24.3 °C, 4.5 m/s, 52.7 %

Ekonomika

Perspektīva biznesa niša
31/07/2008

Iepazīšanās ar uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedāvā telpu uzkopšanas pakalpojumus, liecina, ka šim biznesam ir potenciāls un izaugsmes iespējas. Pakalpojumu sniedzēji jelgavniekus pagaidām raksturo kā samērā kūtrus un atturīgus. Tomēr ar laiku pieprasījums noteikti augs, jo domāšana pakāpeniski mainās par labu šī pakalpojuma pirkšanai.

Anna Afanasjeva

Iepazīšanās ar uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedāvā telpu
uzkopšanas pakalpojumus, liecina, ka šim biznesam ir potenciāls un
izaugsmes iespējas. Pakalpojumu sniedzēji jelgavniekus pagaidām
raksturo kā samērā kūtrus un atturīgus. Tomēr ar laiku pieprasījums
noteikti augs, jo domāšana pakāpeniski mainās par labu šī
pakalpojuma pirkšanai.

Uzkopšanas pakalpojumu sniedzēji telpu ikdienas tīrīšanu labprātāk
piedāvā juridiskām personām. Tas ir gan tāpēc, ka ar privātajiem
klientiem ir vairāk diskusiju, gan tāpēc, ka pagaidām iedzīvotāji
šo pakalpojumu nav īsti pieņēmuši un nav gatavi par to maksāt
adekvāti.

Drošākie klienti –
juridiskās personas
Lielāko klientu daļu veido juridiskās personas, kuru vidū ir visu
veidu uzņēmumi – veikali, ražotnes, biroji. «Ar privātajiem
klientiem jāpatērē daudz laika un enerģijas, bet atdeve, ar to
domājot peļņu, ir simboliska,» tā savu izvēli par labu juridiskajām
personām pamato Gundega Vilciņa no SIA «Uzkopšanas serviss». Inga
Cirša no individuālā komersanta uzņēmuma «Saulespuķe» papildina, ka
ar juridiskām personām strādāt ir drošāk, pasūtītāji zina, kādu
rezultātu grib redzēt. Tāpat ir garantija, ka par darbu samaksās.
No privātajiem klientiem reizēm jāpiedzīvo cimperlīgāka attieksme,
piekasīšanās.
Vairāk nekā pirms trim gadiem uzsākot darbību, «Uzkopšanas servisa»
klientu pamatloku veidoja privātpersonas, taču laika gaitā
proporcija mainījusies. Iespējams, zināma privātpersonu atturība
saistīta ar to, ka iedzīvotāji savu mitekļu uzkopšanai vairāk
izmanto nevis juridisko firmu pakalpojumus, bet draugu un paziņu
ieteiktas apkopējas, mājkalpotājas un izpalīdzes. Pēc SIA «Mītavas
spožums» pārstāvja Gata Jēkabsona aplēsēm, tas maksā par procentiem
20 lētāk. Protams, par šo pakalpojumu nodokļi netiek iekasēti.
SIA «Filkuls», kas uzkopšanas pakalpojumus piedāvā Rīgā, Jelgavā,
Jūrmalā, Cēsīs un citviet, atzīst, ka uz citu pilsētu fona pie mums
pieprasījums ir mazs. Tāpēc Jelgavā nav neviena pakalpojumu
sniedzēja, kas orientētos tikai uz pašu pilsētas klientiem, arī
konkurence pagaidām ir nosacīta. Pakalpojumu sniedzēji pieļauj, ka
zemais pieprasījums saistīts ar pasūtītāju maksātspēju. Savukārt
G.Jēkabsons domā, ka jelgavnieki ar telpu ikdienas uzkopšanas
iespējām vēl nav īsti apraduši un negrib par to atbilstoši maksāt.
Citādi ir ar tādiem pakalpojumiem kā grīdas vaskošana, parketa
grīdas restaurācija un līdzīgiem.

