Jelgavas Valsts ģimnāzijas 9. klases skolniece Maija Rozenberga Jelgavas zinātniski pētniecisko darbu konkursam «Izzini Jelgavu!» izstrādājusi savu vīziju un plānu, kādam vajadzētu izskatīties viņas mājas pagalmam starp Puķu ielas 3. un 5. namu, lai iedzīvotājiem tur būtu droši un patiktu uzturēties. Maija grib atjaunot apstādījums, ierīkot soliņus un pat uzbūvēt strūklaku, jo to Jelgavā esot par maz.
Ritma Gaidamoviča
«Ikviens no mums vēlas dzīvot sakārtotā vidē. Jelgavā par to tiek īpaši domāts, pilsētas centrs nepārtraukti attīstās, taču, manuprāt, novārtā palikuši daudzstāvu māju pagalmi. Tēta mudināta un ar viņa palīdzību nolēmu izstrādāt savu vīziju, kādu es gribētu redzēt savas mājas pagalmu,» darba ideju pamato Maija.
Viņa atzīst, ka šobrīd Puķu ielas māju pagalms ir sakopts un tīrs, taču ne estētisks. «Runa nav par ceļiem, bet gan tieši par atpūtas zonu. Pagalmā palikusi vien izdemolēta ķieģeļu siena, kur agrāk bērnībā mums bija štābiņš, cits nekas. Nerunājot par soliņiem, kur cilvēki varētu atsēsties,» tā Maija.
Viņa izveidojusi rekonstrukcijas plānu 600 kvadrātmetrus lielai pagalma zaļajai zonai, kas atrodas tuvāk viņas dzīvokļa logiem, – pagalma plānu starp Puķu ielas 3. un 5. namu.
Tajā meitene vēlas izveidot mūsdienīgu atpūtas vietu, kuras centrā paredzēta strūklaka. «Jelgavā šobrīd ir tikai viena strūklaka – pie Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa, kaut ko runāja arī par strūklakas atjaunošanu Raiņa parkā, taču ar to ir krietni par maz. Piemēram, mazpilsētas Alūksnes parkos ir piecas vietējā meistara darinātas strūklakas. Kāpēc gan Jelgavai atpalikt, un strūklaka nevarētu būt mājas pagalmā?» jautā Maija. Apkārt tai tiktu izveidota sakārtota un ar jauniem apstādījumiem papildināta zaļā zona, kā arī izvietoti soliņi.
«Strūklaka izmaksu ziņā ir dārgākais objekts – no 5000 līdz 30 000 latu. Tāpēc, protams, ir jautājums – izšķērdēties vai taupīt,» tā Maija, piebilstot, ka labprāt piedalītos arī strūklakas dizaina izstrādē, ja šo ideju izdotos realizēt. Taujāta par to, vai viņas vīzija šķiet arī īstenojama, meitene atzīst – jā. «Strūklakas mūsdienās ir daudzu privātmāju pagalmos – kāpēc lai tāda nebūtu pie daudzstāvu mājas? Aktuāls vien ir jautājums par izstrādātā projekta saskaņošanu un finansēšanu,» tā Maija, atzīstot, ka viņai darbs ļoti paticis, jo pārmaiņas veidotas tieši pašas mājas pagalmam.
Vērtējot iesniegto darbu, ZRKAC Vispārējās un profesionālās izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste Dace Pētersone-Gūtmane kā pozitīvo aspektu iezīmē autores pievēršanos savas apkārtējās vides uzlabošanai. «Es pat domāju, ka daļu no viņas iecerētā paši iedzīvotāji vai brīvprātīgie kādā talkā iespēju robežās varētu īstenot. Tas nav neiespējami. Tiesa, ņemot vērā, ka šī bija piedāvāta kā vēsturiska tēma, pētot dzīvojamā rajona, ko pazīstam kā «žukovku», vēsturi, darbā diemžēl šīs sadaļas ir par maz. Autore vairāk pievērsusies izklāstam par to, kā var strādāt ar «AutoCad» programmu, zīmējot plānu. Mazliet pietrūkst arī sīkāka izklāsta par to, ko tieši viņa vēlas savā pagalmā izdarīt. Minēts tikai, ka nepieciešams izveidot strūklaku, uzlikt soliņus un apzaļumot, bet darbā gribētos atrast detalizētāku izklāstu – kur un ko varētu veidot,» vērtē D.Pētersone-Gūtmane. Viņasprāt, rezultāts būtu labāks, ja autore darba tapšanas gaitā konsultētos ar Būvvaldes speciālistiem, kas sniegtu padomus un palīdzētu šo darbu izstrādāt detalizētāk.
Foto: Ivars Veiliņš
20.2 °C,
1.9 m/s,
85 % 
20.2 °C,
1.9 m/s,
85 %