Šodien pie Jelgavas 4. vidusskolas pirmo reizi pacelts ekoskolu starptautiskais Zaļais karogs, bet atkārtoti šogad tas piešķirts Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādēm «Lācītis» un «Zīļuks».
«Ceļš uz balvas saņemšanu ilga divus gadus – pērn ieguvām ekoskolas nosaukumu, bet šogad esam viena no desmit Latvijas skolām, kas pirmo reizi saņem Zaļo karogu,» atklājot karoga pacelšanas pasākumu pie Jelgavas 4. vidusskolas, uzrunā teica skolas audzēkne Evelīna Šulca, reizē arī paskaidrojot, ka Zaļais karogs apliecina izglītības iestādes atbildīgo attieksmi pret apkārtējo vidi, zaļo domāšanu un veiksmīgu darbību vides izglītības programmā «Ekoskolas». Vides izglītības fonda Ekoskolu programmas Zaļā karoga balvu piešķir uz vienu mācību gadu un ikreiz tiesības uz to jāizcīna no jauna.
Ekoskolu programmas simbols – Zaļais karogs – dāvā lepnumu par kopā sasniegto, norādīja Ekoskolu programmas koordinatore, skolotāja Ginta Landorfa. «Saņemtā balva apliecina to, ka veidojam skolēnos izpratni par dabu un tās vērtībām, iesaistāmies dažādos vides projektos, konkursos, šķirojam atkritumus, vācam makulatūru, kā arī piedalāmies dažādās sportiskās aktivitātēs. Neaizmirsīsim mūsu vides kodeksu, turpināsim iesākto, rūpēsimies par vidi un nākotni visi kopā,» aicināja G.Landorfa. Savukārt skolas direktors Agris Celms pateicās skolotājiem un visiem skolas audzēkņiem, kuri piedalījušies pasākumos, lai skolai izcīnītu Zaļo karogu. «Ir ārkārtīgi svarīgi, ka saudzējam dabu un dzīvojam vidē, kurā pēc simts un tūkstoš gadiem varēs dzīvot arī nākamās paaudzes. Mums visiem jāmācās saimniekot gudri un videi draudzīgi,» tā skolas direktors A.Celms.
Skolas rosinājumu domāt un dzīvot zaļi, atzinīgi vērtē skolas Ekopadomes skolnieces, 10. klases audzēknes Karolīna Mīļā un Lelde Bērziņa. Abas piedalījušās arī ekoskolu forumos. Viņas pastāstīja – līdz brīdim, kad skola ieguva ekoskolas nosaukumu, nebija aizdomājušās par dabas resursu taupīšanu un vides saudzēšanas iespējām. Uzzinātais liek satraukties par dabas spēju pastāvēt, tādēļ kopā ar skolasbiedriem tagad cītīgi šķiro atkritumus, cenšas neizmantot plastmasu, pievērš lielu uzmanību ūdens un elektrības patēriņam, cenšoties tos taupīt. Vienlaikus par vidi rūpēties aicina arī ģimeni, draugus, paziņas. «Atkritumus šķirot ir viegli, bet ir grūti atrast, piemēram, ar ko var aizvietot plastmasu. Par to jāpiedomā, kaut vai veikalā pērkot ūdeni, lielākoties to tirgo plastmasas pudelēs,» norāda K.Mīļā.
Jāatgādina, ka starptautiskā Zaļā karoga balva ir kvalitātes zīme, ar ko lepoties – to saņem tikai tās skolas, kas ilgstošā laika posmā spēj demonstrēt izcilas aktivitātes vides jomā. Lēmumu par skolu apbalvošanu pieņem Ekoskolu programmas nacionālā žūrija, kuras sastāvā ir valsts institūciju un sabiedrisko vides aizsardzības un izglītības organizāciju pārstāvji.
Jāpiemin, ka ekoskolu programma Latvijā darbojas jau 17 gadus un ir plašākā vides izglītības programma Latvijā un arī pasaulē. Šogad Ekoskolu programmas apbalvojumus par sasniegumiem vides izglītībā saņēmušas 178 izglītības iestādes. Savukārt pasaulē kopumā Ekoskolu programmā iesaistītas aptuveni 40 000 skolas 60 pasaules valstīs, iesaistot sešus miljonus skolēnu.
Foto: «Jelgavas Vēstnesis»
3.6 °C,
3.6 m/s,
95 % 
3.6 °C,
3.6 m/s,
95 %