Lielāko noietu veido
Rīgas pasūtījumi
Tā kā Rīga ir lielākais noieta tirgus, arī Jelgavā dibinātie
uzkopšanas uzņēmumi attīstības nolūkā atvēruši savus birojus
galvaspilsētā. «Rīgā atšķirībā no Jelgavas konkurence ir liela, bet
visiem pietiek pieprasījuma, Jelgavā bizness vairāk buksē, lēnāk
attīstās. Sava loma noteikti ir augošajai dzīves dārdzībai, kad
cilvēki baidās tērēt naudu it kā liekiem pakalpojumiem,» spriež
Armands Vilciņš no SIA «Sormas». Tomēr gan viņš, gan pārējie
nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka uzkopšanas pakalpojumi ir
perspektīvi, pieprasījuma kāpums un pakalpojumu sniedzēju izaugsme
Jelgavā ir tikai laika jautājums.
No «Mītavas spožuma» apgrozījuma Jelgavas klienti veido ap 20
procentu. Pārējo daļu – galvaspilsētas pasūtītāji. «Uzkopšanas
servisam» Rīgas klienti ir ap 60 procentiem no kopskaita, pārējie
ir Jelgavas un apkaimes pasūtītāji. Līdzīgi ir citiem pakalpojumu
sniedzējiem.
Lai gan uzkopšanā ieguldītā darba apjoms neatšķiras, pakalpojumu
izmaksas Jelgavā salīdzinājumā ar Rīgu ir zemākas. «Ap simts
kvadrātmetru lielas mājas ikdienas uzkopšana Jelgavā maksā apmēram
20 latu. Rīgā par tādu pašu prasām 25 – 35 latus. Tiesa, ikvienu
klientu vērtējam individuāli,» raksturo A.Gailītis. Savukārt
I.Cirša atzīst, ka mazajiem nesen izveidotajiem vietējiem
uzņēmumiem ir grūtāk konkurēt ar galvaspilsētas firmām, kas
jelgavniekus sit pušu – tām materiālā bāze, uzkopšanas iekārtu un
līdzekļu arsenāls ir lielāks.

