Jelgavas Mūzikas skolā un Jelgavas Mūzikas vidusskolā mācās aptuveni 400 skolēnu. Tas liek domāt, ka no Jelgavas arī turpmāk nāks talantīgi mūziķi, dziedātāji un diriģenti. Skolas direktora pienākumu izpildītājs Artūrs Puķītis teic, ka jaunie tam tiek gatavoti, taču, vai tas tā būs, lielā mērā atkarīgs no pašiem audzēkņiem. Taču, kamēr viņi vēl gatavojas lielajai dzīvei, audzēkņu talantu var novērtēt arī jelgavnieki. Nākamais koncerts paredzēts jau rīt, 7. decembrī, pulksten 17 Mūzikas vidusskolā. Koncerti arī 10. un 19. decembrī.
Ritma Gaidamoviča
«Ir jaunieši, kuri absolvē mūsu skolu, viņiem ir talants, taču pēc skolas beigšanas aiziet pavisam citā virzienā mācīties. Piemēram, mūsu audzēknis dziedātājs Lauris Reiniks, kurš beidza diriģentus, bet augstāko izglītību ieguva žurnālistikā un tagad vada šovus. Tā kā tas nebūt nav atkarīgs no mums, taču mums ir prieks par katru, kurš tomēr izvēlas mūzikas virzienu, iestājas Mūzikas akadēmijā, Kultūras akadēmijā, Londonas Karaliskajā mūzikas koledžā un citās mācību iestādēs. Liels ir gandarījums brīdī, kad daļa pēc gadiem atgriežas skolā un kļūst par mūsu pedagogiem,» tā A.Puķītis. Savukārt direktora vietniece Ināra Puķīte piebilst, ka mūzikas skolas un Mūzikas akadēmiju beidz daudz talantīgu mūziķu, taču tālāk bieži vien grūtības izcīnīt savu vietu mūziķu aprindās ir galvenais iemesls mainīt nodarbošanos.
Topa instrumentus nosaka šovi
Runājot par topa instrumentiem, A.Puķītis atzīst, ka tie ik gadu mainās. «Tagad visi grib spēlēt saksofonu, ļoti populāra gan meiteņu, gan puišu vidū kļūst ģitāra. Sitamie instrumenti – bungas, marimba, timpāni – vienmēr bijuši līderos, tāpēc, lai apgūtu to spēli, vienmēr jāiztur konkurss,» tā A.Puķītis. Uz jautājumu, kāpēc tieši šie instrumenti ir pieprasītākie, A.Puķīts smaidot teic: «Atbilde pavisam vienkārša – mūsdienās taču šovi ir populāra lieta. Kas tad tur ir? Bungas, saksofons un ģitāra! Ko redz, to vēlas spēlēt,» stāsta A.Puķītis, piebilstot, ka, protams, ar gribēšanu vien nepietiek. «Nereti gadās, ka izvēlētais instruments nemaz nav viņam radīts, un šādos gadījumos kopīgi mēģinām rast kompromisu – iesakām pamēģināt ko citu. Šī prakse vainagojusies panākumiem – sanāk citu instrumentu talantīgi spēlētāji,» stāsta mācību pārzine Inta Slaveika.
Bez labiem skolotājiem – nekādi
Nenoliedzami, bērnus apgūt ko konkrētu mudina ne tikai šovi, bet arī skolotāji. «Nezinu, vai čella klase varētu pastāvēt, ja to nevadītu Irina Titarenko, kura spēj audzēkņus kaut kā paņemt; stīgotāji, ja šeit nestrādātu diriģents Aigars Meri, kurš vada mācību orķestri, bet paplašinātā sastāvā mūsējiem ļauj spēlēt Jelgavas kamerorķestrī. Tie paši bungotāji – Vitālijs Čakšs un Gundars Lintiņš, kuri ar jaunām apmācības metodēm spēj bērnus aizraut. Skolotāja, pie kuras bērni, gribētu teikt, pielīp, ir kora klases vadītāja Edīte Bergmane. Viņai ir pedagoga talants, kas palīdz piesaistīt jauniešus, uzskrūvēt viņus, lai tie nāktu atkal un atkal. Ja nav aizraujošu skolotāju un darbs ir neinteresants, tad viss var izčākstēt,» tā A.Puķītis.
