Izglītība

Šobrīd viens no populārākajiem alternatīvajiem bērnu uzraudzības pakalpojuma modeļiem ir tā sauktie mājdārziņi, kad vairākas aukles apvienojušās un izveidojušas minibērnudārzu. Uzrunāto mājdārziņu dibinātājas atzīst: «Vecāki šādu modeli vērtē kā nopietnāku, jo dienas režīms ir gandrīz tāds pats kā parastā bērnudārzā. Arī auklēm tas ir ieguvums – kaut vai iespēja sadalīt pienākumus vai apmainīties idejām.»

Precīzs skaits, cik mājdārziņu pilsētā šobrīd
ir, nav pieejams, jo Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju
reģistrā tie netiek atsevišķi uzskaitīti, turklāt aukles, kuras
apvienojušās un kopā strādā mājdārziņā, reģistrējušās kā fiziskas
personas. Liela daļa mājdārziņu izveidotāju sākotnēji strādājušas
individuāli, bet, attīstot pakalpojumu, nolēmušas apvienoties.

Izdevīgāk nekā strādāt
individuāli

Martā trīs gadu jubileju nosvinēja mājdārziņš
«Mazie soļi», kuru izveidoja Rūta Mantiņa. «Strādāju par bērnudārza
audzinātāju Rīgā, bet, pārceļoties uz Jelgavu, sāku sniegt aukles
pakalpojumu un pieskatīju mazos savā dzīvoklī. Pieprasījums auga,
un es pieaicināju vēl vienu auklīti, taču dzīvoklī kļuva par šauru,
tāpēc meklējām telpas pilsētā, lai paplašinātos,» stāsta R.Mantiņa,
norādot, ka «Mazie soļi» šobrīd apvieno trīs aukles un 12 bērnus
vecumā no viena līdz trīsarpus gadiem.

Mājdārziņu ģimenes privātmājā izveidojušas
arī māsas Marta un Madara Veilandes. «Pēc profesijas esmu
pirmsskolas pedagoģe, taču atgriezties darbā pēc bērna kopšanas
atvaļinājuma atturēja atalgojums, un arī pašas bērnam vietas
pašvaldības bērnudārzā vēl nebija. Nolēmu reizē ar savu bērnu
pieskatīt vēl citus, bet pēc pusgada māsa pabeidza aukļu kursus un
man pievienojās. Izveidojām mājdārziņu, kurā šobrīd mācās astoņi
bērni no gada līdz trīs gadu vecumam,» stāsta Marta.

Atšķirīgs stāsts ir SIA «5 Vēji», kuras
dibinātāja Jana Cimaškeviča kā pirmsskolas pedagoģe jau astoņus
gadus praktizē Montesori pedagoģiju. «Izveidoju savu studiju,
pasniedzot Montesori nodarbības. Pieprasījums bija ļoti liels, un
vecāki rosināja veidot bērnudārzu. Atzīšos, es šaubījos, jo tā ir
liela atbildība. Izskatīju divus scenārijus – privātais bērnudārzs
vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs. Otrajā variantā ir
atvieglotāki noteikumi, taču es neatmetu arī domu par privāto
dārziņu,» stāsta Montesori bērnu attīstības studijas «5 Vēji»
izveidotāja. Šajā mājdārziņā šobrīd ir 15 bērni no gada līdz sešu
gadu vecumam un strādā četras aukles.

Vecāki mājdārziņu uztver
nopietnāk

Mājdārziņu dibinātājas atzīst, ka šādam
modelim ir vairākas priekšrocības – var veidot grupu nodarbības,
rīkot pasākumus, jo ir vairāk bērnu, sadalīt pienākumus, piemēram,
viena aukle darbojas ar bērniem, otra – gatavo ēst, trešā – veic
citus darbus, un arī bērniem tā ir interesantāk. Mājdārziņos
uzsver, ka tie pielīdzināmi bērnudārzam, jo dienas ritms ir
praktiski tāds pats, vienīgās atšķirības – jauktās grupas un netiek
īstenota licencēta pedagoģiskā programma. Taču arī tur bērniem tiek
mācītas sociālās prasmes, viņi apgūst saskarsmi, paši ēst, pareizi
rokās turēt zīmuli, pieklājības normas, dziedāt, dejot, zīmēt…
Aukles spriež, ka vecāki mājdārziņu uztver nopietnāk par aukli, jo
viņiem ir pārliecība, ka mājdārziņā mazie iemācīsies vairāk.

Tiesa, aukle un mājdārziņš ģimenēm izmaksā
dārgāk – pēc šī pakalpojuma sniedzēju informācijas, saņemot
pašvaldības līdzfinansējumu, vecākiem vēl jārēķinās ar
līdzmaksājumu vidēji 200 eiro mēnesī. Pēc Jelgavas Izglītības
pārvaldes datiem, aukles, kurām ir pašvaldības līdzfinansējums, no
vecākiem par bērnu saņem vēl 70–200 eiro mēnesī atkarībā no
pakalpojuma sniegšanas biežuma. Mājdārziņu izveidotājas pašvaldības
lēmumu palielināt līdzfinansējumu auklēm vērtē atzinīgi, jo līdz ar
to jau martā esot samazināta maksa vecākiem, un tas viņiem ir
nozīmīgs atspaids. Tāpat pozitīvi tiek vērtēta iecere auklēm
pilsētā rīkot profesionālās pilnveides kursus.

