Šajā pavasarī Jelgavā pērnā zāle degusi jau vienpadsmit reizes. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis lēš, ka kūlas ugunsgrēki lielākoties izcēlušies ļaunprātības dēļ, un liesmas skārušas kā privātīpašnieku, tā pašvaldībai piederošās zemes.
Sintija Čepanone
«Visticamāk, kopumā šogad pilsētā būs mazāks skaits kūlas ugunsgrēku salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem,» piesardzīgi prognozē A.Feldmanis un norāda, ka, piemēram, pērn pilsētā kūla degusi kopumā 53 reizes, vēl gadu iepriekš – 92 reizes.
Šajā pavasarī vislielākos postījumus liesmas pastrādājušas Bumbieru ceļā 3, kur pērnā zāle degusi 10 000 kvadrātmetru platībā, savukārt 21. aprīlī 1. līnijā divos ugunsgrēkos aiz dārzniecības dzēstās liesmas nopostīja 10 000 un 5000 kvadrātmetru plašu teritoriju.
Vakar, 29. aprīlī, kūla dega arī pilsētas centrā – visticamāk, ļaunprātīgi tika aizdedzināta pērnā zāle Lielajā ielā 2, un upes krastā liesmas nopostīja apmēram 30 kvadrātmetrus plašu teritoriju.
Kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, parasti pērnās zāles dedzināšana norimst līdz ar vasaras iestāšanos. «Piemēram, 2006. gadā pēdējais kūlas ugunsgrēks pilsētā un rajonā reģistrēts 10. maijā, bet gadu iepriekš – 12. aprīlī. Tas lielā mērā ir atkarīgs no laika apstākļiem,» teic A.Feldmanis.
3.3 °C,
2.3 m/s,
93.5 % 
3.3 °C,
2.3 m/s,
93.5 %