Šodien, 4. jūlijā, Latvijā atzīmē Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu. Jelgavnieki pulcējās piemiņas pasākumā pie Ebreju tautas genocīda piemiņas akmens, lai atsauktu atmiņā traģiskos Otrā pasaules kara laika notikumus un godinātu upurus.
«Šodien, 4. jūlijā, godinām ebreju tautas genocīda upurus,» piemiņas pasākumu ievadīja Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītājas vietniece Evika Kaufelde. Viņa atgādināja, ka pagājuši vairāk nekā 75 gadi kopš 1941. gada jūlija, kad pēc nacistu okupācijas varas atbalstītāji nodedzināja Rīgas lielo sinagogu. Sinagogas dedzināšana bija tikai sākums, un zvērības līdz pat 1945. gadam turpinājās visā Latvijas teritorijā, tostarp Jelgavā. Otrā pasaules kara laikā bojā gājuši vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju, un aptuveni seši miljoni cieta holokausta laikā Eiropā. Kā norāda Jelgavas ebreju biedrības vadītāja Lidija Ribkina.
«Mana vecmamma nošauta Otrā pasaules kara sākumā Sibīrijā,» stāsta Raisa, kura šodien ar vīru tradicionāli nolika ziedus pie Ebreju tautas genocīda piemiņas akmens. «Mammai tad bija 18 gadu,» stāsta Raisa, atklājot: pēc vecmammas nāves Raisas mamma ar diviem bērniem bēga uz Latviju un veiksmīgi atgriezās dzimtajā pilsētā Madonā. Traģiskos notikumus piedzīvoja brālis un māsa, savukārt pati Raisa mammai dzimusi vēlāk, pēckara laikā, Latvijā. «Jāatzīst, ka bērnība Madonā nebija viegla,» stāsta sieviete, uzsverot, ka runāt par ebreju tautību sākusi tikai pirms pieciem gadiem, lielāko dzīves daļu slēpjot patiesību no apkārtējiem. «Tagad esmu pieaugusi sieviete un uztveru to citādāk – es lepojos ar to, kas esmu,» atzīst Raisa, atsaucot atmiņā bērnību, kad juta apkārtējo naidu. «Nekad nevarēju saprast, kādēļ cilvēki mani ienīst, ja dzimu Latvijā un esmu tādā pati kā pārējie,» tā sieviete, piebilstot, ka agresija nākusi no bērniem, kuriem vecāki mācījuši attiecīgu izturēšanos. Savukārt Žannas ģimenes stāsts bijis nedaudz citādāks. «Manu vecmammu paspēja izvest no valsts pirms nežēlīgajām represijām,» tā Žanna, uzsverot, ka piemiņas pasākumā godina attālākus radiniekus, kuri nepaspēja aizbēgt no valsts okupācijas laikā.
«Šodien dzīvojam pasaulē, kura jau 75 gadus nezina kara šausmas. Savukārt dažādās pasaules vietās arvien biežāk izskan draudi, ka jautājumus, kuri saistīti ar teritorijām vai bruņojuma pielietojumu, varētu risināt ar spēka palīdzību,» uzrunājot pasākuma dalībniekus, norādīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, uzsverot, ka par traģiskiem notikumiem jārunā atkal un atkal, lai jaunā paaudze saprot, kādu ļaunumu var nodarīt karš un ka jautājumu atrisināšanai ar ieroču palīdzību nav attaisnojuma.
Jāpiebilst, ka piemiņas pasākums notika pie Ebreju tautas genocīda piemiņas akmens Zālītes ielā, kur Otrā pasaules kara laikā nogalināti daudzi Jelgavas ebreji. Piemiņas pasākumā par muzikālu pavadījumu gādāja vijolniece Anda Kalēja.
Foto: Austris Auziņš