Latvijas Universitātes (LU) pētnieki sadarbībā ar «Latvijas mobilo telefonu» (LMT) izstrādājuši unikālu pētījumu «Latvijas uzņēmējdarbības indekss», kas parāda Latvijas pilsētu un novadu ekonomisko aktivitāti. Pamatojoties uz informāciju par telefona zvaniem un īsziņām, secināts, ka Jelgavā vislielākā ekonomiskā aktivitāte ir darbdienās, jo īpaši otrdienās un trešdienās, tāpēc mūsu pilsēta iedalīta pie darbarūķu tipa. Pētnieki norāda, ka brīvdienās ekonomiskā aktivitāte Jelgavā samazinās un mēs par maz izmantojam brīvdienu potenciālu.
Par pamatu veiktajam pētījumam ņemta ienākošo un izejošo telefonu zvanu, sūtīto un saņemto īsziņu analīze LMT tīklā laika posmā no 2015. gada jūlija līdz 2017. gada janvārim – 546 dienas 24 stundu intervālā. Rezultātā ir noskaidrota visu Latvijas novadu un pilsētu ekonomiskā aktivitāte, izdalot 8 dažādus tipus: darbarūķi, harmoniskie, mērenie, apātiskie, atpūtnieki, ballētāji, hēdonisti un Viļānu fenomens.
Jelgava iedalīta pie darbarūķu tipa un ir starp tām 14 Latvijas pašvaldībām, kas ir galvenais Latvijas ekonomikas dzinējspēks, nodrošinot lielāko darba ražīgumu un pienesumu Latvijas tautsaimniecībā. «Jelgavnieki ir vieni no strādīgākajiem, jo dati apliecina, ka visaugstākā aktivitāte pilsētā ir tieši darbdienās. Lai gan darba nedēļa ir no pirmdienas, lielākā rosība Jelgavā sākas tikai otrdienā, bet jau ceturtdienā, piektdienā ir jūtams zvanu un īsziņu intensitātes kritums. Tas nozīmē, ka jelgavnieki visaktīvāk strādā otrdienās un trešdienās,» par pētījumā iegūtajiem datiem stāsta LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns vadošais pētnieks asociētais profesors Gundars Bērziņš.
Viņš norāda, ka galvenā Jelgavas īpatnība ir: izteikti maza aktivitāte brīvdienās. «Jelgavā ir novērots viens no augstākajiem kritumiem starp darba nedēļu un brīvdienām. Tas nozīmē, ka jelgavnieki brīvdienās brauc prom no pilsētas, iespējams, uz tuvējiem laukiem. Izņemot Rīgu, nekur citur tik būtiska krituma ekonomiskās aktivitātes ziņā starp darbdienām un brīvdienām nav,» stāsta vadošais pētnieks, piebilstot, ka atšķirībā no citām pilsētām un novadiem Jelgavā nav ievērojamas sezonālas svārstības, lai gan esam studentu pilsēta un vasarā studenti no pilsētas izbrauc. «Gada šķērsgriezumā viszemākā ekonomiskā aktivitāte ir jūlijā. Iespējams, tas skaidrojams ar atvaļinājumu laiku, kad daudzi dodas atpūsties ārpus pilsētas,» pieļauj G.Bērziņš.
Viņš spriež: lai pilsētas resursi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi, Jelgavai vairāk jāpiestrādā, lai ekonomiskā aktivitāte uzlabotos arī brīvdienās, proti, ir jādara viss, lai arī brīvdienās Jelgavā būtu saistošas nodarbes un pilsētnieki vairāk laika pavadītu uz vietas. Vēl viens būtisks aspekts, kā izmantot brīvdienu potenciālu, – vairāk strādāt ar tūristu piesaisti, lai viņi gribētu atbraukt un pavadīt laiku šeit,» tā G.Bērziņš, uzsverot, ka šī pētījuma rezultāti ļauj izdarīt prognozes par ekonomiskās aktivitātes izmaiņām pašvaldībā, kalpo par attīstības stratēģijas izstrādes, lēmumu pieņemšanas un izvērtēšanas, kā arī investīciju ienesīguma rīku uzņēmējiem. «Šie ir dati, kas dod iespēju, piemēram, prognozēt ielu izmantošanas intensitāti, palīdzēt izšķirties par dažādu investīciju veikšanu vienā vai otrā vietā. Investīciju atdeves mērījumi ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kāpēc vispār projektu sākām,» atzīst vadošais pētnieks.
Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs:
«Patīkami, ka šajā pētījumā mēs gūstam apliecinājumu tam, ka Jelgava tiek pozicionēta kā darbarūķu pilsēta. Jelgava ir viens no aktīvākajiem uzņēmējdarbības centriem Latvijā, un to apstiprina arī šis pētījums. Neapšaubāmi, šos datus pašvaldība izmantos kā izziņas materiālu, plānojot attīstību.
