No šodienas Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centra vestibilā apskatāma ukraiņu hologrammu izstāde – «Skitu zelts», kuros redzami no zelta veidoti mākslas darbi, kas savulaik atrasti skitu kurgānos jeb kapukalnos. Apskatīt vienreizējo izstādi ikvienas varēs līdz 14. novembrim.
Ritma Gaidamoviča
Hologrammās skatāms telpisks attēls, kas iegūts ar lāzera staru kūli. Tajās redzamas skitu ikonas, rotaslietas, rituālu krūkas un citi skitu zelta priekšmeti, kuru oriģināli glabājas muzejos Ukrainā, lielākā to kolekcija ir Kijevas vēsturisko dārgumu muzejā. Skaidrojumam jāpiebilst, ka skiti bija klejojošās zemkopju un lopkopju ciltis Melnās jūras apkārtnē. Jelgavas Ukraiņu kultūras centra «Džerelo» priekšsēdētāja Gaļina Jurčenoka atzīst, ka hologrammas dod lielisku iespēju redzēt to, kas parasti glabājas muzejos, attiecīgi ir apskatāms vien dodoties uz Ukrainu. Bet ar hologrammu palīdzību šos dārgumus iespējams daudz plašāk eksponēt.
Jelgavas Sabiedrības integrācijas birojs informē, ka saskaņā ar vēstures avotiem skitu mākslinieku darbi augstu vērtēti mākslas pasaulē. Viņi labi pratuši liešanas, kalšanas un gravēšanas darbus, tādējādi radot savu vienreizējo mākslas stilu. Skitiem raksturīgi dinamiski dzīvnieku attēlojumi – lēcienā, skrējienā un cīniņā. Meistari, izpildot pasūtījumus, attēloja konkrētas ainas no skitu dzīves, kā arī ainas no skitu eposiem.
Daudzus gadu tūkstošus līdz pat viduslaikiem, dažādas ciltis un tautas, nomainot cita citu Melnās jūras apkārtnes stepēs, veidoja kurgānus – augstus uzbērumus apbedījumiem. Visgrandiozākie un bagātākie piederējuši skitiem.
No paaudzes uz paaudzi seko mīti par neizsakāmām bagātībām kurgānos. Daudzos arī tika atrasti augstvērtīgi mākslas darbi. Atrastās bagātības nodotas valsts muzejiem, no kuriem lielākais glabātājs ir Kijevas vēsturisko dārgumu muzejs. Muzejā glabājas ievērojama skitu zelta kolekcija. Lielākoties priekšmeti izgatavoti no zelta vai dārgmetāla.
Foto: Ivars Veiliņš
4.6 °C,
3.3 m/s,
95.7 % 
4.6 °C,
3.3 m/s,
95.7 %