«Jaunais mācību gads nesīs pārmaiņas, un galvenie atslēgas vārdi būs sadarbība un atvērtība, kurus vienos skolotājs. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs spēt atvērt savas klases durvis un uzaicināt kolēģus, lai mācītu kopā. Sasniegt augstus rezultātus mēs varam tikai sadarbojoties. Vēlu saglabāt uzkrātās pozitīvās emocijas un iegūto pieredzi nebaidīties izmantot savā darbā,» tā šodien pilsētas pedagogus augusta konferencē, «Atvērtība. Sadarbība. Pieredze», kurā piedalījās arī Ministru prezidents Māris Kučinskis, uzrunāja Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Uzrunājot klātesošos, premjers M.Kučinskis uzsvēra, ka Latvijas priekšrocība ir tā, ka esam mazāki nekā daudzas citas valstis, ar kurām mums nākas konkurēt, tas dod iespēju daudz straujāk pieņemt lēmumus un virzīties uz priekšu. «Mēs nekad nebūsim Šveice, šis stāsts ir izsapņots, tādēļ mums atliek mācīties, jo nekas nevar būt svarīgāks par labu izglītību. Jelgava šai ziņā ir labs paraugs daudzām citām Latvijas pašvaldībām, ne velti, lai detalizētāk iepazītos, ar kādu izglītības nozares jautājumu, ne vienreiz vien, esmu zvanījis tieši Jelgavas izglītības pārvaldes vadītājai Guntai Auzai, nevis kādam Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdnim,» tā premjerministrs M.Kučinskis, uzsverot, ka bieži vien lokālā līmenī ir iespējams pieņemt daudz izsvērtākus lēmumus.
Kā uzsver G.Auza, Jelgava jaunajam mācību gadam izvirzījusi sev virkni uzdevumu – ir jāpievērš lielāka uzmanība individuālajam darbam ar bērnu un viņa atbalstam, vidusskolām jāveido katrai savs spēcīgs attīstības virziens, jāturpina strādāt pie izglītības kvalitātes paaugstināšanas, jārisina skolotāju pārslodzes jautājums un kvalificētu speciālistu trūkums, skolās jāveic skolēnu individuālās izaugsmes mērījums atsevišķos priekšmetos, lielāka loma jāpievērš latviešu valodai un tās lietojumam mazākumtautību skolās un citi.
G.Auza uzsvēra, ka Jelgavas pilsētas kopējais uzstādījums ir izglītība mūža garumā un konkurētspēja darba tirgū, uz ko arī jātiecas, mainot mācīšanas metodes un veidojot atbalstošu izglītības vidi. Viņa norāda, ka nākamajā mācību gadā ir jāturpina uzsāktā diskusija par vidusskolu piedāvājumu, katrai skolai meklējot savu novirzienu. «Mums ir plašs piedāvāto programmu klāts pamatskolas izglītības pakāpē, taču arī vidusskolām ir jāpiedāvā savi atšķirīgi virzieni,» sacīja G.Auza, kā veiksmīgu piemēru minot Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolu, kura pirms vairākiem gadiem ar 350 skolēniem bija izvēles priekšā par savu pastāvēšanu, taču tā atrada savu inženierzinātņu novirzienu un šobrīd skolā mācās jau 768 skolēni.
Izglītības pārvaldes vadītāja norādīja, ka jaunajā mācību gadā tiks pievērsta pastiprināta uzmanība valsts valodas mācīšanai un latviešu valodas lietojumam mazākumtautību skolās. «Skolotājiem ir jābūt gudriem un atbildīgiem, lai nerodas situācijas, kad kāds skolēns nevar pāriet uz citu pilsētas skolu, jo viņam nav pietiekamas valsts valodas zināšanas,» uzsver G.Auza.
Pedagogus pirms jaunā mācību gada sveica arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, novēlot skolotājiem saglabāt degsmi visa mācību gada garumā. «Novēlu, lai jaunajā mācību gadā jūs vēl labāk izprastu, ko bērni un jaunieši vēlas, un kopā izdotos izaudzināt konkurētspējīgas personības. Mums jāvirzās uz tādu izglītības modeli, kas spētu dot rezultātu arī mainīgos apstākļos. Labs piemērs šai ziņā ir 4. vidusskolas koris «Spīgo», kur nomainoties vairākām dalībnieku paaudzēm, ir saglabājusies nemainīgi augsta darba kvalitāte. Diemžēl visās jomās tas tā nav. Piemēram, matemātikā visaugstākie rezultāti tiek sasniegti 3. klasē, bet pēc tam tie pakāpeniski krīt un viszemāko līmeni sasniedz 12. klases noslēguma pārbaudījumu darbos. Katrā izglītības iestādē ir savi veicamie uzdevumi pie kā strādāt. Novēlu visiem pilsētas izglītības darbiniekiem veiksmi un izdošanos to izpildē,» tā A.Rāviņš.
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»