Pilsētā

Šodien Jelgavas pilsētas domes vadība, Jelgavas Latviešu biedrības, Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra un iestādes «Kultūra» pārstāvji devās uz Rīgas Meža kapiem, lai godinātu aktrises Elzas Radziņas piemiņu.

«Mani pirmie soļi mākslā bija nenozīmīgi. Manam gaitu sākumam
nav nekāda salīdzinājuma ar tagadnes jaunajiem aktieriem, kuri jau
pēc pirmās lomas saņem preses uzmanību, par viņiem runā radio un
televīzijas pārraidēs, un tas ir labi, ka nav jānoveco, gaidot
pirmos panākumus,» tā, stāstot par savu dzīvi, reiz sacījusi
aktrise E.Radziņa, kurai šogad apritētu simts gadi. Izcilā aktrise
un Jelgavas Goda pilsone sniegusi lielu ieguldījumu latviešu
kultūrā, un šonedēļ, godinot viņas jubileju, E.Radziņu piemin arī
Jelgavā.

«Elza Radziņa mums, jelgavniekiem, ir īpaša – esam redzējuši
viņu spēlējam kopā ar Ādolfa Alunāna teātra aktieriem, darbā ar
mūsu idejām bagāto režisori Lūciju Ņefedovu. Izcilā aktrise vienmēr
bijusi spējīga aizkustināt, darbā ielikt sirdi, dvēseli un milzu
atdevi. Mēdz teikt, ka aktiera darbs ir gaistošs kā smiltis vējā,
bet ir aktieri, kuru vārdi un nospēlētās lomas ir mūsu tautas
kultūras vērtība,» E.Radziņu raksturo iestādes «Kultūra» vadītāja
vietniece Inta Englande. Šajā nedēļas nogalē, 12. februārī,
Jelgavas kultūras namā notiks E.Radziņai veltīts piemiņas pasākums
«Es palikšu jums neizdibināma. Elzai Radziņai 100», kurā
piedalīsies teātra zinātniece Rita Melnace, režisore L.Ņefedova,
Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra aktieri, sieviešu vokālais ansamblis
«Guns» un citi E.Radziņas talanta cienītāji, daloties atmiņu
stāstījumos par viņu. Bet līdz pat februāra beigām Jelgavas
pilsētas bibliotēkas nozaru literatūras abonementā būs skatāma
izstāde «Teātra karalienei Elzai Radziņai – 100», kurā apkopotas
grāmatas un raksti par izcilo latviešu aktrisi. «Domāju, ka Elzas
Radziņas māksla ir stipra – kā saka par sauli vai salu, kā saka par
smaržīgu zāļu tēju vai vīnu. Elzas Radziņas māksla ir dabiska un
bez aizturēm pārdzīvojuma atklāsmē,» monogrāfijā «Elza Radziņa»
1973. gadā rakstījusi grāmatas autore teātra zinātniece un
rakstniece Lilija Dzene.

Godinot E.Radziņas simtgadi, «Latvijas Pasts» izdevis īpašu
aploksni – tās speciālā zīmogošana notiks šo piektdien, 10.
februārī, Latvijas Nacionālajā teātrī no pulksten 10 līdz 18.
Aploksne «Elzai Radziņai 100» izdota 1000 eksemplāru tirāžā, un tās
dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. «Uz aploksnes attēlots
Elzas Radziņas portrets, kā arī teātra un kino mākslas simboli,
norādot uz aktrises ciešo saistību ar abām minētajām mākslas jomām.
Par jaunās aploksnes zīmogošanas vietu izvēlēts Nacionālais
teātris, jo aktrise, kas spēlēto lomu dēļ nereti dēvēta par
skatuves karalieni, tajā strādāja kopš 1954. gada,» informē
«Latvijas Pastā».

E.Radziņa (Podniece) dzimusi 1917. gada 10. februārī Harkovā. No
1925. līdz 1929. gadam mācījusies Jelgavas Skolotāju institūta
paraugpamatskolā, bet no 1929. līdz 1936. gadam – Jelgavas hercoga
Pētera ģimnāzijā. Pēc skolas beigšanas 1936. gadā E.Radziņa sāk
darboties Jelgavas latviešu teātra trupā kā koriste un dejotāja.
Pirmā uzstāšanās bija Rūdolfa Blaumaņa lugas «Skroderdienas
Silmačos» uzvedumā, kur viņa dejo Jāņu skatos un dzied
līgodziesmas, bet 1942. gadā aktrise iestājas Jelgavas teātra
studijā. E.Radziņa apgūst skatuves mākslas pamatus pie ievērojamā
padomju aktiera un režisora Osvalda Glāznieka. Viņa režijās 1942.
gadā top pirmās lomas – Arabella (F.Šillera «Fiesko») un Guste
(R.Blaumaņa «Indrāni). No 1945. līdz 1953. gadam E.Radziņa ir
Jelgavas Drāmas teātra aktrise. 1949. gadā viņa debitē kino ar
Raiņa māsas Doras Stučkas lomu Rīgas Kinostudijas filmā «Rainis».
1953. gadā viņa īslaicīgi bija Valmieras Drāmas teātra aktrise, bet
no 1954. gada strādāja Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī. Aktrise
ir nospēlējusi ļoti daudzas teātra un kinolomas, kas viņai nesušas
vairākas nozīmīgas godalgas – viņa ir Nopelniem bagātā skatuves
māksliniece, Tautas skatuves māksliniece, ieguvusi Triju Zvaigžņu
ordeni, Spīdolas balvu, Jelgavas Goda pilsones titulu un citus
nozīmīgus apbalvojumus. Māksliniece mūžībā aizgāja 2005. gada 18.
augustā.

Foto: Austris Auziņš