Latvijā

Pensionēšanās vecumu plāno pakāpeniski sākt paaugstināt no 2014. gada, paredz grozījumi Koncepcijā par sociālā apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.

Pensionēšanās vecumu plāno pakāpeniski sākt paaugstināt
no 2014. gada, paredz grozījumi Koncepcijā par sociālā
apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.

Kā ziņots, iepriekš LM sagatavotie un valdības atbalstītie
grozījumi likumā «Par valsts pensijām» paredzēja pakāpeniski
paaugstināt pensionēšanas vecumu, sākot ar 2016. gadu.

Valdības komiteja šodien akceptēja šo grozījumu virzīšanu uz
Ministru kabinetu, tomēr pirms to izskatīšanas valdībā ar Iekšlietu
un Aizsardzības ministriju tiks precizēts formulējums turpmākajām
diskusijām par izdienas pensiju sistēmu. Tāpat par grozījumiem
koncepcijā pirms to izskatīšanas valdībā tiks diskutēts ar
sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes
sēdē.

Tieši LM piedāvājums sākt diskusijas par turpmāko izdienas
pensiju sistēmas politiku šodien izraisīja viskarstākās debates no
iekšlietu un aizsardzības jomas puses. Iekšlietu ministrs Rihards
Kozlovskis uzsvēra, ka iespēja priekšlaicīgi pensionēties
ugunsdzēsējiem, robežsargiem un iekšlietu struktūrās strādājošajiem
faktiski ir viena no būtiskākajām motivācijām. Tāpat esot jāņem
vērā, ka vecums ietekmē arī iekšlietu struktūrās strādājošo
funkciju sekmīgu veikšanu, tāpēc izdienas pensionēšanās sistēma ir
jāsaglabā.

Pret iespējamām izmaiņām iestājās arī Aizsardzības ministrija.
Ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts diskusijās norādīja, ka
militārajā dienestā patlaban dien ap 500 cilvēku, kuri varētu
kvalificēties izdienas pensijai, un jebkura šī jautājuma atvēršana
un papildu neskaidrība par nākotni varot novest pie tā, ka šie
cilvēki vienkārši «paņems zīli rokā» un dienestu pametīs.

Savukārt labklājības ministre Ilze Vinķele diskusijās norādīja,
ka ministrija jau nenāk ar konkrētiem izmaiņu piedāvājumiem, bet
gan vēlas diskusiju par šo jautājumu, jo uzskata, ka izdienas
pensiju sistēmā pastāv problēmas. Ir nepieciešama diskusija un, ja
mums neizdosies vienoties, vismaz būsim mēģinājuši, norādīja
ministre.

Viņu papildināja premjers Valdis Dombrovskis, norādot, ka mēs
nevaram izlikties, ka problēmas nepastāv – sociālais budžets ir ar
deficītu un arī turpmāk tajā būs deficīts. Tāpēc, ja nekas netiks
darīts, valdībai tā vietā, lai samazinātu nodokļus darbaspēkam,
nākotnē var nākties arī lemt par sociālo iemaksu palielināšanu.

Debates par izdienas pensiju sistēmu jāturpina, jo, mainoties
Saeimas ēkas apsardzes koncepcijai, daudzi no tiem 40 gadus
vecajiem Militārās policijas darbiniekiem, kas iepriekš ārpusē
sargāja ēku, vienkārši izvēlējās pensionēties, norādīja
Dombrovskis.

Grozījumi koncepcijā paredz noteikt, ka pašreizējais
pensionēšanās vecums 62 gadi 2014. un 2015. gada 1. janvārī tiks
paaugstināts par trīs mēnešiem, savukārt no 2016. gada ik gadu to
paaugstinās par pusgadu, līdz 2020. gadā tiks sasniegts 65 gadu
vecums.

Vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tiks
celts arī pensionēšanās vecums priekšlaicīgajām pensijām, proti,
2014. un 2015. gadā tās arī tiks paaugstinātas par trīs mēnešiem,
bet, sākot ar 2016. gadu, to ik gadu paaugstinās par pusgadu, līdz
2020. gadā tiek sasniegts 63 gadu vecums. Tāpat paredzēts noteikt
tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa
ierobežojuma. Patlaban likumā «Par valsts pensijām» noteikts, ka
priekšlaicīgi pensionēties varēs līdz 2013. gada beigām.

Ministrija plāno arī palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu,
nosakot, ka līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu
no 2014. gada minimālais apdrošināšanas stāžs tiks paaugstināts no
desmit uz 15 gadiem, bet no 2020. gada – uz 20 gadiem.

Vienlaikus paredzēts izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu,
kurā tostarp noteiktu pakāpeniski no 2014. gada paaugstināt
izdienas pensijas vecumu un pārskatīt izdienas pensijas stāžu,
nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu.

Plānots no 2014. gada uz 2013. gadu mainīt arī termiņu, no kura
piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avots
pārstrukturizējams no sociālās apdrošināšanas budžeta uz
pamatbudžetu.

Izstrādātie grozījumi vēl jāsaskaņo ar ministrijām un
jāapstiprina valdībā, savukārt Labklājības ministrija (LM) līdz
2012. gada 1. aprīlim veiks grozījumus likumā Par valsts
pensijām.

LM arī norāda, ka līdz ar pensionēšanās vecuma pakāpenisku
celšanu būtiska loma ir reformām veselības aprūpes un ilglaicīgās
aprūpes sistēmās, kā arī iespējām ilgāk atrasties darba tirgū,
nodrošinot mūžizglītības iespējas, kā arī sniedzot īpašu atbalstu
pirmspensijas vecumā esošajiem iedzīvotājiem, lai viņus iesaistītu
darba tirgū.

Jautājums par pensionēšanas vecuma paaugstināšanu tika izskatīts
2011. gada 16. novembra Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes
Sociālās drošības apakškomisijas sēdē, notika arī atsevišķas
tikšanās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Vienošanos nav
iespējams panākt, jo Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
neatbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, savukārt Latvijas
Darba devēju konfederācija uzskata, ka pensionēšanās vecuma
paaugstināšana ir nokavēta, teikts koncepcijas grozījumu
anotācijā.

LM speciālisti akcentē, ka sociālā politika, it īpaši pensiju
sistēma, Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, ir
nesaraujami saistīta ar valsts demogrāfisko un ekonomisko
attīstību. Ekonomiskā krīze un sabiedrības novecošanās ir nopietns
risks valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei ne tikai
pašlaik, bet arī turpmākajos gados.

Ņemot vērā sabiedrības novecošanās problēmas, pensijas vecuma
paaugstināšana ir aktuāla gandrīz visās Eiropas Savienības
dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā līdz 2016. gadam pensionēšanās
vecums sievietēm tiks palielināts līdz 63 gadiem, bet, sākot ar
2017. gadu, pensionēšanās vecums sievietēm un vīriešiem pakāpeniski
paaugstināsies – ik gadu par trīs mēnešiem, līdz tas sasniegs 65
gadus 2024. gadā. Lietuvā pensionēšanās vecums tiks pakāpeniski
paaugstināts no 2012. gada, līdz tas sasniegs 65 gadus, sievietēm
tas ik gadu tiks paaugstināts par četriem mēnešiem, bet vīriešiem –
par diviem mēnešiem.

LETA