Sniedza asenizācijas pakalpojumus, saņēma par to atlīdzību, bet savākto kanalizācijas saturu atstāja mežā – pēc šādas shēmas šogad pilsētā darbojamies pieķerts kāds asenizācijas pakalpojuma sniedzējs. Kā norāda Jelgavas reģionālajā Vides pārvaldē (JRVP), pateicoties iedzīvotāju vērībai, likumpārkāpējs tika pamanīts, viņa vaina tika pierādīta, bet piesārņotās vietas – savestas kārtībā.
Jelgavas reģionālās Vides pārvaldes Kontroles daļas vadītāja Evita Beitlere stāsta, ka par, iespējams, nelegālām asenizatora pakalpojuma sniedzēja darbībām sākotnēji informēja iedzīvotāji. Cilvēki ziņoja par asenizācijas automašīnu, kura atstāj kanalizācijas saturu «Latvijas Valsts mežu» teritorijā. «Apkopojot aculiecinieku sniegto informāciju, izdevās noskaidrot un atrast arī konkrēto pakalpojuma sniedzēju. Viņš strādāja kā fiziska persona ar nomātu automašīnu. Konstatējām, ka persona noslēdza līgumu ar notekūdeņu un nosēdumu pieņemšanas vietu Lapskalna ielā, SIA «Jelgavas ūdens» notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā, tomēr atkritumi tur šogad netika nodoti,» norāda E.Beitlere. Viņa skaidro: lai gan bija vairāki aculiecinieki, kuri apgalvoja, ka persona ar konkrēto automašīnu notekūdeņus nolējusi dažādās vietās ne vienu vien reizi, par pierādījumu tam nebija uzņemta neviena fotogrāfija vai video. «Šajā brīdī lūdzām palīdzēt iedzīvotājus, aicinot atsaukties tos, kuri izmantoja ar šo konkrēto automašīnu sniegtos pakalpojumus. Bijām patīkami pārsteigti, kad burtiski dienas laikā pie mums vērsās un informāciju sniedza ap 10 cilvēku,» tā E.Beitlere, papildinot: līdz ar šiem pierādījumiem arī asenizācijas pakalpojumu sniedzējs pārstāja noliegt savu vainu, iesniedza atzīšanās vēstuli un apņēmās savākt visus atkritumus. Šobrīd sešas vietas, kurās tika konstatēts piesārņojums, ir sakoptas. Administratīvais process vēl turpinās, tomēr ir skaidrs – personai par vides piesārņošanu un piegružošanu var būt uzlikts sods no 70 līdz 700 eiro.
E.Beitlere skaidro, ka šāda rakstura pārkāpumi regulāri notiek dažādos valsts reģionos, tomēr izsekot pārkāpējus ir izaicinājums – likumā nav noteikts, ka asenizācijas pakalpojuma sniedzējiem būtu nepieciešams saņemt JRVP atļauju. Obligāta prasība pakalpojuma sniedzējiem ir noslēgt līgumu ar notekūdeņu un nosēdumu pieņemšanas vietu, bet tālākais – vai šī vieta īsteno kādus uzraudzības pasākumus –, ir katra uzņēmuma kompetence. E.Beitlere norāda, ka šī konkrētā gadījuma izmeklēšanā liels ieguvums bija «Jelgavas ūdens» darba kārtība, jo, kā noskaidrojās, sadarbības līgumos ar asenizācijas pakalpojuma sniedzējiem ieviesta prasība par asenizācijas auto aprīkošanu ar navigācijas sistēmu, un dati bija pieejami arī par konkrēto asenizācijas auto. «Šāda prasība ir ļoti efektīvs veids, kā uzraudzīt asenizācijas pakalpojuma sniedzējus – redzēt, kur un kā viņi darbojušies. Tiesa, reti kurās notekūdeņu pieņemšanas vietās šāda prasība ir obligāta,» vērtē E.Beitlere.
Jāpiebilst, ka šobrīd līgums par notekūdeņu un nosēdumu pieņemšanu Lapskalna ielā «Jelgavas ūdens» notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā noslēgts ar četriem uzņēmumiem.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva
20.9 °C,
2 m/s,
85.8 % 
20.9 °C,
2 m/s,
85.8 %