25.3 °C, 2.6 m/s, 64.8 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPensionēšanās vecumu LM sola paaugstināt ne ātrāk kā no 2012. gada vai 2016. gada
Pensionēšanās vecumu LM sola paaugstināt ne ātrāk kā no 2012. gada vai 2016. gada
26/06/2009

Pensionēšanās vecuma pakāpeniska paaugstināšana varētu notikt, sākot ar 2012. gadu vai 2016. gadu, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilona Jurševska.

Pensionēšanās vecuma pakāpeniska
paaugstināšana varētu notikt, sākot ar 2012. gadu vai 2016. gadu,
aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas
nodaļas vadītāja Ilona Jurševska.

Pēc Jurševskas teiktā, sarunās ar Pasaules
Bankas ekspertiem izvērtēti šie divi iespējamie scenāriji.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja pakāpeniska
pensionēšanās vecuma paaugstināšana notiktu, sākot ar 2012. gadu,
ik gadu pensionēšanās vecums pieaugtu par pusgadu un 2017. gadā
sasniegtu 65 gadu vecumu.

Turpretī, pakāpeniski pa pusgadam
pensionēšanās vecumu paaugstinot, sākot ar 2016 .gadu, 65 gadu
robežu tas sasniegtu 2021. gadā.

Pagaidām konkrētākus variantus LM pārstāve
neminēja, uzsverot, ka šis jautājums ir ministrijas dienaskārtībā.
Tai pašā laikā ministrija sola, ka priekšlikumi tiks izstrādāti,
lai tas notiktu pakāpeniski un izsvērti, ņemot vērā esošo bezdarba
līmeni un mūža ilgumu, nevis ar 2010. gadu palielinot uzreiz līdz
65 gadiem.

Patlaban vīriešiem vecuma pensijas
piešķiršanai nepieciešamais vecums ir 62 gadi. Arī sievietēm
pensionēšanās vecums no 2008. gada 1. jūlija ir 62 gadi, liecina
Labklājības ministrijas mājaslapā pieejamā informācija.

Kā ziņots, Latvijas Pensionāru federācijas
priekšsēdētāja Aina Verze kategoriski iebilst pret pensionēšanās
vecuma palielināšanu pirms 2012. gada.

Aģentūrai LETA Verze gan nenoliedza
nepieciešamību kādā brīdī palielināt pensionēšanās vecuma robežu,
taču uzskata to par nepieļaujamu pašreizējā situācijā, jo jau tagad
ļoti daudzi cilvēki pirmspensijas vecumā nonāk bezdarbnieku statusā
un var nesagaidīt pensionēšanās vecumu, ja tas tiks
palielināts.

Par pensionēšanās vecuma palielināšanu,
viņasprāt, varētu sākt runāt tikai pēc situācijas nostabilizēšanās
valstī. «65 gadi ir pensionēšanās vecums lielā daļā Eiropas valstu,
taču tur ir pilnīgi citi apstākļi un cilvēki dzīvo bez tādas
fiziskās un psihiskās slodzes kā Latvijā,» uzsver Verze.

Partijas «Jaunais laiks» līdere Solvita
Āboltiņa iepriekš atzinusi, ka netiek noliegta iespēja nākamgad
palielināt pensionēšanās vecumu. «Tāds lēmums varētu tikt
pieņemts,» sacīja Āboltiņa, uzsverot, ka par šo jautājumu gan vēl
paredzamas diskusijas.

www.leta.lv