Divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekami uzkrājumi, tai pašā laikā uz uzkrāto līdzekļu apjomu nākotnē cilvēki skatās optimistiski, rāda «Hansabankas» pētījums par uzkrāšanas paradumiem.
Vairums cilvēku dzīvo no mēnešalgas un ar uzkrāto naudas apjomu var segt tikai aptuveni viena mēneša sadzīves izdevumus, stāsta «Hansabankas» sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Svilāns.
Pētījums parāda, ka patlaban gandrīz 70 procentiem respondentu kopējais uzkrājumu apjoms ir mazāks par 500 latiem.
Ja salīdzina vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes, vīrieši ir daudz optimistiskāki – katrs piektais Latvijas vīrietis plāno, ka pēc desmit gadiem būs uzkrājis vairāk nekā 50 000 latu. Sievietēm šādu plānu nav, un savās nākotnes prognozēs viņas ir daudz piezemētākas jeb reālistiskākas – 64 procenti sieviešu uzskata, ka pēc desmit gadiem uzkrājumi būs līdz 1000 latu, bet 24 procenti – līdz 5000 latu.
Pētījuma dati apliecina, ka vēl joprojām visbiežāk izmantotais Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veids ir konts. 53 procenti Latvijas iedzīvotāju izmanto kontu bankā, otrajā vietā ir līdzekļu uzkrāšana pensiju fondos, bet trešajā vietā ar 19 procenti ir krājkonta izmantošana.
Jo augstāki ienākumi, jo vairāk līdzekļus iegulda dažādos finanšu instrumentos – pensiju fondos, izvēlas depozītnoguldījumu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, krājkontu vai fondus.
Gandrīz puse cilvēku ar augstiem ienākumiem ir dalībnieki pensijas 2. vai 3. līmenī, līdzekļu uzkrāšanai izvēlas kontu – 31 procents, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu – 27 procenti vai depozītu – 24 procenti.
Cilvēki ar zemiem ienākumiem līdz 250 latiem mēnesī līdzekļu uzkrāšanai galvenokārt izmanto tikai bankas kontu – 69 procenti, bet mazāk pensiju fondus – 22 procenti, krājkontu – 16 procenti vai depozītu – 1 procents.
«Hansabankas» Investīciju produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Reinis Jansons norāda, ka pagaidām iedzīvotāju uzkrājumi nav pietiekami, taču pozitīva ir iedzīvotāju izpratnes palielināšanās par uzkrājumu nozīmi.
Respondentu atbildes par kopējo uzkrājumu apjomu rāda, ka vairākumam jeb 68 procenti tie ir mazāki par 500 latiem. 13 procentiem cilvēku tie ir mazāki par 1000 latiem, 11 procentiem – no 1000 latiem līdz 5000 latiem, bet 5 procenti – lielāki par 10 000 latu.
Tai pašā laikā Latvijas iedzīvotāji, it īpaši vīrieši, uz savu finansiālo stāvokli nākotnē skatās optimistiski. 54 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc 10 gadiem uzkrājumu apjoms būs vismaz 1000 latu liels. Gandrīz katrs trešais respondents uzskata, ka ietaupījumu apjoms sasniegs 1000 līdz 5000 latu, bet 7 procenti uzskata, ka tas būs lielāks par 50 000 latu.
«Hansabankas» aptaujā, kuru veica «OMD Snapshots», piedalījās 909 respondenti Rīgā, Latvijas pilsētās un lauku reģionos.
www.leta.lv
20.7 °C,
2 m/s,
80.9 % 
20.7 °C,
2 m/s,
80.9 %