Vērtējot sociālā budžeta ilgtspēju, nav izslēgts, ka pensionēšanās vecums varētu sasniegt 70 gadus, biznesa portāla «Nozare.lv» rīkotajā diskusijā atzina finanšu ministrs Andris Vilks, «DnB Nord bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.
Kā norāda Alliks, daļa no pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu sociālā budžeta ilgtspēju, jau akceptēta valdībā un nonākusi izskatīšanā parlamentam.
«Piemēram, jautājums par neizbēgamo pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, kas, veidojot pensiju sistēmu, tika noteikts neadekvāti zems. Valdība akceptējusi, ka no 2016. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski celts par pusgadu. Tāpat droši vien nāksies atteikties no priekšlaicīgās pensionēšanās iespējām. Tie ir daži no darbiem, kas obligāti jāpaveic,» sacīja Alliks.
Strautiņš prognozēja, ka pēc 30 līdz 40 gadiem Latvijas iedzīvotāji dosies pensijā, sasniedzot 70 gadu vecumu.
«Pie 65 gadu atzīmes pensionēšanās vecuma celšana noteikti neapstāsies,» pārliecināts ir eksperts.
Viņš arī prognozēja, ka cilvēkiem jau no darba mūža sākuma nāksies domāt, kā attīstīt savas iemaņas tādā veidā, lai būtu iespējams nopelnīt jebkurā savas dzīves posmā.
«Pensionēšanās vecuma celšana ir ilgtermiņa risinājums. Tas, vai tuvāko gadu laikā izdosies sabalansēt to ar visiem piedāvātajiem pasākumiem – droši vien, ka nē,» uzskata Strautiņš.
Arī Vilks atzina, ka iedzīvotājiem jebkurā vecumā ar kaut ko jānodarbojas.
«Mani vecāki lauku saimniecībā strādā arī 80 gados. Zinu, ja man galīgi nebūs nekādas izejas, varēšu atgriezties pie saimniecības, mežiem un strādāt līdz ļoti, ļoti lielam vecumam. Manuprāt, sabiedrība saprot, ka nevar gaidīt uz valsti, sapņojot par Rietumu pensionāru dzīvesveidu, kas ļauj viņiem doties ceļojumos divreiz gadā,» piebilda ministrs.
LETA
6.5 °C,
3.7 m/s,
63.7 % 
6.5 °C,
3.7 m/s,
63.7 %