavas vispārizglītojošajās skolās pedagogu vidējais atalgojums 2017. gada janvārī bija ap 745 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pieaugums, salīdzinot ar situāciju pirms reformas, ir 12 procenti. Tajā pašā laikā pilsētā ir 7. augstākais rādītājs starp Latvijas pašvaldībām skolēnu skaita proporcijā pret katru nodarbināto pedagogu, proti, 10,29 skolēni uz vienu pedagogu. Tādējādi sistēma ir salīdzinoši efektīva, tomēr pedagogu atalgojums nav starp augstākajiem valstī.
Pedagogu algu reforma ir solis visas sistēmas sakārtošanas virzienā. Vidējā alga šajā ziņā nav labākais salīdzināmais rādītājs, jo to būtiski ietekmē samērā lielais pedagogu skaits, kuri strādā nepilnu slodzi. Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais modelis ir vērsts uz to, lai pedagogi strādātu pilnu slodzi vienā iestādē un pārskatāmā nākotnē atlīdzība sasniegtu vismaz 1000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas par 30 stundu darba nedēļu. Pakāpeniski uz to ejam. Šobrīd pedagogu likme par 30 stundu darba nedēļu ir 710 eiro bez kvalitātes piemaksām, savukārt pirmsskolas audzinātāju likme ir 680 eiro. Lai algas augtu straujāk, skolām jābūt piepildītām, un šajā ziņā vēl ir uz ko tiekties.
Vai vidusskolu skaits pilsētā ir optimāls, ņemot vērā, ka jau no 2018. gada septembra varētu būt spēkā prasība, ka katrā vidusskolas klašu grupā jābūt vismaz divām paralēlajām klasēm ar 25 jauniešiem katrā?
Jautājums par vidusskolu skaitu pilsētā ir aktuāls, tomēr šajā ziņā lēmumus varēsim pieņemt tikai pēc Izglītības un zinātnes ministrijas veiktā izglītības iestāžu tīkla audita. Ministrija sniegs rekomendācijas par optimālu vidusskolu tīklu valstī, un tas varētu ietekmēt arī pilsētas skolas, jo ir skaidrs, ka ilgtermiņā visas apkārtējo novadu skolas darbu neturpinās. Pilsētai jābūt gatavai vismaz vidusskolas izglītības posmā uzņemt skolēnus no apkārtējiem novadiem, tādēļ saglabāsim visas pilsētas vidusskolas. Izmaiņas varētu skart vienīgi Vakara (maiņu) vidusskolu, kur audzēkņu skaits strauji samazinās, tomēr tas notiks ne agrāk kā no 2018./2019. mācību gada.
Paralēli algu reformai Izglītības un zinātnes ministrija strādā arī pie tā sauktā «jaunās skolas» koncepta, kas paredz mainīt mācību metodes. Cik gatavi esam šīm izmaiņām, un kurus izglītības posmus tās varētu sasniegt visātrāk?
Darba grupā pie jaunā mācību satura strādā pedagogi no pirmsskolas izglītības iestādes «Kamolītis» un Jelgavas Valsts ģimnāzijas. Izmaiņas plānots ieviest no 2018. gada septembra, un pirmos tās skars 1. – 4. klašu skolēnus. Pāreju uz jauno izglītības saturu plānots veikt līdz 2022. gadam. Ņemot vērā, ka mums jau ir bijušas dažādas iestrādes kompetencēs balstītā izglītībā, esam gatavi šīm pārmaiņām.
Skolēnu mācību sasniegumos izšķiroša loma ir profesionālam pedagogu darbam. To redzam arī pēc tā, kādus eksāmenus izvēlas kārtot 12. klašu audzēkņi, proti, ja skolā ir spēcīgi dabaszinātņu priekšmetu pedagogi, pieaug to skolēnu skaits, kuri vēlas kārtot eksāmenu ķīmijā, bioloģijā vai fizikā. Tomēr tieši šajos priekšmetos ir vislielākais pedagogu deficīts – ko var darīt, lai to mainītu?
Trūkst ne tikai dabaszinātņu pedagogu – mums ir vakances pirmsskolā, svešvalodās, ir karjeras konsultantu vakances. Jaunajā mācību gadā būs nepieciešami pedagogi arī matemātikas, ģeogrāfijas, informātikas un sporta nodarbībām. Lai sniegtu atbalstu jaunajiem pedagogiem, esam gatavi izskatīt iespēju par dienesta dzīvokļa piešķiršanu, kā arī nodrošināt pilnas slodzes darbu. Labākie pedagogi pilsētā jau šobrīd nopelna ap 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas – salīdzinot ar vidējo algu tautsaimniecībā, tas ir samērā pieklājīgs atalgojums. Jautājums par pedagogu deficītu gan būtu jārisina arī valstiskā līmenī – kaut vai atceļot prasību par obligātu pedagoģisko izglītību dabaszinātņu speciālistiem ķīmijā vai fizikā. Tāpat būtu lietderīgi atgriezties pie jautājuma par topošo pedagogu pienākumu zināmu laiku nostrādāt skolā, ja profesija apgūta par budžeta līdzekļiem.
Pēdējo divu gadu laikā pašvaldība atklājusi divus jaunus bērnudārzus – «Kāpēcīši» un «Zīļuks». Tika prognozēts, ka ar to varētu pietikt, lai likvidētu rindas, tomēr tās joprojām pastāv, pat neraugoties uz pietiekami dāsno pašvaldības līdzfinansējumu privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm. Vai plānots spert vēl kādus soļus šajā ziņā?
Ārpus pašvaldības bērnudārziem, privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm un aukļu dienesta ir ap 300 bērnu. Iespējams, daļai no viņiem šis pakalpojums nav nepieciešams, bet pieprasījums pēc vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē joprojām pārsniedz piedāvājumu. Brīvas ir 80 vietas privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kurām pašvaldība par katru audzēkni ik mēnesi pārskaita 185 eiro. Faktiski tas ir vairāk, nekā izmaksā viena vieta pašvaldības iestādē, tādēļ tuvākajā laikā jāpieņem lēmums par to, vai mums ir nepieciešama vēl viena pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde.
Viens no jaunās izglītības sistēmas vadmotīviem ir tiekties uz izcilību un attīstīt bērnos kritisko domāšanu un uzņēmējspējas. Jelgavā vairākās skolās ar labiem panākumiem startē skolēnu mācību uzņēmumi, tomēr nevaram teikt, ka veidojas rindas pie biznesa inkubatoriem un tiek dibināti daudz jaunu uzņēmumu.
Starp labiem mācību sasniegumiem un uzņēmējspējām mēs nevaram likt vienādības zīmi. Ne katrs var būt uzņēmējs, turklāt daļai, kam šādas spējas piemīt, ērtāk ir strādāt labi apmaksātu algotu darbu. Lai veidotos jaunuzņēmumi, ir jābūt virknei nosacījumu. Viens no tādiem ir iespēja strādāt Biznesa inkubatorā. Pēc ilgāka pārtraukuma Biznesa inkubators ir atsācis darbu, un Izglītības pārvalde sadarbībā ar Jelgavas Biznesa inkubatora vadītāju Ņikitu Kazakeviču organizē nodarbības skolās, veidojot skolēnu komandas, kuras strādās pie pašu izraudzītu produktu vai pakalpojumu attīstības. Tā būs platforma jaunu uzņēmumu dibināšanai.
Foto: Austris Auziņš
16.7 °C,
1.8 m/s,
80.1 % 
16.7 °C,
1.8 m/s,
80.1 %