Kristīne Langenfelde
Tikai 19,6% Zemgales autovadītāju varētu iztikt bez sava auto, turklāt 72,7% uzskata, ka nekad nav pārkāpuši satiksmes noteikumus.
Šāds «GE Money Bank» pētījums veikts sešās Eiropas valstīs – Vācijā, Čehijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Latvijā. Tā ietvaros katrā valstī aptaujāti vairāk kā 600 respondentu vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Iegūtie pētījuma dati ir reprezentatīvi attiecībā pret visiem attiecīgo valstu autovadītājiem. Latvijā pētījumu veica pētījumu centrs SKDS, bet pārējās valstīs – «TNS Asia».
Pētījumā arī noskaidrots, ka 77,5% zemgaliešu, vadot auto, mēdz pārsniegt atļauto maksimālo ātrumu, 29,6% ēd, bet 38,6% runā pa mobilo telefonu bez brīvroku sistēmas, kas gan ir zemākais rādītājs no visiem Latvijas reģioniem.
Zemgaliešu autovadītāju īpašais talants ir spēja apvārdot policistus tā, lai nebūtu jāmaksā nedz soda nauda, nedz jāsaņem soda punkti. To spēj 30,5% zemgaliešu. Salīdzinājumam Kurzemē tas izdodas tikai 14,1%.
Pretstatā 92% vāciešu braucot runā pa mobilo telefonu izmantojot brīvroku sistēmu, tikai 11% čehu pie stūres ēstu, bet veiksmīgi apvārdot policistus spēj vien 6% vācu un čehu autobraucēju.
Bet 19% rumāņu mēdz flirtēt ar citiem autovadītājiem vai garāmgājējiem, Zemgales autovadītāji ir kautrīgāki – to darītu 9,4%. Ungārijā, savukārt, 11% sieviešu mēdz krāsoties pie auto stūres, Rumānijā tikai 2%, bet Zemgalē – 8,8%.
Nervozākie braucēji Centrālajā un Austrumeiropā ir Čehijā – 30% no tiem, vadot auto, satraucas, it īpaši braucot pa pilsētu. Ungārijā auto vadīšana satrauc 18%, bet Zemgalē 23,4% respondentu.
Turklāt 69% čehu braucot lamājas uz citiem autovadītājiem vai garāmgājējiem, neatpaliek arī Vācijas autovadītāji – attiecīgi 67%, kamēr vispieklājīgākie ir rumāņi (24%). Zemgalē mēdz lamāties 55,1% autovadītāju.
Savukārt 29% vāciešu mēdz skaļi dziedāt un 93% klausīties mūziku, bet visretāk dzied rumāņi – 14%. Latvijā pie stūres dzied 24% autovadītāju – biežāk sievietes, gados jaunākie aptaujas dalībnieki (18-30 g.v.) un vidzemnieki (29%), bet vismazāk – Latgales iedzīvotāji (18%). Zemgalē labprāt skaļi dzied 21,8% autovadītāju.
Savukārt apgalvojumam «Es nekad neesmu pārkāpis satiksmes noteikumus» Latvijā kopumā piekrīt 59% autovadītāju; kamēr tikai katrs ceturtais čehs un vācietis atzīt, ka šis apgalvojums atbilst viņu uzvedībai.
Vienlaikus maksimālo ātrumu vairāk pārsniedz tieši latvieši (78%), visbiežāk Rīgas un Pierīgas autovadītāji – šādi rīkojas vairāk nekā 80%.
No aptaujātajām valstīm visretāk ātrumu pārsniedz rumāņi un čehi – 51%.
Savu dzīvi bez auto nespēj iedomāties 74% Latvijas iedzīvotāju
Latvijā bez automašīnas nevarētu iztikt 74% iedzīvotāju, kamēr Rumānijā auto pietrūktu vien 59%. Vēl vairāk Eiropā no auto ir atkarīgi tikai poļi – tur bez auto nevarētu iztikt 76% iedzīvotāju.
Latvijā vidēji mēnesī auto uzturēšanā, iekļaujot degvielu, tiek ieguldīti 112 latu. Zemgalē 31,9% autovadītāju savam spēkratam mēnesī tērē līdz 50 latiem, lai gan tajā pašā laikā teju katrs ceturtais tērē 51 līdz 100 latu mēnesī.
Kopumā tēriņu apjomi Latvijā ir otri augstākie tūliņ aiz Vācijas – tur šis ieguldījums ir aptuveni 154 latu. Vismazāk līdzekļu sava spēkrata uzturēšanai tērē čehi un ungāri – aptuveni 70 latu mēnesī.
Zemgalē 30% auto īpašnieku auto apkopē mēnesī pavada vairāk nekā divas stundas, kas ir augstākais rādītājs starp visiem Latvijas reģioniem.
Turklāt visās sešās aptaujātajās valstīs populārākais auto izmantošanas mērķis ir ceļš uz un no darba – Zemgalē šādi auto izmanto 36,6% iedzīvotāju. Vismazāk uz un no darba ar auto dodas rumāņi – vien 36%.
Savukārt 13,5% zemgaliešu, braucot ar auto, labprāt dodas iepirkties, bet 28,7% auto ir darba daļa.
Vēl jāpiebilst, ka vistīrākās automašīnas Centrālajā un Austrumeiropā ir rumāņiem, jo 89% respondentu ir svarīgi, lai viņu auto būtu spodrs gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Zemgalē tas ir svarīgi 67,4% auto īpašnieku, bet Vācijā – tikai 47% (viszemākais rādītājs).
GE Money Bank Patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu pārdošanas pārvaldes direktors Viktors Toropovs secina: «Auto veido būtisku mūsu tēriņu daļu. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos vairāk jādomā par to, uz kurieni braucam un vai ir vērts šajā braucienā doties ar auto. Piemēram, pilsētas centrā var pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ņemot vērā laiku, kas tiek pavadīts sastrēgumos un stāvvietu izmaksas; varbūt labāk pašam, it sevišķi vasarā, nomazgāt auto vai iztīrīt tā salonu. Jāpiebilst, ka iztikas minimums Latvijā ir 160 latu, līdz ar to 112 lati, ko iztērējam uz auto vien, ir daudz.»