Katram jādara tas,
ko prot vislabāk
«Cilvēki jau tā daudz strādā, viņiem nav laika. Kāpēc vēl brīvais
laiks un enerģija būtu jātērē mājas vai dzīvokļa uzkopšanai, ja to
var izdarīt kāds cits? Tā brīvdienas var pavadīt sakoptā vidē,
veltīt laiku bērniem vai izbraucieniem,» izvēli, kāpēc vajadzētu
izvēlēties uzkopšanas firmu pakalpojumus, pamato I.Cirša. Viņas
kolēģis G.Jēkabsons atzīst, ka pamazām arī firmas vairs neņem darbā
apkopējas, bet izmanto ārpakalpojumu, kas ir izdevīgāks naudas,
cilvēku un nodokļu ziņā.
Tāpat sen pagājis laiks, kad pietika ar vienu tīrīšanas līdzekli.
Tagad to klāsts ir iespaidīgs, jāzina, kāds līdzeklis kādiem
traipiem un materiāliem piemērots. «Tehnikas un profesionālo
kopšanas līdzekļu izmantošana ir mūsdienīgāka nekā pensionāres
algošana, kas izmanto gadiem ierasto putekļu lupatu,» teic
«Saulespuķes» vadītāja, papildinot, ka dārdzības dēļ visu
profesionālo tehniku sev vēl nevar atļauties nopirkt.
Cits pakalpojumu sniedzējs pauž, ka tīrīšanas darba instrumentu
piedāvājums tirgū ir bagātīgs, tomēr rūpīgi jāizvērtē to
funkcionalitāte. Gadījies, ka logu mazgājamais, kas pagarinās līdz
diviem metriem, vajadzīgajā garumā nostellēts, ir nestabils un nav
izmantojams. Arī grīdas «mops» maksā latus 20. Šāda nauda grīdas
lupatai šķiet nesamērīgi liela. Darbības sākumā gadījies
«iegrābties» – izrādījies, ka tā otru pusi nevar izmantot
noslaucīšanai. Pakalpojumu sniedzēju vidū ir arī tādi, kas ikdienas
uzkopšanā izmanto galvenokārt pašu klientu rīcībā esošo tehniku,
savu arsenālu iesaistot vien, veicot padziļinātu virsmu
tīrīšanu.
«Cilvēkiem bieži šķiet, ka pakalpojums ir par dārgu, bet, ņemot
vērā izmaksas un to, ka arī pati uzkopšana nav tik viegla, kā no
malas liekas, tā nav,» skaidro I.Cirša. Viņas uzņēmuma takse par
mājokļa ģenerāltīrīšanu pēc remonta ir no 6,50 līdz 8 latiem par
stundu. G.Jēkabsons klāsta, ka jauno māju platība vidēji ir 120 –
130 kvadrātmetru. Ģenerāltīrīšanas izcenojums varētu svārstīties no
60 līdz 80 latiem, bet ikdienas uzkopšana vidēja izmēra mājai
varētu maksāt 17 – 18 latu. Ja pasūtījums saistīts ar paklāju
ķīmisko tīrīšanu, logu mazgāšanu, grīdu vaskošanu, cena būs
lielāka. Katrā gadījumā izmaksas aprēķina individuāli.
A.Vilciņš praksē pārliecinājies, ka sadarbību ar klientu labāk sākt
ar ģenerāltīrīšanu. Tā pakalpojumu sniedzējam izdodas atklāt savas
iespējas un radīt labu iespaidu. Tāpat būtiski, ka pēc
ģenerāltīrīšanas darbiniekiem ir vieglāk veikt ikdienas uzkopšanu.
Ikdiena liecina, ka nereti klienti no telpu uzkopšanas gaida pārāk
daudz. Dažkārt cilvēks nevar saprast, kāpēc saskrāpētais logs arī
pēc tīrīšanas tāds ir vai krietni nokalpojusī grīda nav kā
nopulēta. «No vienas puses, cilvēku vēlme vecu māju padarīt gandrīz
par izremontētu ir saprotama, taču mēs neesam brīnumdari – nemainām
nedz logus un grīdas, nedz citas lietas. Tam jāveic remonts, nevis
uzkopšana,» secina G.Vilciņa.

