Par valsts galveno autoceļu lietošanu ar kravas transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, no nākamā gada jūlija būs jāmaksā nodeva –eirovinjete. Uzņēmēji uzskata, ka pašreizējos apstākļos tas ir nevajadzīgs pasākums, kas būtiski palielinās pārvadājumu cenu un var izraisīt mazo pārvadātāju bankrotus.
Anna Afanasjeva
Tā šonedēļ lēmusi valdība, atbalstot likumprojektu «Par autoceļu lietošanas nodevu» un ar to saistīto grozījumu likumā «Par nodokļiem un nodevām». Ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas paredzēts izmantot valsts galveno autoceļu uzturēšanai un attīstīšanai. Nodevas apjoms tiks noteikts atkarībā no transportlīdzekļa atbilstības ekoloģisko standartu prasībām, motora izmešu līmeņa, transportlīdzekļa asu skaita un ceļa izmantošanas ilguma. Plānots, ka vienas dienas nodevas maksa būs no 6 līdz 7,50 latiem. Būs iespējams samaksāt nodevu arī par ceļu lietošanu nedēļu, mēnesi vai gadu.
Pēc aplēsēm pašlaik valstī ir apmēram 12 000 kravas automobiļu virs 12 tonnām, kas veic starptautiskos kravu pārvadājumus. Paredzams, ka par šiem automobiļiem nodevu maksās par katru dienu, ko tie pavadīs uz Latvijas ceļiem. Iekasētās summas kopapjoms lēšams ap Ls 4,4 miljoniem latu gadā. Maksājums attieksies arī uz aptuveni 40 000 Latvijā reģistrētajiem kravas automobiļiem, kas neveic starptautiskos pārvadājumus. Taču tikai apmēram puse no tām ir tehniskā kārtībā un izmanto valsts galvenos ceļus. Par šiem auto nodevu, visticamāk, maksās reizi gadā. Iekasētā summa no šiem pārvadātājiem lēšama ap Ls 10 miljonu latu gadā. Nodeva būs jāmaksā arī ārvalstu pārvadātājiem, kuru kravas auto šķērso Latvijas robežu. Prognozējams, ka tie varētu būt ap 200 000 auto gadā, samaksātās nodevas kopapjomam veidojot ap 1,4 miljoniem latu gadā. Līdz ar to kopējie ieņēmumi gadā no ceļu lietošanas nodevas lēšami ap Ls 15,8 miljoniem latu.
Eirovinjetes maksas pamatā, kā skaidro Elīna Baltgalve no Satiksmes ministrijas, ir infrastruktūras izmaksu segšanas princips. Tas balstās uz aicinājumu izvēlēties videi draudzīgākus transportlīdzekļus un mazāk pārslogotus laika posmus vai maršrutus. Paredzēts, ka šī nodeva tiks uzskaitīta Satiksmes ministrijas pašu ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un iekļauta Valsts autoceļu fondā, ko administrē «Latvijas Valsts ceļi».
Lai projekti stātos spēkā, tie jāpieņem Saeimā un jāizsludina Valsts prezidentam.
Andris Berlands no pārvadājumu uzņēmuma «Jelgavas gaita» uzskata, ka ceļu nodeva, ja viņiem vienā reizē būs jāsamaksā 400 – 600 latu liela ceļa nodeva, izputinās mazos pārvadātājus. Bet tieši mazie uzņēmumi, kuru rīcībā ir nepilnas desmit smagsvara mašīnas, veido lielāko daļu – ap 80 procentu no visiem pārvadātājiem. Pie šādiem uzņēmumiem pieder arī Jelgavas uzņēmums.
A.Berlands atzīst, ka pagaidām nav īstas skaidrības, kuriem ceļiem nodeva tiks piemērota. Šādā gadījumā pārvadātāji varētu izvairīties no braukšanas pa konkrētajiem ceļiem un izvēlēties citus maršrutus. Ieviešot nodevu valsts galvenajiem ceļiem, mazākas nozīmes ceļiem tas neko nedos, bet tieši tie vismaz vietējos pārvadājumos tiks vairāk izmantoti. Uzņēmumā «Jelgavas gaita» domā, ka jaunas nodevas ieviešana nozīmēs arī to, ka šis maksājums gulsies uz pārvadātāju klientu pleciem – pieaugs automašīnas izmantošanas vai arī kilometra izmaksas. Uzņēmumu satrauc arī citu izmaksu pieaugums. Piemēram, civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) polises cena smagajām mašīnām kopš ieviešanas pieaugusi neskaitāmas reizes un tuvojas 600 latiem.
Arī starptautisko autopārvadātāju asociācijas «Latvijas auto» prezidents Valdis Trēziņš atzinis, ka vinjetes jeb maksas par ceļu infrastruktūru ieviešana varētu izraisīt vairāku uzņēmumu bankrotu. Pašreizējā situācijā vēl viena nodokļa pielikšana varētu būt pēdējais piliens, kāpēc kravu pārvadātāji varētu zaudēt darbu. Tas varētu ietekmēt vairāk nekā 20 000 kravas automašīnu šoferu.
Asociācija ideju par infrastruktūras maksas ieviešanu atbalstos, taču pašlaik aicinot valdību to atlikt uz gadu pusotru. Asociācija nākamnedēļ tikšoties ar premjeru un iesniegšot valdībai savus priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Autopārvadātāji norāda, ka būtu nepieciešama pievienotās vērtības nodokļa (PVN) tūlītēja atmaksa, pretējā gadījumā autovadītājiem uzreiz jāmaksā par degvielu, kamēr klienti par pakalpojumu norēķinās vidēji pēc mēneša, tādējādi kreditējot citus uzņēmējus.
Autopārvadātāji arī aicināšot valdību no nākamā gada nepalielināt akcīzes nodokli degvielai. Tāpat pārvadātājiem problēmas sagādā Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanā, rindas četru diennakšu garumā radot lielus zaudējumus.