Laikā no 2004. līdz 2009. gadam iedzīvotāji visvairāk mēģinājuši piekukuļot policistus, muitniekus, Ceļu satiksmes drošības direkcijas amatpersonas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes darbiniekus, secināts sabiedriskās politikas centra «Providus» veiktajā pētījumā «Korupcijas °C», apkopojot statistiku par koruptīvo noziedzīgo nodarījumu iztiesāšanu.
Tāpat ir mēģināts piekukuļot robežsargus un pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekus.
«Providus» pētnieks Valts Kalniņš preses konferencē prezentēja apkopoto statistiku, kas liecina, ka piecos gados tieši Valsts policijas amatpersonas ir visvairāk tiesātas par koruptīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tas gan neliecina, ka policisti ir viskorumpētākie, jo viņu skaits attiecībā pret citu iestāžu amatpersonu skaitu ir daudz lielāks.
Pagājušajā gadā kopumā ir tiesātas 60 valsts amatpersonas, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu ir par 85 personām mazāk. Šie dati, pēc Kalniņa domām, ir satraucoši, jo redzams liels lietu skaita samazinājums. Arī attaisnoto personu skaits pagājušajā gadā bijis gana augsts – aptuveni 18%.
2009. gadā vērojams būtisks lietu skaita samazinājums par robežsargu un muitas darbinieku izdarītiem koruptīviem noziegumiem, bet tas daļēji esot jāsaista ar Latvijas pievienošanos Šengenas zonai.
Kalniņš norādīja, ka nosacīti nozīmīgāko tiesāto valsts amatpersonu vidū visvairāk ir tiesu izpildītāju, pašvaldību priekšsēdētāju, valsts vai pašvaldību uzņēmumu vadītāju, izglītības iestāžu vadītāju, kā arī prokuroru un tiesnešu. Reāli piespriestu cietumsodu gan ir visai maz. Kopumā no piecos gados notiesātajām amatpersonām reāls cietumsods piespriests nelielam skaitam cilvēku – pērn tikai sešiem, 2008. gadā – 21 personai, 2007. gadā – 20, 2006. gadā – 16, 2005. gadā – piecām, bet 2004. gadā – 15.
Analizējot datus, vērojams vispārējs kritums korupcijas apkarošanas ziņā. Kalniņš atzīmēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) izmeklēto lietu īpatsvars, kas nonākušas līdz tiesai, nav pārlieku liels. Tā, piemēram, 2008. un 2009. gadā birojs prokuratūrai nosūtījis pa 16 lietām katru gadu.
Iespējams, KNAB iekšējie resursi ir nepamatoti sadalīti, teica Kalniņš. Viņaprāt, dažādajām komisijām vajadzētu pārbaudīt, vai pietiekami daudz resursu KNAB velta tieši korupcijas apkarošanas darbam.
Vērtējot šos datus, Kalniņš secina, ka «trekno gadu» laikā tā dēvētā mazā korupcija jeb neliela apmēra kukuļi tika ņemti daudz retāk, jo amatpersonām bija labas algas un nebija nepieciešams riskēt pāris latu dēļ, taču tagad, kad valstī jau ir ieilgusi finanšu krīze, atkal šādu gadījumu skaits varētu pieaugt.
Runājot par pašreizējām problēmām KNAB iekšienē, Kalniņš atzina, ka biroja spējas un kapacitāte korupcijas apkarošanas jomā ir mazinājusies un iedzīvotājiem zūd motivācija ziņot par kādiem pārkāpumiem.
Apkopotie dati aptver visas krimināllietas, kurās personas tiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, kas paredzēti Krimināllikuma XXIV nodaļā, pirmajā tiesu instancē laikā no 2004. līdz 2009. gadam. Iztiesāšanas rezultāti parādīti atbilstoši stāvoklim 2010. gada oktobra beigās.
Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā ietver dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu un citus nodarījumus.
Visi «Korupcijas °C» rakstu sērijas izlaidumi un dati ir pieejami arī internetā. Datu vizualizāciju pēc «Providus» pasūtījuma sagatavojis Jurģis Bērziņš.
LETA
10.4 °C,
1.5 m/s,
64.6 % 
10.4 °C,
1.5 m/s,
64.6 %