24.3 °C, 1.6 m/s, 72.4 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPētījums: Latvijas iedzīvotājiem trūkst izpratnes un saprotamas informācijas par pensiju līmeņiem un to lietderību
Pētījums: Latvijas iedzīvotājiem trūkst izpratnes un saprotamas informācijas par pensiju līmeņiem un to lietderību
19/08/2008

Latvijas iedzīvotājiem trūkst izpratnes un saprotamas informācijas par pensiju līmeņiem un to lietderību, liecina «GE Money Bank» veiktā pētījuma «Attieksmes par trešo pensiju līmeni izpēte» rezultāti.

Latvijas iedzīvotājiem trūkst izpratnes un saprotamas
informācijas par pensiju līmeņiem un to lietderību, liecina «GE
Money Bank» veiktā pētījuma «Attieksmes par trešo pensiju līmeni
izpēte» rezultāti.

 

Tikai 20% Latvijas iedzīvotāju veic iemaksas pensiju trešajā
līmenī, bet 49% nekad par to nav domājuši. Pensiju trešajā līmenī
iemaksas veic 6,6% iedzīvotāju jeb 12,4% ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju, bet 60% neatšķir dažādus pensiju līmeņus.

30% iedzīvotāju, kuru vecums pārsvarā ir no 18 līdz 35 gadiem,
nevēlas domāt par vecumdienām, bet 24% vārdu salikums «pensijas
līmenis» asociējas ar «nabaga atstumtajiem pensionāriem» un 21% –
ar trūkumu. Vienlaikus 24% Latvijas iedzīvotāju neuzticas bankām,
bet 23% neizprot trešā pensiju līmeņa nepieciešamību un nozīmi.

Kopumā pētījumā secināts, ka iedzīvotāji neuzticas valstij,
ekonomikai, inflācijai, bankām un spējai nodzīvot līdz pensijas
vecumam.

Šodien notikušās diskusijas par demogrāfiskās situācijas ietekmi
uz ekonomiku un pensiju sistēmu gaitā Labklājības ministrijas
valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks norādīja, ka kopumā
Latvijas pensiju sistēma ir progresīva, bet problēma slēpjas tajā,
ka lielai daļai cilvēku nav brīvu līdzekļu, ko ieguldīt pensiju
fondos, lai veicinātu savu materiālo labklājību vecumdienās.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs ekonomists Andris
Strazds uzsvēra, ka pensiju paaudžu solidaritātes shēma nākotnē
spēs nodrošināt tikai minimumu iztikšanai, nevis līdzīgu dzīves
līmeni kā Rietumvalstu pensionāriem.

Ekonomists skaidroja, ka pašlaik tikai aptuveni 150 000 Latvijas
iedzīvotāju ir uzkrājumi, vienlaikus paužot cerību, ka to skaits
pieaugs, jo pretējā gadījumā aizvien vairāk aktīvu piederēs
ārzemniekiem, bet Latvijas iedzīvotājiem nāksies aizņemties un
maksāt procentus ārvalstu kreditoriem.

Komercbanku asociācijas Pensiju fondu komitejas vadītāja Rudīte
Zvirgzdiņa informēja, ka Latvijā jau desmit gadus darbojas pensiju
fondi un to popularitāte aizvien pieaug. Latvijā pastāv 18 dažādi
pensiju fondi ar dažādiem riskiem, kuru rīcībā esošā nauda
ieguldīta gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs.

«GE Money atklātais pensiju fonds» izpilddirektors Vladislavs
Mironovs skaidroja, ka sabiedrība ir nepietiekami informēta par
pensiju līmeņiem un to nozīmi. Viņš atzina, ka izglītošanas jomā
nepieciešama valsts un finanšu sektora ciešāka sadarbība, lai
kopīgiem spēkiem informētu sabiedrību par nepieciešamību
iesaistīties trešajā pensiju līmenī.

Alliks savukārt pauda pārliecību, ka valsts savas kompetences un
līdzekļu robežās ir veikusi pietiekamu informatīvo darbu un
cilvēkiem pašiem jāmeklē ceļi, kā uzzināt par labākajiem uzkrāšanas
veidiem vecumdienām.

 

www.leta.lv