Arī šodien uz mūzikas skolu «velk»
No pazīstamiem mūziķiem nereti dzirdēts, ka savulaik uz Mūzikas skolu viņus «aizvilkuši» vecāki, par ko šobrīd viņi nereti ir pateicīgi, taču bērnībā nebūt nepriecājās. Šķiet, tas nav mainījies arī šodien. «Varbūt viens no divdesmit bērniem labprātīgi izvēlas mācīties Mūzikas skolā, galvenie noteicēji mazajiem tomēr ir vecāki,» teic direktora pienākumu izpildītājs. Mācību pārzine piebilst, ka bērni jau grib darīt visu, taču nereti pārvērtē savas spējas. «Vecāki saka, ka bērns grib, un ved viņu pie mums. Taču problēmas sākas nedaudz vēlāk – bērns saprot, ka tas ir grūti, cik daudz jāstrādā, un tad sākas tā «vilkšana». Ja izdodas, ir labi, taču daļa tomēr neiztur. Slodze ir, jo te ir kā otra skola, taču mēs visi zinām teicienu: jo vairāk dara, jo vairāk spēj izdarīt,» piebilst I.Slaveika.
Ar citiem kolektīviem nekonkurē
Kaut arī pilsētā līdztekus Mūzikas skolai ir neskaitāmi kori, ansambļi, deju kolektīvi un citi interešu pulciņi, skolas vadība atzīst, ka tā ar citiem kolektīviem nekonkurē. «Drīzāk mēs pielāgojamies tiem. Jā, gadās, kad atnāk vecāki ar bērnu un saka: mēs pie jums nevaram nākt, jo mums dejošana ir trīs reizes nedēļā, mēs nevaram paspēt. Taču katru šo gadījumu mēs izskatām individuāli un cenšamies izveidot tādu plānu, lai bērns paspēj visur, protams, ja vien ir vēlēšanās. Cenšamies palīdzēt, taču diemžēl ir gadījumi, kad tas neizdodas un kāds tomēr dot priekšroku dejām vai kādai citai nodarbei. Bet ir mums bērni, kuri paspēj visu, arī trešajā – Mākslas skolā,» tā mācību pārzine.
Gaidāmas pārmaiņas
Laikā, kad vairāki interešu izglītības pulciņi gājuši zudumā, Mūzikas skola nepadodas – jau šobrīd tai padomā ir vairākas jaunas pārmaiņas, ko vēlas īstenot, sākot ar janvāri. «Mēs ceram no janvāra talantīgākajiem bērniem piešķirt papildu apmācības stundas. Bet tiem bērniem, kuri tikai kā mūzikas mīļotāji vēlas iemācīties instrumentu, tiks dotas atlaides – mazāk nodarbību. Tāpat piedāvāsim paralēli apgūt papildu instrumentu spēli. Ar jauno gadu vēl vairāk akcentēsim ansambļus, lai to kļūtu vairāk. Bet sagatavošanas grupa, kas parasti sāk darbu maijā, lai topošajam Mūzikas skolas audzēknim ieliktu pamatus, tagad darboties sāks jau no janvāra,» tuvākās nākotnes plānus ieskicē mācību pārzine. Viņa piebilst, ka liela uzmanība tiks veltīta tam, lai attīstītu interešu izglītību, kas līdz šim Mūzikas skolā nav bijusi. «Tas nozīmē, ka mācīties spēlēt instrumentus varētu nākt ne tikai skolēni, bet dažāda vecuma cilvēki. Domājam, ka Jelgavā tas varētu būt pieprasīts,» tā I.Slaveika.
Apmēram 150 koncerti gadā
Jāpiebilst, ka Mūzikas skolas un Mūzikas vidusskolas audzēkņi gadā lielākus un mazākus iepriecina ar vidēji 150 koncertiem visā Latvijā. «Koncerti – tas ir prieks, taču jāatzīst, ka tas nav viegli. Cenšamies neatteikt nevienam. Tas daudz dod audzēkņiem, jo viņi var parādīt savu profesionalitāti, tie veicina tālāku izaugsmi. Uzstāties, redzēt, ka viņa padarītais darbs nes prieku un ir vajadzīgs. To apliecina aplausi un atkārtoti uzaicinājumi,» tā I.Puķīte.
Vēl šī gada nogalē Mūzikas skolas un Mūzikas vidusskolas audzēkņi sagatavojuši trīs koncertus. Viens no tiem jau rīt, pulksten 17 Mūzikas vidusskolā uzstāsies kokles klases audzēkņi un Biruta Deruma, koncertā «Mēs adventē». Savukārt 10. decembrī pulksten 17 šeit iecerēts vokālās mūzikas koncerts, kur skanēs ārijas no operām, solo un dueti. Bet 19. decembrī pulksten 14 ikviens aicināts uz tradicionālo Mūzikas skolas audzēkņu Ziemassvētku koncertu Svētās Annas katedrālē. Ieeja visos koncertos – bez maksas.
Foto: Ivars Veiliņš
4.3 °C,
3.9 m/s,
94.2 % 
4.3 °C,
3.9 m/s,
94.2 %