Ar klusuma brīdi, ziediem un svecītēm, dziesmām, ugunskuriem un izšautām goda zalvēm sestdien vairākās atceres vietās Zemgalē tika pieminēti Ziemassvētku kaujās kritušie karavīri. Jelgavas pašvaldība bija noorganizējusi autobusu, lai pilsētniekiem dotu iespēju piemiņas vietas apmeklēt kopā.
Arturs Neikšāns
Atceres pasākumi sākās ar piemiņas brīdi Rīgas rajona Babītes pagasta Antiņu kapos, pieminot Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušos latviešu strēlniekus. Godināt bojā gājušos bija ieradies aizsardzības ministrs Vinets Veldre, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs, kā arī pārstāvji no Jelgavas rajona padomes, Valgundes novada un Babītes pagasta.
Pēc amatpersonu uzrunām Jaunsardzes majors Ivars Krusts klātesošajiem atgādināja Ziemassvētku kauju norisi. Tīreļpurvā un Ložmetējkalnā no 1916. gada 23. decembra ar pārtraukumiem līdz 1917. gada 17. janvārim (pēc jaunā kalendāra 1917. gada 5. – 30. janvārī) norisinājās sīvas cīņas starp cariskās Krievijas 12. armiju, kurā ietilpa arī latviešu strēlnieku brīvprātīgo pulki, un vācu 8. armiju. Latvieši, kas uzbruka bez artilērijas atbalsta, spītējot sliktiem laika apstākļiem un vāciešu nocietinājumu pārākumam, spēja pārraut frontes līniju, taču Jelgavas atbrīvošana nenotika. Ziemassvētku un Janvāra kaujas ne tikai iegāja Eiropas vēsturē kā vienas no lielākajām kaujām Eiropā Pirmā pasaules kara laikā, un latviešu strēlniekiem atnesa pasaules slavu, bet arī prasīja milzīgus zaudējumus – bojā gāja aptuveni 9 tūkstoši latviešu karavīru.
Pieminot latviešu strēlniekus, zvērestu kalpot Latvijai un godam veikt jaunsarga pienākumus deva arī 230 Zemgales novada jaunsargi. Bojā gājušie karavīri tika pieminēti ar klusuma brīdi, pie pieminekļa ikviens varēja nolikt ziedus un svecītes, kā arī tika izšautas vairākas goda zalves. Piemiņas atmosfēru palīdzēja radīt arī Babītes vidusskolas ansamblis, izpildot dažādas karavīru dziesmas.
Atceres pasākumi turpinājās Jelgavas rajona Valgundes novada Peitiņu kapsētā pie Strēlnieku Mātes atdusas vietas un Sibīrijas strēlnieka kapa, godājot kaujās kritušo karavīru mātes, kā arī tos Sibīrijas strēlniekus, kas šeit atdusas tālu no savām mājām.
Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru atmiņas pasākumi tradicionāli noslēdzās Ložmetējkalnā, kur notika ugunskuru iedegšana. Klātesošie uz lielā ekrāna varēja noskatīties stāstījumu par Ziemassvētku kaujām, kā arī apskatīt skautu un gaidu nometni «Baltais vilks 2009», kurā jaunie skauti labprāt apmeklētājiem pastāstīja par biedru darbību organizācijā.
Neskatoties uz ziemu un šonedēļ pārdzīvoto bargo salu, laiks bija ļoti patīkams. Ikviens pie ugunskuriem varēja iestiprināties arī ar ceptām desiņām un sautētiem kāpostiem, kā arī cienāties ar tēju, karstvīnu un kaut ko stiprāku.
Jelgavnieks Didzis portālam www.jelgavasvestnesis.lv pastāstīja, ka uz Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumiem brauc jau trešo gadu un uzskata, ka katram latvietim tie ir jāapmeklē vismaz vienreiz mūžā. Viņš piebilda, ka kopīgu braukšanu ar draugiem noorganizējusi viņa bijusī skolotāja no Jelgavas Valsts ģimnāzijas Gunita Draveniece, kura uz atceres pasākumiem bija atvedusi arī vairākus skolēnus no ģimnāzijas. G.Draveniece portālam atzina, ka skolēniem noteikti ir jāzina Latvijas vēstures svarīgākās lapaspuses, un šādu pasākumu apmeklēšana ir labs veids, kā to spilgti atgādināt.
Video: Māris Martinsons
6.2 °C,
4.7 m/s,
99.6 % 
6.2 °C,
4.7 m/s,
99.6 %