No aukles darba līdz privātajam
bērnudārzam

Kopš pagājušās vasaras Jelgavā darbojas
privātā pirmsskolas izglītības iestāde «Paulas Karlsons», kuras
pirmsākumi ir tieši aukles pakalpojuma sniegšana. «Šobrīd iestādē
ir trīs grupiņas ar 37 bērniem no pusotra līdz trim gadiem un
strādā deviņi darbinieki, tostarp četri pedagogi,» stāsta
bērnudārza vadītāja Mārīte Zvirgzdiņa-Karpova. Vadītāja atklāj, ka
ideja par privātā bērnudārza izveidi pieder jelgavniecei Paulai
Čuhalovai, kura pirms vairākiem gadiem kā auklīte sāka pieskatīt
bērnus un vēlāk kopā ar mammas māsu izveidoja mājdārziņu.
P.Čuhalova atzīst, ka ceļš uz privāto bērnudārzu nebija viegls un
ilga aptuveni divus gadus, bet tas ir attaisnojies. «Manuprāt,
īstenojot pirmsskolas izglītības programmu, darbs ir produktīvāks.
Tā nav tikai saturīga laika pavadīšana – mēs pēc konkrēta plāna arī
mācāmies, un man ir pārliecība, ka privātais bērnudārzs ir
stabilāks par pieskatīšanas centru. Protams, tam ir arī striktākas
prasības un daudz lielāks administratīvais slogs un atbildība,»
spriež P.Čuhalova. Iestādes vadītāja piebilst, ka privātais
bērnudārzs arī var saņemt ievērojami lielāku līdzfinansējumu no
pašvaldības, un tas nav mazsvarīgi, domājot par vecākiem.

Kā vecāki vērtē
privātos bērnu pieskatīšanas pakalpojumus?

Oļegs Kurčiņins, divgadīgais dēls
mācās mājdārziņā:

«Mājdārziņu izvēlējāmies, jo bija pārliecība:
ja citi vecāki tur ved bērnus, tad būs labi arī mums. Vēl svarīgi –
mājdārziņā ir vairāk bērnu, plašākas socializēšanās iespējas.
Protams, par šo pakalpojumu attiecīgi arī maksājam un esam priecīgi
par pašvaldības līdzfinansējuma palielināšanu, kas ģimenes budžetā
ļaus ietaupīt ap 600 eiro gadā, jo jau šobrīd mūsu mājdārziņš
vecākiem ir samazinājis maksājumu par 50 eiro mēnesī.»

Karīna Kirilova, ģimenes divus bērnus
pieskata aukle:

«Jaunākajam bērnam ir 11 mēneši, un viņu ne
mājdārziņā, ne bērnudārzā vēl neņem, tāpēc, lai abi puikas būtu
kopā, nācās izvēlēties aukli. Ar pirmajām četrām, kuras nebija
reģistrētas aukļu reģistrā, mums bija bēdīga pieredze, un sapratām,
ka ir svarīgi meklēt reģistrētu aukli, kura turklāt var saņemt
pašvaldības līdzfinansējumu. Tas ir kaut kāds garants gan
pakalpojuma kvalitātei, gan aukles godprātībai.»

Laine Stobiasa, dēls mācās
mājdārziņā:

«Brīdī, kad man bija jāatgriežas darbā,
mazais netika ne pašvaldības, ne arī pilsētas centrā esošajos
privātajos bērnudārzos. Šī iemesla dēļ izvēlējāmies aukli, kura
vēlāk izveidoja mājdārziņu. Šis minibērnudārza modelis ir kolosāls
variants – bērnu nav daudz, bet ir dārziņa režīms. Tas ir lielisks
risinājums, ja pašvaldības bērnudārzā rinda vēl nav pienākusi.
Patīkami, ka pašvaldība ir palielinājusi atbalstu arī mājdārziņiem
– tiklīdz tā palielina līdzfinansējumu, mūsu mājdārziņš ļoti
korekti samazina vecāku maksājumu. Mēs piedzīvojam jau otro
pašvaldības atbalsta palielinājumu, un šoreiz tie 50 eiro mēnesī ir
būtisks atspaids.»

Veronika Grīnberga, martā dēls no
aukles pārgāja uz privāto bērnudārzu:

«Astoņus mēnešus dēlu pieskatīja auklīte, kas
bija ģimenei pazīstama un saņēma pašvaldības līdzfinansējumu. Ar
pakalpojumu bijām apmierināti, bet martā puiku palaidām uz privāto
bērnudārzu, jo dēls aug, un uzskatu, ka tur viņš labāk tiks
sagatavots skolai. Pašam bērnam arī patīk, jo iegūti jauni draugi
un arī nodarbju ir vairāk.»

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»