Ieskats ikdienas raizēs
Pieprasīta ir ģenerālā uzkopšana pēc būvdarbu pabeigšanas. Mazumā
gājuši vai dažiem pasūtītājiem pat apstājušies pieprasījumi pēc
īpašumu uzkopšanas pirms pārdošanas. Pēdējā laikā pasūtītāji
pieprasa lielākas atlaides.
Lai mazinātu domstarpības par darāmā apjomu un citām niansēm,
pakalpojumu sniedzēji ar klientu slēdz rakstisku vienošanos. Tajā
atrunāts arī risks un atbildība, kas saistīta ar sveša cilvēka
ielaišanu namā. Parasti gan kāds no mājiniekiem esot klāt. Protams,
ir saimnieki, kas uzkopējiem uzticas. Pakalpojumu sniedzēji teic,
ka no lielām un neatrisināmām domstarpībām līdzšinējā praksē bijuši
pasargāti. Bijuši gadījumi, kad kādu paklāju neizdodas iztīrīt vai
arī lakotajam parketam virsū tikusi skābe, tādējādi atgūt agrāko
skatu vairs nav iespējams.
Darbaspēka atrašanas problēmas, kas vēl pērn bija tik aktuā­las, nu
pakalpojumu sniedzējiem atrisinājušās. Vienīgi G.Vilciņa, jautāta
par personālu, ir skeptiska. «Daudzi, kas izteikuši vēlmi strādāt
firmā, grib saņemt direktora algu, bet ar strādāšanu un atbildību
tā ir, kā ir. Kādā jaukā dienā var pieprasīt ievērojami lielāku
atalgojumu vai izdomāt, ka darbs ir par grūtu, un iet prom, pēc
dažām nedēļām atkal atgriezties… No 300 cilvēkiem, kas piesakās
pēc darba sludinājuma, tikai kādi pieci būs strādātāji,»
pārliecinājusies uzņēmēja. Arī lielāku pasūtījumu reizēs, kad
līdztekus pastāvīgajiem jāpiesaista papildus darbinieki, raizes
esot garantētas. Piemēram, cilvēks, kam jāpielabo un jānokrāso
soliņš, paprasot tādu samaksu, par kuru pie trīs jauniem soliņiem
varētu tikt…
Grūtības sabalansēt pakalpojumu sniedzēju vēlmi nopelnīt un
pakalpojumu saņēmēju vēlēšanos par padarīto maksāt pēc iespējas
mazāk bijis iemesls tam, lai SIA «Uzkopšanas serviss» atteiktos no
īslaicīgo darbu aģentūras idejas īstenošanas. Tās iecere radās, kad
2006. gadā nodarbinātības veicināšanas projekta laikā Jelgavā veica
pētījumu par pakalpojumiem un secināja, ka iedzīvotāju vidū pēc
tiem (sevišķi pēc mājsaimniecēm, vecu un slimu cilvēku aprūpes
mājās, bērnu pieskatīšanas un piemājas teritorijas sakopšanas) ir
pieprasījums. Tāpat bija cilvēki, kas izteica vēlmi sniegt
īslaicīgos pakalpojumus. Pētījuma datus projekta īstenotājs –
reģionālais Pieaugušo izglītības centrs – nodeva SIA «Uzkopšanas
serviss», kas tolaik pilsētā bija vienīgais radniecīgu pakalpojumu
sniedzējs. Plašāk īslaicīgo darbu aģentūras ideja palika
neīstenota, jo, G.Vilciņas vārdiem runājot, atdeve no tajā
ieguldītās enerģijas būtu neadekvāti zema.
Ikdienišķu lietu
dēļ kompleksi jāatmet
I.Cirša raksturo, ka privāto klientu vidū pārsvarā ir privātmāju
īpašnieki, kam pieder savulaik ar vērienu būvētas 300 – 400
kvadrātmetru lielas mājas. Tādas uzkopšana prasa daudz laika. Tāpēc
ikdienā sāk iedzīvoties uzskats, ka uzkopšanas pakalpojumu
izmantošana ir norma, nevis kaut kas ārkārtējs. Tāpat aplams ir
priekšstats, ka tos izmanto tikai bagāti cilvēki. Uzņēmumu klientu
vidū ir ne vien situēti, bet arī mazāk nodrošināti iedzīvotāji,
kam, piemēram, kļuvis grūti nomazgāt logus.
Materiāla tapšanas gaitā nācās dzirdēt atziņu: nekas jau nebūtu
pretī, ja kāds uzkoptu māju, bet tāds bardaks, ka kauns saukt.
I.Cirša to raksturo kā paša cilvēka kompleksu. «Viņš jāiedrošina,
ka, pateicoties mums, bardaks vairs nebūs bardaks. Negludināta
veļa, nenomazgāti trauki, izmētātas bērnu mantas mums ir
pašsaprotamas lietas, tāpēc nevajadzētu būt kompleksiem,» domā
I.Cirša.
Viņa arī ievērojusi, ka māju saimnieki ne vienmēr izvēlējušies
piemērotāko logu risinājumu. Ir skaisti, ja atsevišķi logi stiepjas
no pirmā stāva līdz otrajam un vēl augstāk, bet nav padomāts par to
tīrīšanu. Stikla bloki nav verami, māja siltināta ar mīksto
putuplastu, tāpēc arī kāpnes nav iespējams piesliet pie sienas.
Šādās reizēs jāizsauc pacēlājs, kas nozīmē arī papildus izmaksas.