Pētījuma izstrādē bija iesaistīti arī LLU mācībspēki, un man bija iespēja ar viņiem pārspriest pētījuma rezultātus, tāpat pētījums prezentēts Latvijas Pašvaldību savienībā. Ja mēs skatāmies uz Latviju kopumā, tad tas ļoti labi parāda teritoriālo sadalījumu – ir pašvaldības, kurās iedzīvotāji ir aktīvi visas nedēļas garumā, pašvaldības, kurās izteikta aktivitāte ir darbdienās, kā arī pašvaldības, kurās iedzīvotāju pieplūdums jūtams tikai brīvdienās. Vienlaikus pētījums konkrētā pašvaldībā ļauj izcelt vietas, kur iedzīvotāju aktivitātei ir tendence augt. Piemēram, mūsu pilsētā tas ļoti labi redzams Pasta salā, kur līdz ar pašvaldības ieguldījumu salas sakārtošanā būtiski palielinājusies cilvēku plūsma – tātad investīcijas šajā objektā iedzīvotāji ir novērtējuši. Līdz ar to pašvaldība no šī pētījuma spēj iegūt arī datus par sava darba kvalitāti. Protams, dati rāda arī to, ka mums vēl ir uz ko tiekties, jo izteikti augsta strādājošo aktivitāte mūsu pilsētā ir otrdienās un trešdienās, bet pārējās dienās tā nedaudz sarūk. Tāpat pētījums mums atgādina, ka Jelgavai arvien jāturpina strādāt, lai piesaistītu tūristus. Šobrīd aktīvi darbojamies, lai Zemgales pašvaldības mērķtiecīgi izstrādātu kopīgus tūrisma maršrutus, kas ļautu pagarināt tūristu uzturēšanās laiku mūsu pusē.»
Arta Nordmane, «NP Jelgavas biznesa parks» pārvaldniece:
«Es īsti negribētu piekrist tam, ka jelgavnieki aktīvi strādā tikai otrdienās un trešdienās. Vismaz savā biznesa vidē jūtam, ka visas darbdienas ir vienlīdz piesātinātas, nemaz nerunājot par situācijām, ja tuvojas kāda projekta izpildes termiņš vai, piemēram, mēneša beigas, – tad noteikti netiek skaitītas ne darba stundas, ne nedēļas dienas. Iespējams, pētījums šādu niansi uzrāda tieši tāpēc, ka aktivitāte ir mērīta, par pamatu ņemot mobilo sakaru izmantošanu. Ja tas ir tā, tad varbūt tam var arī piekrist, jo pirmdienas daudzviet tradicionāli ir plānošanas laiks, kad darbinieki vairāk strādā dažādās sapulcēs, apspriedēs, un pētījums to neuzrāda.
Savukārt par Jelgavu kā par darbarūķu pilsētu, kurā ir attīstīta ražošana, manuprāt, šaubām nevajadzētu būt nevienam. Kaut vai paskatoties uz to, kā ir mainījusies uzņēmējdarbības vide Aviācijas ielas apkaimē, cik strauji tā attīstījusies. Vai daudzi vēl atceras, cik nolaista šī vieta bija pirms gadiem 15? Arī mēs savā biznesa parkā investoriem esam veiksmīgi spējuši pierādīt, ka Rīgas vietā vienlīdz labi var izvēlēties Jelgavu. 10 gadu laikā, kopš biznesa parks darbojas, no 70 000 kvadrātmetru plašajām ražošanas telpām ar ražotnēm esam aizpildījuši jau 90 procentus – arī tas ir piemērs tam, kā aug Jelgavas biznesa vide.
Es arī nevaru piekrist tam, ka Jelgava ir pasīva nedēļas nogalēs. Kopš dzimšanas esmu jelgavniece, un, salīdzinot ar agrākiem laikiem, man gan šķiet, ka arī brīvdienās pilsētas ielās cilvēku ir daudz. Kaut vai Pasta salā – to novēroju ikreiz, kad tur pastaigājos vai skrienu.»
Inese Pelše-Lukša, restorāna «Pilsētas elpa» līdzīpašniece:
«Mūsu bizness ir tas, kas izjūt cilvēku aktivitāti pilsētā gan darbdienās, gan brīvdienās, un, jā, atšķirības ir manāmas. Darbdienās mūsu klients biežāk ir jelgavnieks vai jelgavnieka sadarbības partneris. Mēs pamanām, ka mūsu restorāns kļūst par vietu, kur darbdienā atvest savu biznesa partneri vai viesu delegāciju pusdienās, vienlaikus parādot sakārtoto pilsētas vidi Pasta salā, vai sarīkot biznesa pārrunas. Taču izcelt kādu darbdienu vairāk par citām es gan nevaru. Drīzāk ir tā, ka ar darbdienām tāpat kā ar bitēm nekad neko nevar zināt – vienā nedēļā aktīva var būt pirmdiena, citā – trešdiena, bet vēl kādā – piektdiena. Viena scenārija nav.
Savukārt brīvdienās pie mums vairāk ir jelgavnieki, kuri vēlas mierīgā gaisotnē atpūsties, un tūristi. Nepiekrītu, ka mūsu pilsēta brīvdienās ir pasīva. Jā, tam ir izteikti sezonāls raksturs, bet no savas pieredzes varam teikt, ka vasarā ir brīži, kad latviešu valodu varam nolikt maliņā, jo restorānu pārsvarā apmeklē tūristi, un mūsu darbinieki komunicē angļu un krievu valodā. Iespējams, Jelgavā nav tik izteikts tūrisms tā tradicionālajā izpratnē, taču mums ir ļoti attīstīts kvalitatīvu pasākumu tūrisms. Nevar pat salīdzināt, kāda pilsētas pasākumu dzīve bija pirms gadiem 10 vai 15 un kāda ir šobrīd.
Ja Jelgavai tiek ieteikts izmantot tūrisma potenciālu, tad, manuprāt, varētu sākt ar to, ka mēs radām jaunus tūrisma objektus un jaunus tūrisma stāstus. Mums nav daudz saglabājies no vēsturiskās Jelgavas, taču tas mums neliedz radīt ko jaunu.»
Foto Ivars Veiliņš
1.4 °C,
2.6 m/s,
90.1 % 
1.4 °C,
2.6 m/s,
90.1 %