17.9 °C, 0.9 m/s, 90.8 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPētījums: Cilvēki vairāk gatavi naudu tērēt, nevis krāt
Pētījums: Cilvēki vairāk gatavi naudu tērēt, nevis krāt
18/05/2009

Vairums Latvijas iedzīvotāju negaidīti iegūtu naudu galvenokārt iztērētu, un krietni mazāk ir tādu, kas būtu gatavi arī uzkrāt vai ieguldīt, liecina pētnieciskās kompānijas «Data Serviss» sadarbībā ar ziņu aģentūru LETA veiktās aptaujas rezultāti.

Vairums
Latvijas iedzīvotāju negaidīti iegūtu naudu galvenokārt iztērētu,
un krietni mazāk ir tādu, kas būtu gatavi arī uzkrāt vai ieguldīt,
liecina pētnieciskās kompānijas «Data Serviss» sadarbībā ar ziņu
aģentūru LETA veiktās aptaujas rezultāti.

Pētījumā, kura laikā no 3. līdz 9.
aprīlim visā Latvijā tika iztaujāti 1007 iedzīvotāji, tika vaicāts,
kā cilvēki rīkotos, ja negaidīti saņemtu
5000
latu
. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādai
stratēģijai iedzīvotāji esošajā ekonomiskajā situācijā dod
priekšroku – tērēšanai, uzkrāšanai, parādu atdošanai, aizdošanai
vai ieguldīšanai biznesā. Detalizētākus atbilžu variantus analīzes
gaitā apvienoja piecās minētajās stratēģijās. Viens respondents
varēja izvēlēties vairākas atbildes.

Naudu tērēt bija gatavi 59% no tiem, kuriem
jau ir reāli naudas uzkrājumi, un 62% no tiem, kuriem uzkrājumu
nav. Tomēr raksturīgi, ka cilvēki ar uzkrājumiem biežāk par citiem
turpinātu arī krāt – šādu stratēģiju izvēlējās 47% no
aptaujātajiem, kuriem jau ir uzkrājumi, kamēr starp pārējiem tādu
bija 34%.

Kā norāda «Data Serviss» sociālo procesu
pētnieks Māris Brants, jautājums ir aktuāls tāpēc, ka naudas
līdzekļu netērēšana padziļina ekonomisko krīzi. Iedzīvotāji, kuriem
ir uzkrājumi, gaida tālāku cenu kritumu un iespējas iecerēto
iegādāties vēl izdevīgāk vai arī baidās no tālākas ekonomiskās
situācijas pasliktināšanās, tāpēc pagaidām naudu pietaupa. Tas
savukārt neļauj pelnīt uzņēmējiem, valstij iekasēt nodokļus un
ekonomikai atveseļoties kopumā. Tērēšanas bums, kas bija raksturīgs
iepriekš, ir pāraudzis taupīšanas bumā.

Tērēšanas stratēģiju biežāk par citiem
izvēlētos gados jaunākie un cilvēki ar pamatizglītību. Latvieši
kopumā min vairāk naudas izlietojuma veidu par cittautiešiem – viņi
biežāk par cittautiešiem gan uzkrātu, gan tērētu. Raksturīgi arī,
ka tie, kas izvēlētos naudu krāt, biežāk nekā citi neatbild uz
jautājumu par saviem ienākumiem.

Salīdzinoši niecīgs skaits atbildēja, ka būtu
gatavi ieguldīt biznesā – šādu atbildi sniedza 4% aptaujāto ar
uzkrājumiem un 6% pārējo.

www.leta.lv