Mājokļa uzturēšanas izdevumi pērn ir sasnieguši 90 latus mēnesī, kas ir 17,2% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, un mājokļa uzturēšanas izdevumi atstāj būtisku robu mājsaimniecības budžetā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktais apsekojums.
Lai arī mājokļa uzturēšanas izdevumi pērn ir pieauguši par vienu latu, tomēr pirmo reizi kopš 2008.gada mājokļa uzturēšanas izdevumu pieaugumu ir apsteidzis iedzīvotāju ienākumu pieaugums, līdz ar to par 0,7 procentpunktiem ir samazinājusies mājokļa uzturēšanas izdevumu attiecība pret mājsaimniecības ienākumiem.
Tikai 12% no kopējā mājsaimniecību skaita šādus izdevumus neuzskata par apgrūtinošiem. Mājokļa uzturēšanas izdevumu slogs visaugstākais ir mājsaimniecībām ar zemākajiem ienākumiem. Šīs mājsaimniecības mājokļa izmaksu segšanai 2012.gadā tērēja 34% no to rīcībā esošā ienākuma. Gandrīz divas trešdaļas mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem mājokļu uzturēšanu izmaksu veikšanu vērtē kā ļoti apgrūtinošu mājsaimniecības budžetam.
Pagājušajā gadā 21,7% mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ bija palikušas parādā par komunālo pakalpojumu rēķiniem. Ja to mājsaimniecību īpatsvars, kuras ir bijušas parādā par komunālo pakalpojumu rēķiniem vienu reizi, 2008.-2012.gadā ir bijis stabils un tuvu 4%, tad to, kuras bijušas parādā divas un vairāk reizes, pieaudzis no 7,6% 2008.gadā līdz 17,5% 2012.gadā.
Komunālos pakalpojumu rēķinus visgrūtāk ir apmaksāt mājsaimniecībām, kurās ir viens pieaugušais ar bērniem līdz 17 gadu vecumam – 44% šādu nepilno ģimeņu naudas trūkuma dēļ ir bijušas parādā par komunālo pakalpojumu rēķiniem.
Datu avots par mājokļa izmaksām ir «Eiropas Savienības Statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)» apsekojums. Šajā apsekojumā 2012.gadā tika aptaujāti 6500 mājsaimniecību un tika intervēti 13 000 16 gadus veci un vecāki respondenti. 2013.gada dati tiks apkopoti EU-SILC 2013.gada apsekojumā, kurš sāksies šā gada martā un ilgs līdz jūnija beigām.
LETA
17.2 °C,
5.2 m/s,
89.3 % 
17.2 °C,
5.2 m/s,
89.3 %