«Ideālas veselības aprūpes pasaulē nav, un šai jomai naudas vienmēr būs par maz. Taču melnās krāsās veselības aprūpi Jelgavā es tomēr nekrāsoju – šajā ziņā mums ir krietni labāk nekā daudz kur citur Latvijā,» teic Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Vērzemnieks. «Jelgavas Vēstnesis» sarunā ar viņu un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) Zemgales nodaļas vadītāju Daigu Vulfu skaidroja, kādas vēsmas veselības aprūpes jomā virmo mūsu pilsētā
Jelgavas dome turpina juridiski cīnīties ar «Admirāļu klubu» – kamēr tiesai būs jāizšķir, kam tad īsti šobrīd pieder īpašums Svētes ielā, ko dome nopirka, izmantojot pirmpirkuma tiesības, bet «Admirāļu klubs» to noliedz, uzņēmums jau vēlējies panākt iespēju tiesas procesā brīvi rīkoties ar īpašumu. Dome gan to laikus pamanījusi un rīkojusies.
Latvijas Pasts nav atteicies no nodoma nojaukt uzņēmumam piederošo ēku Jelgavā, Katoļu ielā 2a, taču pašlaik darbi aizkavējušies kāda nomnieka dēļ, kurš vēl aizvien nav atbrīvojis telpas.
Iedzīvotāji, kas dzīvo Kalnciema ceļa apkaimē un vēlas, lai viņu mājā tiktu ievilkta gāze, vēl var pagūt pieteikties akciju sabiedrībā «Latvijas gāze». Uzņēmums jau tuvākajā laikā tur plāno sākt gāzesvada izbūvi.
Vairāk nekā 35 tūkstoši jelgavnieku pērn vērsušies pašvaldības Administratīvās pārvaldes Informācijas aģentūrā. Lielais apmeklētāju skaits apliecina, ka iedzīvotāji aktīvi izmanto pakalpojumus, ko piedāvā aģentūra.
Jelgavniekam Armandam Reinim drīz būs 33 gadi. Viņš ir karavīrs. Viens no tiem, kas izvēlējies dienēt profesionālajā armijā. Dienests nu kļuvis par darbu, un Armands ne mirkli nenožēlo, ka pirms apmēram gada izšķīries par šo soli. Savulaik viņš bijis arī obligātā militārā dienesta karavīrs, un, salīdzinot situāciju toreiz un tagad, atzīst – nu ar Latvijas armiju patiesi var lepoties.
Vēl pirms 2005. gada integrācija mūsu pilsētā vairāk bija vārds un uz papīra rakstīti labi nodomi, taču kopš tā laika situācija būtiski mainījusies – tapa Sabiedrības integrācijas centrs, teju katru gadu palielinājās nodibināto mazākumtautību kultūras biedrību skaits, rīkoti pasākumi, izstrādāti un attīstīti projekti: tas viss pamazām lika saprast, ka jāsper jauns solis un par integrāciju pilsētā jādomā plašāk.
Jaut trešo gadu Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā (JRPIC) senioriem tiek dota iespēja apgūt iemaņas darbā ar datoru un iemācīties angļu, vācu valodu. Nākamnedēļ 20 seniori saņems apliecības par datorkursu beigšanu, bet jau tagad tiek gaidīti jauni iesniegumi, lai pēc grupas nokomplektēšanas mācības atsāktos.
Kamēr Rīgā šonedēļ vecāki, lai pieteiktu savas atvasītes 1. klasei, pavadīja bezmiega naktis, stāvot garās rindās vai, vēl trakāk, jau labu laiku pirms tam meklēja, kā savu bērnu piedeklarēt neesošā dzīvojamā platībā, lai tikai viņš atbilstu skolas mikrorajonam, Jelgavas vecākiem šādu raižu nav.
Šobrīd, kad vai katra prece un pakalpojums kļūst tikai dārgāks, janvāra apkures rēķini, kurus saņemsim februārī, sola jelgavniekus iepriecināt – maksa par siltumu kļūs mazāka, pateicoties mazuta cenu kritumam biržā.
Jelgavas pašvaldība pagājušajā gadā negaidīti ieguva Vides ministrijas balvu «Ābols 2007» par ieguldījumu vides infrastruktūras attīstībā un dabas aizsardzībā. Šķiet, šāds tituls pašvaldībai, kas sevi pasludinājusi par ražošanas pilsētu, ir nopietns novērtējums. «Jelgavas Vēstnesis» sarunā ar Jelgavas reģionālās Vides pārvaldes vadītāju Hardiju Verbeli centās izzināt, kā mainās vide pilsētā, kas ir lielākie tās apdraudējumi šobrīd un ar ko visvairāk cīnās pārvaldes speciālisti.